Lai arī ne tik aktīvi kā nedēļas sākumā, arī trešdienas vakarā un naktī uz ceturtdienu Krievijas iebrucēji turpinājuši apšaudīt Ukrainas pilsētas. Šoreiz uzbrukumiem pakļauta Harkiva, Zaporižja un Krivijriha.
Autora ziņas
Itālijas jaunā premjerministre Džordžija Meloni ceturtdien, 3. novembrī, ieradīsies Briselē, lai pirmo reizi pēc stāšanās amatā klātienē tiktos ar Eiropas Savienības (ES) institūciju līderiem. Viņai iecerētas sarunas gan ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, gan Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu.
Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščāks paziņojis, ka Polija nolēmusi būvēt 210 kilometru garu dzeloņdrāšu žogu uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu.
ASV Valsts departaments vēsta, ka ASV piešķirs finansiālu palīdzību Ukrainas siltumapgādes infrastruktūras atjaunošanai, kā arī palīdzēs apmācīt ukraiņu atmīnētājus.
Eiropas Savienība (ES) ir gatava palīdzēt kompensēt Ukrainai elektroenerģijas iztrūkumu, ja tāds radīsies. Par to paziņojusi Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre Kadri Simsone, kas otrdien bija ieradusies vizītē Kijivā.
Ukrainas armija Luhanskas apgabalā pēdējās dienās atbrīvojusi vēl vairākas apdzīvotas vietas. Tomēr Krievijas armija turpina apdzīvoto vietu apšaudes, sīvi pretojas visā frontes garumā, un tai ir nelieli panākumi citos sektoros.
Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais valsts vadītājs Luiss Inasiu Lula da Silva, sakaujot pašreizējo prezidetnu Žairu Bolsonaru. Kā liecina sākotnējie vēlēšanu rezultāti, balsošanas otrajā kārtā kreisi noskaņotais Lula ir ieguvis 50,9% balsu, ar ko pietika, lai apsteigtu galēji labējo populistu Bolsonaru.
Krievijas spēki pirmdien uz Ukrainu izšāvuši vairāk nekā 50 raķetes. Daudzas no tām notriektas, bet vairākas trāpījušas kritiskās infrastruktūras objektiem. Arī galvaspilsētā Kijivā būtiski traucēta gan elektrības, gan ūdens piegāde.
Ja nebūtu Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko, tad Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas turpinās jau astoņus mēnešus, nebūtu vispār. Tā uzskata Baltkrievijas trimdas kabineta ārlietu pārstāvis Valērijs Kavaļeuskis. Karam Ukrainā turpinoties, arvien aktīvāk palīdzību Krievijas spēkiem sniedz arī Baltkrievija un tās vadonis Lukašenko. Tikmēr ārpus pašas Baltkrievijas savu cīņu par demokrātiskām pārmaiņām Baltkrievijā turpina arī šovasar izveidotais Svjatlanas Cihanouskas apvienotais pārejas kabinets. Viens no sarežģītākajiem tā uzdevumiem ir attiecību veidošana ar oficiālo Kijivu, kas līdz šim ar baltkrievu opozicionāriem sadarboties ir atteikusies.
Itālija ir rietumnieciski un eiropeiski noskaņota valsts, un tā nepakļausies Krievijas diktētajai enerģētikas šantāžai. Par to otrdien pirms uzticības balsojuma parlamenta apakšpalātā paziņoja jaunā Itālijas premjerministre Džordžia Meloni. Uzrunājot deputātus, viņa solījusi pēc iespējas ātrāk ķerties pie akūto ekonomikas problēmu risināšanas, vienlaikus solot nepieļaut, ka kāds no ārpuses kontrolē Itālijas valdību, valsti un tautu.
Ukrainas atjaunošana ir uzdevums visai nākamajai paaudzei, un pie tā pildīšanas ir jāķeras nekavējoties. Šādu viedokli, atklājot Ukrainas rekonstrukcijai veltītu ekspertu konferenci, paudis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiks ekspertu konference par Ukrainas atkopšanos, rekonstrukciju un modernizāciju. Sagaidāms, ka sanāksmi atklās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, attālināti piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Sanāksmes organizatori šo tikšanos gan aicina nesaukt par donoru konferenci, taču jautājums par finansiālo palīdzību, tostarp no Eiropas Savienības puses, joprojām ir ļoti aktuāls.
Sestdien, 22. oktobrī, aprit 60 gadi, kopš ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs paziņoja, ka ASV spiegu lidmašīnas Kubā ir atklājušas padomju raķešu palaišanas vietas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdina, ka Krievijas spēki, atkāpjoties uz Dņepras kreiso krastu, varētu uzspridzināt Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) dambi. Zelenskis šādu iespējamo terora aktu aicina pielīdzināt masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai.
Tuvākajos mēnešos ir maz ticams uzbrukuma risks Ukrainai no Baltkrievijas, vērtē analītiķi no ASV "Kara izpētes institūta".
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija piektdien ieradīsies Armēnijā, lai turpmākās nedēļas laikā izvērtētu drošības situāciju pierobežā ar Azerbaidžānu. Krievija pret to iebilst.
Ceturtdien visā Ukrainā vērojami elektroapgādes traucējumi, varas iestādēm cenšoties taupīt energoresursus pēc postošajiem Krievijas spēku uzbrukumiem. Kā spriež Ukrainas eksperti, krievu militāristi uzbrukumos varētu būt konsultējušies ar enerģētikas speciālistiem Krievijā. Rietumvalstis tikmēr ir solījušas sniegt Ukrainai atbalstu infrastruktūras atjaunošanā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums ieviest karastāvokli okupētajās Ukrainas teritorijās ir "biedru čekistu" histērija, trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas okupācijas spēku kontrolē esošās Hersonas pilsētas vadība trešdien paziņoja par okupācijas varasiestāžu evakuāciju; rīkojums par evakuāciju dots arī desmitiem tūkstošu Hersonas civiliedzīvotāju. Tas liecina, ka Ukrainas armija jau drīzumā varētu atbrīvot Hersonu.
Irānā ražotu dronu plaša izmantošana Krievijas uzbrukumos Ukrainā simbolizē Kremļa "militāro un politisko bankrotu", otrdien savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam trešdien būs jāsniedz liecības lietā par neslavas celšanu. Lietu ierosinājusi publiciste Džīna Kerola, kura apgalvo, ka Tramps viņu 90. gadu vidū ir izvarojis. Bijušais ASV prezidents savu vainu noliedz, kritizējot arī pašreizējo ASV tieslietu sistēmu.
Krievijas spēki otrdien veikuši kārtējos triecienus pa Ukrainas energosistēmas objektiem. Daudzos reģionos, tostarp galvaspilsētā Kijivā, traucēta elektrības un ūdens piegāde.
Nu jau par skumju tradīciju var uzskatīt to, ka gandrīz katrs rīts vairākos Ukrainas reģionos sākas ar gaisa trauksmi. Arī šorīt jau saņemtas ziņas par pirmajiem uzlidojumiem un sprādzieniem Krivijrihā, Zaporižjā un Mikolajivas apgabalā. Par cietušajiem un nodarītajiem bojājumiem informācija vēl tiek apkopota.
Krievijas pilsētā Jeiskā pirmdien vakarā pie daudzdzīvokļu nama nokritusi kara lidmašīna "Su–34". Aviokatastrofas rezultātā eksplodēja kara lidmašīnā esošie lādiņi, izraisot lielu ugunsgrēku, kas pārmetās uz daudzstāvu namu. Tur bojā gājušo skaits ir sasniedzis 13 cilvēkus, tostarp ir trīs bērni. Vēl 19 cilvēki guvuši ievainojumus. Vietējie eksperti uzsver, ka lidmašīna nav notriekta, bet notikusi degvielas aizdegšanās.
Turpinoties degvielas krīzei Francijā, vairākas kreisi noskaņotās arodbiedrības otrdien, 18. oktobrī, valstī izsludinājušas vispārējo streiku. Dažādu naftas pārstrādes rūpnīcu pārstāvji pieprasa algu palielinājumu, kā arī iebilst pret valdības lēmumu piespiest protestētājus atgriezties darbā.
Zviedrijas parlaments pirmdien atbalstīja premjerministra pienākumu uzticēšanu Moderātu partijas līderim Ulfam Kristersonam. Viņš veidos jauno Zviedrijas valdību, kuras pastāvēšana pirmoreiz būs atkarīga no galēji labējās partijas "Zviedrijas demokrāti" atbalsta.
Krievijas spēki ar bezpilota kaujas droniem pirmdien apšaudījuši Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kā arī Dņipropetrovskas un Sumu apgabalus. Kijivā tiek ziņots par trim nogalinātiem civiliedzīvotājiem.
Krievijas spēki pirmdienas rītā ar droniem kamikadzēm veikuši uzbrukumu Kijivai, ziņo pilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus karadarbības veikšanai Ukrainā. Par to ziņo izdevums "The Washington Post", taču Irānas puse šādu informāciju noliedz. Vienlaikus Ukrainas izlūkošanas pārvalde izsludinājusi iespaidīgu atlīdzību par bijušā Doneckas tautas republikas tā sauktā aizsardzības ministra un kaujinieku komandiera Igora Girkina sagūstīšanu.
Vismaz četri cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā 60 guvuši ievainojumus Evinas cietumā Irānas galvaspilsētā Teherānā. Sākotnēji izskanējušas bažas, ka ugunsgrēks varētu būt saistīts ar plašajiem protestiem, kuros Irānā pēdējo nedēļu laikā piedalījušies simtiem tūkstoši cilvēku. Varas iestādes gan šādu saistību noliedz.
Ķīnā sācies valdošās Komunistiskās partijas (ĶKP) 20. kongress. Tā sākumā prezidents Sji Dziņpiņs izcēlis veiksmīgo politiku, cīnoties ar Covid-19, kā arī apspiežot separātiskos centienus Taivānā un arī Honkongā. Ir sagaidāms, ka nedēļu ilgā kongresa laikā Sji tiks pārvēlēts partijas ģenerālsekretāra amatā, kļūstot vien par otro līderi aiz Mao Dzeduna, kurš šajā amatā pārvēlēts uz trešo pilnvaru termiņu.
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā šodien sākas 20. Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tas ir partijas lielākais pasākums piecgades laikā, kurā tiek ievēlēta partijas jaunā vadība, kā arī noteiktas darbības turpmākās prioritātes. Sagaidāms, ka pašreizējais Ķīnas prezidents Si Dziņpiņs tiks apstiprināts partijas ģenerālsekretāra amatā uz trešo piecu gadu pilnvaru termiņu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
