Šteinbuka vēl 23. februāra raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izvirzīja versiju, ka visiedarbīgākā sankcija varētu būt Krievijas Centrālās bankas rezervju iesaldēšana. Svētdien raidījuma speciālizlaidumā viņa atzina, ka šis ir bezprecedenta gadījums. “No tiem 640 miljardiem ASV dolāru apmēram 120 miljardi dolāru tik tiešām ir zelta rezerves, ko ir ļoti grūti pārdot. Tā likviditāte nav strauja. Principā pārdot laikam var, bet, ja ātri vajag, tad nevar,” norādīja ekonomiste, uzsverot, ka lēmums par Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervju iesaldēšanu nozīmē aptuveni 400 miljardus dolāru lielu Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu.
“Faktiski tās ir vienīgās rezerves, kas šobrīd ir Centrālās bankas rīcībā, ar kurām Krievija varētu nosegt gan parādus, gan biznesu,” tā Šteinbuka.
NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, atbildot uz jautājumu par to, kas var apturēt Krievijas agresīvo ārpolitiku, norādīja – sava loma un nostāja būtu jāizvērtē ikvienam. “Šī ir tā situācija, kad mums katram ir jāpaskatās spogulī un tas jāatzīst,” tā Braže.
Šobrīd starptautiskā sabiedrība izvairījusies no nozīmīgu sankciju piemērošanas Krievijas enerģētikas sektoram, pirmkārt jau dabasgāzes un naftas eksportam. Šteinbuka gan neizslēdz, ka dienaskārtībā var nonākt jautājums arī par naftas embargo piemērošanu Krievijai. Viņasprāt, Eiropa, kas ir galvenais Krievijas dabasgāzes un naftas noieta tirgus, to izturētu, lai gan embargo ieviešana nozīmētu arī energoresursu cenu pieaugumu.
Savukārt politologs Jānis Ikstens norādīja, ka ir saprotams, kādēļ atsevišķas Eiropas valstis, kas ir atkarīgas no Krievijas energoresursu piegādēm, nav gatavas “uzreiz aizgriezt krānu līdz galam ciet”. Ilgākā termiņā Eiropā gan varētu pieaugt centieni samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem.
Rubļa kurss pret eiro un ASV dolāru pirmdien piedzīvojis rekordstrauju lejupslīdi. “JP Morgan” jau nācis klajā ar prognozi, ka šā gada otrajā ceturksnī Krievijas iekšzemes kopprodukts varētu samazināties par 20%, bet gadā kopumā – par 3,5%.
