Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos par stingrākiem klimata noteikumiem. Viens no tiem paredz pilnībā atteikties no iekšdedzes dzinēju izmantošanas jaunajās automašīnās no 2035. gada. Nevalstiskās organizācijas šādu lēmumu sauc par ļoti nozīmīgu, vienlaikus aicinot varasiestādes nekoncentrēties uz dažādiem sintētiskajiem degvielas veidiem.
Autora ziņas
Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās energokrīzes dēļ daudzās valstīs, piemēram, Francijā un Nīderlandē, spriež arī par ogļu energostaciju darbības atjaunošanu, kas klimatam vismaz īstermiņā var nodarīt lielāku postu. Tikmēr šīs nedēļas sākumā Luksemburgā uz tikšanos pulcējušies Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri, lai censtos panākt vienošanos par ES mēroga energoefektivitātes direktīvu. Tas uzliktu par pienākumu dalībvalstīm ievērot Eiropas Komisijas (EK) piedāvātos energoefektivitātes mērķus. Šis ir vēl viens solis ES ceļā pretī klimata neitralitātei.
Portugāles galvaspilsētā Lisabonā pirmdien, 27. jūnijā, sāksies ANO okeānu konference. Uz to pulcēsies vairāk nekā pieci tūkstoši klimata ekspertu un nevalstisko organizāciju pārstāvju, kā arī vairāki desmiti pasaules valstu līderu. Viens no konferences galvenajiem mērķiem ir spriest par inovatīviem un zinātnē balstītiem risinājumiem pieaugušo okeāna problēmu novēršanai un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.
Agrā svētdienas, 26. jūnija, rītā Kijivā nogranduši vismaz trīs spēcīgi sprādzieni. Gaisa trauksme sāka darboties ap pulksten 5.00 no rīta. Sprādzienu faktu apstiprinājis arī pilsētas mērs Vitālijs Kļičko, norādot, ka uz sprādzienu vietām nosūtīti glābēji. Šie uzbrukumi notikuši vien dienu pēc Baltkrievijas un Krievijas prezidentu tikšanās, kuras laikā Krievija solījusi nosūtīt uz Baltkrieviju papildu raķešu kompleksus.
Lai apspriestu globālās dienaskārtības aktuālākos jautājumus, svētdien, 26. jūnijā, Vācijā uz tikšanos pulcējas pasaules septiņu attīstītāko valstu jeb G7 grupas valstu līderi. Samita uzmanības centrā būs gan karš Ukrainā, gan arī dažādi citi ar karadarbību saistīti izaicinājumi, piemēram, pārtikas un ekonomiskā krīze.
Baltkrievijā izvietotās Krievijas pretraķešu aizsardzības iekārtas var tikt izmantotas, lai atriebtos Lietuvai par tranzīta ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabala, vēstī ziņu aģentūra "Unian", atsaucoties uz krievu politologa Ivana Preobreženska prognozēto. Pēc politologa vārdiem, Krievija var daļēji slēgt debesis virs Lietuvas, proti, virs Suvalku koridora, palaižot virs tā gan civilo, gan kravas gaisa transportu.
Saūda Arābijas kroņprincis Mohameds bin Salmans ieradies vizītē Turcijā, lai tiktos ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Šī ir pirmā kroņprinča viesošanās Turcijā kopš 2018. gada, kad abu valstu attiecības pasliktinājās pēc opozīcijas aktīvista un žurnālista Džamala Hašogi slepkavības Saūda Arābijas konsulātā Stambulā.
20. jūnijā tiek atzīmēta pasaules bēgļu diena. Tās priekšvakarā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) bēgļu aģentūra publiskojusi savu gadskārtējo ziņojumu, kurā secināts, ka pašlaik ir sasniegts augstākais pārvietoto cilvēku skaits vēsturē. Turklāt šī tendence ir pieaugoša. Vienlaikus ANO brīdina, ka dažādas palīdzības aģentūras saskaras ar finansējuma trūkumu nepieciešamās palīdzības sniegšanā, bet valstu attieksme pret pārvietotajām personām brīžiem ir grūti izprotama.
Eiropas Komisija (EK) piektdien, 17. jūnijā, gatavojas publiskot savas rekomendācijas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai. Neoficiālā informācija liecina, ka statusu varētu saņemt vai nu visas trīs valstis, vai nu divas, turklāt ar īpašiem priekšnoteikumiem. Šis jautājums tālāk tiks apspriests nākamajā nedēļā gaidāmajā ES līderu samitā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) negaidīti likusi apturēt plānoto lidojumu, ar kuru no Lielbritānijas uz Ruandu bija paredzēts nogādāt pirmos Apvienotajā Karalistē nelegāli ieceļojušos migrantus. Šādu pārvietošanu paredz britu valdības izstrādātais plāns, kas jau izsaucis asu neapmierinātību britu politiskajās aprindās. Par spīti tiesas lēmumam britu valdība ir apņēmības pilna iesākto programmu turpināt, jo tā ilgtermiņā atmaksāsies.
Kā cilvēki Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas (EDSO) valstīs uztver mieru un drošību Eiropā un ārpus tās robežām? Tieši tāds bija Fridriha Eberta fonda veiktā pētījuma "Drošības radars 2022" galvenais jautājums. Šis pētījums tika veikts pagājušajā gadā 14 valstīs, tostarp Latvijā, un tā rezultāti pirmo reizi tika publiskoti pavisam neilgi pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Lai arī šis karš ir ievērojami izmainījis drošības situācijas uztveri Eiropā un pasaulē, pētījums dod arī vairākas atbildes uz šobrīd aktuālām tēmām.
Krievijas karaspēks jau 107. dienu uzbrūk Ukrainai, izpostot visu tās ceļā, apgalvo Ukrainas puse. Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un valsts aizstāvju garu cenšas uzturēt arī izmantojot informatīvo telpu. Tāpat Ukraina turpina lūgt Rietumvalstu atbalstu bruņojuma nodrošināšanā, vienlaikus plānojot, kā tiks atjaunota valsts ekonomika, un gaidot Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu.