Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darba grupā piektdien, 17. maijā, diskutēja, kā mežsaimniekiem pilnveidot kompensāciju sistēmu par dabas liegumiem.
Šī gada martā Rīgā pie valdības nama protestos kopumā pulcējās ap 1000 dalībnieku, kuru vidū bija arī mežsaimnieki ar prasību pēc taisnīgām kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ja viņu zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.
Patlaban šīs kompensācijas ir 50–190 eiro par hektāru gadā, kas Meža īpašnieku biedrības ieskatā nav pat 1% no reālās meža vērtības.
Tas, līdz kādai summai šo kompensāciju vajadzētu palielināt, protesta laikā neizskanēja, un arī pēc piektdienas darba grupas Bērziņa atzina, ka būs vajadzīgs lielāks finansējums, tomēr arvien vēl konkrētas summas neatklāja:
"Šobrīd man negribētos atklāt detaļas, jo mēs vēl esam diskusiju procesā, bet līdz 31. maijam mums būs sagatavots informatīvais ziņojums un tad būs redzami arī visi priekšlikumi, un saskaņošanas procesā varēsim par to diskutēt. Taču kopumā mēs saskatām iespējas, kādā veidā varētu kompensēt tos aizliegumus, kas ir uzlikti īpašniekiem saistībā ar dabas aizsardzību. Protams, ne uzreiz un ne vienā gadā, bet tomēr tam būtu jānotiek."
Arī konkrēts datums, kad jaunā sistēma sāks darboties, vēl neesot iezīmēts, bet, visticamāk, tas notiks no nākamā gada.
Meža īpašnieku protesta prasībās iekļauta arī iespēja brīvprātīgi pieteikt savu mežu kā aizsargājamu dabas teritoriju, slēdzot par to līgumu ar valsti un saņemot kompensāciju. Tāpat mežsaimnieki vēlas iespēju dabas aizsardzības apgrūtinājumus arī atcelt, ja aizsargājamā suga teritorijā vairs ilgi jau nemājo.
Darba grupā piedalās arī nozare, tostarp Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks, kurš sacīja, ka patlaban virzība ir, bet par to, vai rudenī Rīgā būs atkārtotas protesta akcijas, mežsaimnieki lems pēc tā, kā šis informatīvais ziņojums virzīsies valdībā:
"Diskusija bija par kompensāciju veidiem. Tur jāatzīmē, ka daļa no mūsu priekšlikumiem ir uzklausīti un informatīvajā ziņojumā tiks iekļauti.
Par mežaudzes pilnās vērtības kompensāciju un arī par zemes maiņu tiem īpašniekiem, kuri grib turpināt saimniekot, nevis saņemt naudu, par šiem ierobežojumiem vismaz informatīvajā ziņojumā šāds kompensācijas veids ir paredzēts, kas vērtējams pozitīvi. Protams, ka šī kompensācijas summa būs krietni lielāka nekā pašlaik."
Arī Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis atbalsta kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem. Vienlaikus viņš arī secinājis, ka darba grupa patlaban risina šī brīža problēmjautājumu, bet dabas aizsardzības un saimniecisko interešu salāgošanā ir arī daudzi ilgtermiņa izaicinājumi.
"Ir skaidrs, ka nākotnē lūkojoties, mums būs vēl vairāk jāsargā daba, jo Latvija pēc tām teritorijām, kur mērķtiecīgi tiek domāts par dabas daudzveidības saglabāšanu esam vieni no pēdējiem Eiropā. Un mums būs jāpilnveido vēl teritoriju gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji. Tas, kas šobrīd notiek darba grupā, ir vērtējams arī pozitīvi un šobrīd ir pietiekami vismaz tā dabas aizsardzības saturiskā puse ir ļoti konstruktīva un savstarpēju izpratni visiem, ka mēs nepavājinām dabas aizsardzības prasības un meklējam finansējumu, lai varētu nosegt šos saimnieciskos ierobežojumus," sacīja Rozītis.
VARAM dati liecina, ka aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā no tur iekļautajiem teju pusmiljona hektāru meža zemju 155 000 hektāri ir privātie meži. Muižnieks lēsa, ka ar dažādiem ierobežojumiem kopumā aplikti apmēram 17% no kopējās privāto mežu platības Latvijā.
