Vācija ievērojami kavēsies ar solīto raķešu sistēmu piegādi Ukrainai, saskaroties ar tehnoloģiskiem izaicinājumiem. Šādi paziņojumi kārtējo reizi aktualizējuši jautājumu par to, kā varētu attīstīties situācija frontē Ukrainas austrumos un dienvidos.
Autora ziņas
Krievijas ārlietu ministrs un augstu stāvošu militārpersonu delegācija trešdien ieradīsies vizītē Turcijā. Ankara cer, ka šo sarunu laikā izdosies panākt progresu diskusijās par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Vienlaikus paredzēts spriest arī par situāciju Sīrijā.
Vācijas kanclera Olafa Šolca tikšanās ar Baltijas valstu līderiem varētu būt vērtējama kā mēģinājums nolīdzināt asumus, jo Baltijas valstis iepriekš kritizējušas Vāciju par to, ka tā nepietiekami atbalsta Ukrainu. Tā intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Aldis Austers.
Krievijas spēki 103. kara dienā savus lielākos centienus Ukrainā ir veltījuši uzbrukumiem Slovjanskas pilsētai, Svjatogirskas rajonam, kā arī nerimst kaujas Severodoneckā, kur pusi teritorijas kontrolē Ukrainas spēki, bet otru pusi – iebrucēji, liecina Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba operatīvā informācija. Tikmēr Turcija paziņojusi, ka drīzumā varētu būt gaidāms lēmums par graudu eksportu no Ukrainas pa jūru.
Atsākt diplomātiskās sarunas ar Krieviju pašlaik nav iemesla, jo turpinās aktīva karadarbība valsts austrumos. Tā uzskata Ukrainas sarunvedēju komandas vadītājs Davis Arahamija. Pēc viņa vārdiem – Ukrainai ir nepieciešams stiprināt savu sarunu pozīciju. Savukārt vēl cits sarunvedējs Mihailo Podoļaks prognozējis, ka karš varētu ieilgt vēl uz diviem vai pat sešiem mēnešiem.
Otro dienu turpinās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II platīna jubilejas svinības. Īpaša uzmanība bija pievērsta Pateicības dievkalpojumam Londonas Svētā Pāvila katedrālei, uz kuru ieradās karaliskās ģimenes locekļi un augsta ranga politiķi, arī pēdējā laikā daudz kritizētais premjerministrs Boriss Džonsons.
Eiropas Savienības (ES) spēja vienoties par nākamo sankciju kārtu pret Krieviju apliecina, ka Eiropa ir nospraudusi mērķi izlēmīgi atteikties no Krievijas energoresursiem. Taču ar katru nākamo reizi vienoties par kompromisiem būs grūtāk. Tā uzskata Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pētnieks Ramūns Vilpišausks. Pēc viņa vārdiem, arī šoreiz sasniegtais apliecina, ka valstis drošības draudus uztver atšķirīgi.
Šajā nedēļas nogalē Lielbritānijā tiek atzīmēta karalienes Elizabetes 70 gadu ilgās valdīšanas jeb platīna jubilejas svinības. Četru dienu ilgo svinību laikā paredzēti dažādi publiski pasākumi, koncerti un parādes. Taču, ņemot vērā karalienes cienījamo vecumu un arī pēdējā laika dažādos skandālus karaļnamā, šogad svinību laikā tiek uzdots arī daudz jautājumu par britu monarhijas nākotni.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Džo Baidens šomēnes varētu apmeklēt Saūda Arābiju, lai ar Persijas līča karalistes vadītājiem runātu par to, kā samazināt globālās naftas cenas. Savienotajās Valstīs pašlaik ir rekordaugstas degvielas cenas, kas var negatīvi atsaukties uz Baidena pārstāvētās Demokrātiskās partijas izredzēm novembrī gaidāmajās ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.
