Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam trešdien paredzēta smaga atbilžu sniegšana parlamentā. Sagaidāms, ka Džonsona kritiķi īpašu uzmanību pievērsīs pēdējās dienās atklātībā nonākušajiem jaunajiem pierādījumiem par premjera un viņa biroja darbinieku ballītēm kovida pandēmijas stingrās karantīnas laikā. Šajās dienās paredzēts publicēt arī Sjū Grejas veiktās izmeklēšanas ziņojumu.
Autora ziņas
Aprit 90 dienas, kopš Krievijas bruņotie spēki uzsāka iebrukumu Ukrainā. Oficiālais Maskavas iebrukuma iemesls bija palīdzības sniegšana uz laiku okupētajiem Ukrainas austrumu reģioniem un Ukrainas denacifikācija, kaut arī šādiem mērķiem nav reāla pamatojuma. Šo dažu mēnešu laikā ir saņemtas ziņas par šausminošiem kara noziegumiem, milzīgiem postījumiem, aizstāvju panākumiem un iebrucēju sakāvēm. Taču tā vien liekas, ka uz karadarbības drīzu izbeigšanu cerēt nav pamata.
Itālija ir izstrādājusi piedāvājumu, kā izbeigt Krievijas uzsākto iebrukumu Ukrainā. Šis plāns paredz gan jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju, gan diskusijas par Ukrainas nākotnes statusu, gan visai pretrunīgi vērtējamus piedāvājumus par piekāpšanos teritoriālajos jautājumos. Tikmēr rūpnīcas "Azovstaļ" aizsargi pirmo reizi atklāti pastāstījuši par to, kādas bijušas evakuācijas prasības, bet viņu ģimenes Turcijā lūdz prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana atbalstu.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien dosies savā pirmajā ceļojumā pa Āzijas valstīm, apmeklējot Dienvidkoreju un Japānu. Vizītes laikā paredzēts runāt par dziļāku sadarbību tehnoloģiju jomā, diskutēt par spiediena mazināšanu uz piegāžu ķēdēm, kā arī apspriest Dienvidkorejas un Japānas plānus modernizēt savas militārās aizsardzības un uzbrukuma spējas.
Krievijas galvaspilsētā Maskavā pirmdien, 16. maijā, notiks Kolektīvās drošības līguma organizācijas līderu samits. Šī organizācija tiek uzskatīta par Krievijas vadītu alternatīvu NATO. Laikā, kad turpinās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, samitā valstu vadītāji paredzējuši apspriest drošības situāciju un izaicinājumus gan reģionā, gan pasaulē.
Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs to uzņemt NATO. Par to paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina, paužot pārliecību, ka ratifikācijas process pārējās alianses dalībvalstīs notiks bez kavēšanās. NATO vadība jau solījusi, ka līdz dalības apstiprināšanai ir gatava sniegt Somijai un Zviedrijai drošības garantijas. Tikmēr pēdējo dienu laikā bažas par alianses dalībvalstu vienotību ir izraisījuši Turcijas prezidenta izteikumi.
Ukrainas uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā ir pievērsusi vēl lielāku Eiropas uzmanību karam Ukrainā, kas turpinās jau vairāk nekā 80 dienu. Lai arī rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas iebrukumu intensitāte ir pierimusi un atpaliek no sākotnējā grafika, Ukrainas bruņotie spēki brīdina, ka Krievijas spēku vienības pārgrupējas, papildinās un gatavojas jauniem uzbrukumiem valsts austrumu daļā.
Laikā, kad visa uzmanība ir pievērsta karadarbībai Ukrainā un piekļuve dažādiem Krievijas interneta resursiem ir ierobežota, gandrīz nepamanīta ir palikusi informācija par plašiem ugunsgrēkiem daudzos Krievijas reģionos. Ir nopostītas plašas lauksaimniecības zemes un mežu platības, pilnībā nodeguši vairāki ciemati un bojā gājuši desmitiem cilvēku. Eksperti norāda, ka, visticamāk, patiesos ugunsnelaimes apmērus neviens īsti nezina, jo tie vienkārši netiek uzskaitīti. No otras puses tiek norādīts, ka daudzi Ārkārtas situāciju lietu ministrijas darbinieki un tehnika pašlaik ir pārvirzīti uz Ukrainu.
Eiropas Savienības informatīvās telpas un žurnālistu aizsardzība, cīņa par tiesiskuma ievērošanu un Eiropas vērtību aizstāvēšana, kā arī palīdzības sniegšana Ukrainai kara laikā. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus, ierodoties Latvijā, ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem apsprieda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece par vērtībām un pārredzamību atbildīgā Vera Jourova. Latvijas Radio sarunājās ar Jourovu par izaicinājumiem preses brīvībai kara apstākļos.
Baltkrievijas tiesa piektdien piesprieda sešu gadu cietumsodu Krievijas pilsonei Sofijai Sapegai, kas pirms gada tika apcietināta kopā ar savu draugu, baltkrievu opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču, kad Baltkrievijā valdošais režīms nolaupīja “Ryanair” pasažieru lidmašīnu un piespieda nolaisties Minskā.
Karš Ukrainā ir aktualizējis jautājumu par drošību arī kaimiņos esošajā, neitrālajā Moldovā un separātiskajā Piedņestras reģionā. Nereti Moldova un Piedņestra tiek minētas kā iespējamie nākamie Krievijas agresijas mērķi. Taču, kā uzskata Moldovas Ārpolitikas asociācijas valdes locekle Viktorija Roša, pašreizējā situācija ir aktualizējusi ne tikai eirointegrācijas centienus, bet arī Piedņestras iedzīvotāju vēlmi atkal tuvināties Moldovai.
Piektdien, 6. maijā, visās Latvijas preses tirdzniecības vietās nonāk avīze "Novaja Gazeta Eiropa". Tas ir piespiedu emigrācijā esošo Krievijas brīvo žurnālistu veidots izdevums, viņu neatkarīgs skatījums uz notikumiem karā Ukrainā un procesiem Krievijā. Laikraksts nāk klajā sadarbībā ar izdevniecību "Rīgas Viļņi".
Amerikas Savienoto valstu (ASV) pirmā lēdija Džila Baidena piektdien, 6. maijā, ieradīsies Rumānijā. Viņa vizītes laikā līdz 9. maijam apmeklēs Rumāniju un Slovākiju, lai tiktos ar ASV dienesta darbiniekiem, vēstniecības darbiniekiem, Ukrainas bērniem un viņu vecākiem, kas pametuši Ukrainu kara dēļ.