Sporta nodarbības skolās vajadzīgas pēc iespējas vairāk, taču tādēļ pagarināt mācību gadu – nē. Šādus gandrīz identiskus viedokļus „Panorāmai” pauda uzrunātie skolēni, vecāki un direktori. Marta vidū izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība) nāca klajā ar ideju, ka jau no šā gada septembra skolās varētu ieviest par vienu sporta stundu vairāk, taču tad mācību gads būtu jāpagarina līdz jūnija vidum.
Latvija nevar atbalstīt obligātu kvotu ieviešanu saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu, šādu viedokli Latvijas Televīzijai piektdien, 8.aprīlī, pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), reaģējot uz Eiropas Komisijas ieceri atgriezties pie obligātas patvēruma meklētāju sadales starp savienības dalībvalstīm.
ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā otrdien, 5.aprīlī, skanēja latviešu literatūra un dzeja. Tā ir atzinības un cieņas zīme latviešu literatūrai un Latvijai kopumā, uzskata viena no lasījumu dalībniecēm – rakstniece Nora Ikstena.
Šī gada Eirovīzijas konkursam visas trīs Baltijas valstis par saviem pārstāvjiem izraudzījušās jaunus puišus, solo māksliniekus savas karjeras pirmsākumos. Kā zināms, Latviju pārstāvēs Justs, lietuvieši izraudzījušies Doniju Montelu ar enerģisku dziesmu “I've been waiting for this night”, bet igauņi savas balsis atdevuši par Juri Postmanu – 21 gadu jaunu dziedātāju, kurš pērn uzlēcis pie Igaunijas popmūzikas debesīm. Juri Potsmans aizvadītajā nedēļas nogalē viesojās Rīgā.
Mucenieku iedzīvotāji nav pret patvēruma meklētājiem! Taču iesaistīto iestāžu atbildes uz cilvēku jautājumiem par Muceniekos plānotajiem patvēruma meklētāju un robežpārkāpēju centriem ir grūti iegūstamas, sarežģītas un pretrunīgas. Tā uzskata divās Mucenieku iedzīvotājus pārstāvošajās biedrībās. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ to biedri joprojām ir pret Iekšlietu ministrijas iecerēm Muceniekos.
Rīgā ieradušies astoņu valstu Eirovīzijas finālisti, kuriem pievienojies arī Latvijas atlasē izraudzītais Justs. Viņi visi sestdien vakarā uzstājas Eirovīzijas ieskaņas ballītē Spīķeru koncertzālē.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kopumā sliecas atbalstīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ("Vienotība") piedāvātās reformas izglītības jomā, taču pie nosacījuma, ja tiks risināti vairāki ar skolu tīkla optimizēšanu saistīti jautājumi reģionos.
Piedzimt Sibīrijā, nodzīvot tur pirmos sešus gadus un izslēgt no apziņas – tāds dažos vārdos ir represētās Intas Bulēnas stāsts. To, kādām grūtībām un šausmām cauri izgājusi ģimene, viņa apjautusi vien pusmūžā.
25.martā, pieminot komunistiskā genocīda upurus un atceroties vienu no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē, Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā publiskotajā videouzrunā aicina domāt par to, cik liels ir mūsu tautas spēks.
Pagaidām nav informācijas par cietušajiem Latvijas valsts piederīgajiem Briseles terora aktos, informē Ārlietu ministrija. Bet par bojāgājušo identitātēm un tautību vairāk nekā diennakti pēc traģiskajiem notikumiem joprojām valda liela neziņa. Daudzi cilvēki vēl šobrīd izmisīgi turpina meklēt kopš teroraktiem pazudušos tuviniekus un draugus.
Pašvaldībām ir pienākums informēt savus iedzīvotājus par pieņemtajiem lēmumiem, taču pašvaldību finansētie laikraksti publicē rakstus arī par citiem tematiem un pelna ar reklāmu un sludinājumiem. Tādas ir arī Iecavas novada domes izdotās “Iecavas Ziņas”. Ar šo situāciju nav mierā neatkarīgais laikraksts “Bauskas Dzīve”.
Visi stiprinājumi salikti un pārbaudīti. Trapece droši piekārta. Rokas – iesildītas. Gurni iekustināti. Un bīstamākajiem numuriem paredzētās ierīces sagatavotas. 32 cilvēku liela komanda – tehniskie darbinieki un cirka mākslinieki no tuvām un tālām zemēm - rosās uz Daugavpils kultūras pils skatuves. Vakarā gaidāmajā izrādē visam jārit kā pa diedziņu.
Latvijas skolotāju saime noveco. Katrs trešais ir vecumā starp 50 un 60 gadiem, bet 12% skolotāju ir vecāki par 60. Līdz ar plānoto skolu reorganizāciju vilni daudzi no viņiem darbu zaudēs, taču vecuma dēļ citu var arī neatrast.
Ir stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas pērnā gada spriedums, kas attaisno par Krievijas karoga bojāšanu apsūdzēto Daini Rūtenbergu.
