Kas notiks ar zaļo kursu un klimatneitralitāti Latvijā? Transporta zaļināšana un dekarbonizācija

Jānis Irbe, Līga Kurevska, Jānis Meirāns, Andris Kulbergs, Justs Dimants, Kristaps Skutelis

Jānis Domburs 1.novembris, piektdiena 11:00

Raimonds Graube, Jana Streļeca, Edgars Rinkēvičs un Edmunds Āķītis par iespējamo iebrukumu Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

“Karaspēks ir organizēts tādā veidā, lai gatavotos karam, jo mācību laikā – kā likums – nekad visas karam nepieciešamās vienības vienlaikus neiesaista,” trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, vērtējot Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas robežu tuvumā gan Krievijā, gan Baltkrievijā, pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube.

Kā zināms, Krievija karaspēka koncentrēšanu ir aizbildinājusi ar mācībām. Šonedēļ Maskava paziņoja, ka sākta karaspēka atgriešanās militārajās bāzēs, tomēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien norādījis, ka alianses rīcībā esošā informācija neapstiprina, ka tas patiešām notiktu.

Graube trešdien diskusijā “Kas notiek Latvijā?” atzina – ir vairāki fakti, kas liek apšaubīt apgalvojumu, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana Ukrainas pierobežā saistīta ar militārajām mācībām. “Šeit ir pilns komplekts, sākot ar vienībām, kas liecina, ka tā ir nopietna lieta – hospitālis pirmām kārtām, asinsbankas….Ne vienmēr ir asinsbankas. Un ir vienības, kas ir gatavas arī gādāt atpakaļ kritušos krievu karavīrus,” teica bijušais NBS komandieris, piebilstot, ka par gatavošanos plašai ofensīvai liecina arī Ukrainas pierobežā koncentrēto Krievijas militāro vienību izvietojums.

“Ir vairāki virzieni. Visi virzieni ir ļoti spēcīgi. Un tā ir vēl viena metode, kas liecina par Krievijas nopietnību, jo viņi šādā veidā sadala Ukrainas spēkus,” lēsa Graube.

Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca, kura nesen atgriezusies no Ukrainas, uzsvēra, ka pēdējos mēnešos pieaugusi Ukrainas iedzīvotāju gatavība aizstāvēt savu valsti, tajā skaitā – arī ar ieročiem rokās. Proti, ja aizvadītā gada decembrī notikušā sabiedriskās domas aptaujā šādu apņēmību pauduši 30% aptaujāto, tad šā gada februārī šādu cilvēku skaits pieaudzis jau līdz 37%. Savukārt tādu iedzīvotāju skaits, kas militāras ofensīvas gadījumā būtu gatavi atstāt Ukrainu, ir samazinājies.

Edmunds Āķītis, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Austrumukrainā, dalījās savos novērojumos: “Kijeva ir sabijusies vairāk nekā šejienieši.”

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, jautāts par to, kas varētu kalpot par aizbildinājumu Krievijas militārajai ofensīvai, norādīja, ka konkrēti Austrumukrainā, tas ir, tā dēvēto Luhanskas tautas republikas un Doneckas tautas republikas teritoriju iedzīvotājiem ir masveidā piešķirtas Krievijas pilsoņu pases. Tas savukārt paver iespēju militāru ofensīvu aizbildināt ar savu pilsoņu aizstāvēšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti