Soledarā palikuši civiliedzīvotāji
Harkivas militārās administrācijas pārstāvji informē, ka naktī uz trešdienu pretinieks apšaudes laikā trāpījis pirotehnikas noliktavai un notikusi detonācija. Par laimi, uzbrukumos cietušo nav. Tomēr situācija apgabalā ir sarežģīta, jo dienu iepriekš Krievijas karaspēka raidīta raķete trāpīja kāda pilsētciemata tirgum un nogalināja divas sievietes.
Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis jau otrdien ziņoja, ka smagākās kaujas notiek pie Soledaras Donbasā.
Savukārt citas amatpersonas ziņo, ka šajā pilsētā vēl atrodas 523 civiliedzīvotāji.
Šie cilvēki neizmantoja piedāvātās evakuācijas iespējas, un patlaban tā nav iespējama. Galvenokārt seniori dzīvo pagrabos un patvertnēs, jo Soledarā nav palikusi neviena neskarta ēka.
Kā televīzijas kanālam CNN pastāstījis kāds kaujinieks no Ukrainas bruņotajiem spēkiem, par to, kāda ir reālā situācija Soledarā, īsti neviens nezina, jo kontrole pat pār atsevišķām ēkām mainās no dienas uz dienu. Tāpat karavīrs teicis, ka bojā gājušo ir ļoti daudz un dinamisko kauju dēļ arī šo skaitli neesot iespējams aprēķināt.
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" uzskata, ka iespējamā Soledaras sagrābšana nenozīmēs tuvumā esošās Bahmutas nonākšanu aplenkumā. Par spīti Krievijas apgalvojumiem, ka pilsēta ir kritusi, institūts uzsver, ka pilsēta nav ieņemta pilnībā. Turklāt kontrole pār Soledaru ne obligāti ļaus Krievijas karaspēkam iegūt kontroli pār kritiski svarīgām virszemes komunikācijas līnijām ar Bahmutu.
"Kara izpētes institūts" arī pievērsa uzmanību tam, ka Ukrainas ģenerālštābs ir novirzījies no savas iepriekšējās prakses, ziņojot par Krievijas spēkiem Baltkrievijā un Ukrainas ziemeļu robežas tuvumā. Pēc analītiķu domām, tas varētu liecināt, ka Krievija tomēr gatavojas uzbrukumam arī šajā virzienā, taču šāds scenārijs, vismaz pagaidām, šķietot diezgan maz ticams.
Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā kārtējā uzrunā tautai paudis pārliecību, ka Krievija jaunam uzbrukumam turpina gatavoties, bet Ukraina kopā ar saviem sabiedrotajiem darot visu iespējamo, lai Krievijas saimniekiem kļūtu skaidrs, ka nekāda eskalācija viņiem nepalīdzēs un Krievijas agresijas zaudējumam nav citu alternatīvu. Pēc prezidenta vārdiem, sasniegt šādus mērķus būs iespējams, tikai realizējot jaunas moderna bruņojuma piegādes no partnervalstīm.
Bruņojuma piegāde Ukrainai
Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda ir paziņojusi, ka Otava no Savienotajām Valstīm iegādāsies pretgaisa aizsardzības kompleksu "Nasams", kuru pēc tam nodos Ukrainas vajadzībām. Tikmēr ASV aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka jau nākamajā nedēļā Savienotajās Valstīs apmācības uzsāks zenītraķešu kompleksa "Patriot" ukraiņu operatori. Šādas mācības iziešot 90 līdz 100 ukraiņu militārpersonas.
Tikmēr ar grūtībām militāro preču nogādāšanai uz Ukrainu saskaras Spānija, jo neitrālā Šveice nav izsniegusi atļauju vairāku militāro preču reeksportam.
Otrdien Ukrainu apmeklēja arī Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka, kura viesojās Harkivā. Vācija ir apsolījusi piešķirt Ukrainai 20 miljonu eiro lielu palīdzību pavadoņu "Starlink" sakaru nodrošināšanai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
