Ministrs skaidroja, ka mājsēde, kas noslēgsies nākamās nedēļas sākumā, bija nepieciešama, lai iegūtu laiku vēl nevakcinētās sabiedrības daļas vakcinācijai pret Covid-19, kā arī “uzliktu vāku” hospitalizēto Covid-19 pacientu īpatsvara pieaugumam. Bez mājsēdes jeb lokdauna, viņaprāt, būtu iespējams iztikt tad, ja būtu kādi citi veidi, kā panākt, ka cilvēki samazina savstarpējo kontaktēšanos, tostarp – privātos pasākumos.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs diskusijā lēsa, ka mājsēde, kas sākās 21. oktobrī, zināmā mērā arī sniegusi atbildi uz jautājumu, cik daudzi cilvēki ar Covid-19 inficējas ārpus savām mājām. “Samazinājums mums ir 22% vienpadsmit dienu laikā. Tie ir tūkstoši cilvēku, kuri būtu inficējušies, ja nebūtu šie pasākumi tieši veikalos un sabiedriskās vietās,” sacīja epidemiologs.
Tikmēr bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, gan uzsverot, ka nav eksperts epidemioloģijas jautājumos, norādīja, ka līdzīgas tendences kā Latvijā patlaban ir vērojamas Lietuvā, kur veikali turpināja darboties ierastā režīmā. Tas, viņaprāt, rada jautājumus par šoreiz noteikto ierobežojumu efektivitāti.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pirms nedēļas, 3. novembrī, pauda bažas, ka lēmums par mājsēdes atcelšanu balstās tīri politiskā, nevis epidemioloģiskā loģikā. “Lielā mērā šobrīd ir pieņemts politisks lēmums par to, kas notiks pēc 15. datuma. Kas mani šobrīd nedaudz uztrauc ir, ka tas nekādi netiek sasaistīts ar epidemioloģisko situāciju 15. datumā,” aizvadītajā nedēļā sacīja Briģis.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem, aizvadītajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits ir samazinājies par 23,4%, tomēr 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju arvien ir augsts – šā gada 11. novembrī tas sasniedz 1323,8.