Laikā, kad pasaules uzmanība ir pievērsta karadarbībai Ukrainā, nedaudz nepamanīta ir pagājusi Starptautiskā solidaritātes ar Baltkrieviju diena. Tās laikā pasaules valstis paudušas atbalstu baltkrievu demokrātisko spēku darbībai un demokrātiskajiem centieniem. Norvēģija pat izlēmusi oficiāli mainīt Baltkrievijas vārda lietošanu. Tikmēr baltkrievu žurnālisti pauž pārliecību, ka atšķirībā no Ukrainas, kas Krievijas agresīvai ļoti aktīvi pretojas, Baltkrievija jau de facto ir okupēta.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien apmeklējis Harkivas apgabalu, solot sadarboties ar vietējām varas iestādēm, atjaunojot un ceļot no jauna izpostīto infrastruktūru. Tāpat Zelenskis ticies ar karavīriem, pasniedzot atzinības zīmes, tikmēr turpinās arī starptautiskie centieni izbeigt konfliktu, taču dažu valstu starpā jūtamas arī domstarpības.
Ukrainas bruņotie spēki valsts austrumos turpina aktīvu pretestību Krievijas iebrucējiem, taču bruņoto spēku ģenerāļi brīdina, ka ir jāgatavojas ilgstošam karam. Un viens no galvenajiem Ukrainas veiksmes stāstiem būtu nepieļaut nekādu piekāpšanos teritoriālajos jautājumos. Tikmēr Eiropas Komisija ir piedāvājusi dalībvalstīm jaunu Krievijas naftas sankciju projektu.
ASV prezidents Džo Baidens un pirmā lēdija Džila Baidena šodien apmeklēs Uvaldes pilsētu Teksasas štatā, lai tiktos ar tur šonedēļ notikušās skolas apšaudes upuru tuviniekiem. Tāpat paredzētas sarunas ar vietējās kopienas un reliģiskajiem līderiem. ASV prezidents arī uzstāj, ka pēc šādām apšaudēm obligāti būtu jāpastiprina ieroču kontrole.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs palīdzēt atrisināt jautājumu par Ukrainas graudu eksportu uz ārvalstīm, tādējādi mazinot saspīlējumu globālajā pārtikas tirgū. Vienlaikus Putins pretī prasa vairāku sankciju atcelšanu. Tāpat viņš brīdinājis Rietumu līderus, ka bruņojuma piegāžu pastiprināšana Ukrainai situāciju var vēl vairāk destabilizēt, palielinot humāno krīzi. Par to viņš 28. maijā paziņojis sarunās ar Francijas un Vācijas līderiem. Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis norāda, ka tām valstīm, kuras aicina Ukrainu piekāpties Krievijai, ir jārēķinās ar vairāku miljonu ukraiņu bēgļu uzturēšanu uz nenoteiktu termiņu.
Krievijas spēki Ukrainas dienvidu daļā turpina uzbrukumus Severodoneckai un Limanai, kas ir stratēģiski svarīgas pilsētas turpmāko uzbrukumu veikšanai Donbasā. Kā paziņojušas vairākas ārvalstu amatpersonas, Krievijas prezidenta rīcība arvien vairāk apstiprina mērķtiecīgu vēlmi iznīcināt Ukrainas identitāti.
Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis ne tikai milzīgas pārmaiņas ģeopolitiskajā situācijā Eiropā un pasaulē, bet uzsācis arī vēsturiskus procesus Vācijas iekšienē. Lai arī Vācija tiek kritizēta par kavēšanos, sniedzot palīdzību Ukrainai, tā pirmo reizi daudzu gadu desmitu laikā ir piekritusi eksportēt bruņojumu uz konflikta zonām. Šīs pārmaiņas izjūt gan jaunais Vācijas kanclers Olafs Šolcs, gan viņa vadītā Sociāldemokrātu partija, no kuras pirmo reizi parlamentā ir ievēlēta arī Latvijā dzimusī Zanda Mertena (Zanda Martens). Taču šoreiz Latvijas Radio saruna ne tik daudz par Ukrainu, kā par vēlēšanām Vācijā un Zandas Martenas ceļu līdz politiķes karjerai.