Viens no skolotāju algām paredzētā finansējuma pieauguma avotiem varētu būt ietaupījums no skolu tīkla sakārtošanas. Tajā pašā laikā skolu slēgšanas dēļ bez darba palikušajiem skolotājiem, kas ir pirmspensijas vecumā, varētu piedāvāt ātrāku pensionēšanos, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Atgriezties Latvijā visvairāk grib vīrieši, kā arī gados jauni un mazizglītoti emigranti, kas uz ārvalstīm devušies pēdējos piecos gados. Tā secināts Latvijas Universitātes pētījumā.
Latvijas Republikas simtgadi atzīmējot, Mežaparka Lielajā estrādē būs pilnībā renovēta skatītāju sēdvietu zona, bet par godu Dziesmusvētku 150. gadadienai būs atjaunots viss komplekss, ieskaitot jauno, ietilpīgo estrādi – šādu apņemšanos īstenot šo vērienīgo projektu otrdien, 1.martā, preses brīfingā apliecināja kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") un domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Viena cilvēka pievēršanos radikālajam islāmam nedrīkst automātiski attiecināt uz visu viņa iepriekš pārstāvēto kopienu. Tā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina reaģē uz ziņu, ka Latvijas Islāma kultūras centra bijušais vadītājs Imrāns Oļegs Petrovs jau vairākus mēnešus atrodas kādā no musulmaņu zemēm un publiski slavina teroristus.
“Šī ir dziesma par zaudētu mīlestību. Dziesma, kuru katrs var sajust sevī,” - tā par kompozīciju “Heartbeat” jeb “Sirdspuksts” saka dziedātājs Justs, kurš, kā iepriekš jau vēstīts, izcīnīja tiesības pārstāvēt Latviju šā gada Eirovīzijas konkursā. Ekspertu domas par dziedātāju gan dalās.
Seju aizsedzošo apģērbu aizliegums, ko sabiedriskajai apspriešanai sākusi virzīt Tieslietu ministrija (TM), skartu arī latvieti Fatimu. Viņa negrasās atteikties no islāmticīgajiem raksturīgo sejas aizsegu nēsāšanas un tālab varētu pat mainīt dzīves vietu - pārcelties no Rīgas uz laukiem, kur nav tik daudz ļaužu.
Savu pirmo tikšanos ar Baltijas kolēģiem aizvadījis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Visi trīs premjeri tikās Rīgā un stundu ilgajā sarunā paguva pieskarties gan valstu drošības jautājumiem, gan enerģētikai un Baltijas valstu kopīgi sāktajiem projektiem, tostarp "Rail Baltica" projektam. Tajā paredzēto ātrgaitas dzelzceļa līniju jāuzbūvē iespējami ātri, uzskata Baltijas valstu premjeri.
No Alūksnes pusgada laikā aizgājuši jau divi pediatri, kuru mazie pacienti iedalīti pārējiem deviņiem ģimenes ārstiem. Un jau tagad viņu slodze ir par lielu. Taču pēc pusotra mēneša novadu pametīs vēl viena ģimenes ārste, un tas nozīmē, ka bez sava daktera paliks vairāk nekā 1900 cilvēku.
Bezpilota lidaparāts jeb drons ir ierīce, kas pēdējos gados kļuvusi par jauno tehnoloģiju superzvaigzni. Tā ļauj mums paskatīties uz zemi no putna lidojuma. Tā strauji iekarojusi kino un izklaides industriju, arī žurnālistiku, un turpina paplašināt savu darbības sfēru: lauksaimniecība, sports, uzraudzība, preču piegāde, drošība un vēl, un vēl.
276 eiro par apkuri divistabu dzīvoklī - šādus rēķinus par janvāri saņēmuši Lēdmanes iedzīvotāji. Lēdmane jau gadiem izceļas ar nemainīgi augstāko apkures tarifu Latvijā. Iedzīvotāju mērs ir pilns, bet siltuma piegādātāju solījumi uzlabot situāciju skan tādi paši kā iepriekšējos gados.
Drošības policija saņēmusi informāciju par pārkāpumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kur darbinieks mēģinājis pretlikumīgi iegūt informāciju par valsts ekonomisko un militāro drošību, bet patlaban pārbaude kriminālprocesā notiek tikai Valsts policijā. Par datu nopludināšanu apcietinātais VNĪ darbinieks ticis atlaists tieši pirms šī incidenta. To intervijā "Panorāmai" pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.
Zinātnieki pirmo reizi vēsturē novērojuši Alberta Einšteina relativitātes teorijas vienādojumos ietvertos gravitācijas viļņus. Šī fenomena novērošana tiek pielīdzināta Higsa bozona jeb tā sauktās Dieva daļiņas atklāšanai un tiek saukta par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem pēdējos gadu desmitos.
Latvija darbu uzsācis Krievijas oficiālās informācijas rupora "Sputnik" interneta vietnes latviešu un krievu valodā.
Rīgas cirka ēka ekspluatācijā nav droša, un tās izmantošana nekavējoties tiks pārtraukta. Šādu lēmumu pēc atkārtotas ēkas apsekošanas pieņēma Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) un Kultūras ministrija (KM).
Izglītības un zinātnes ministrijā pagaidām vēl saimnieko ministre Mārīte Seile, taču, iespējams, pēdējo dienu. Ja ceturtdien, 11. februārī, tiks apstiprināta Māra Kučinska (ZZS) jaunā valdība, tad tajā izglītības un zinātnes ministra amatu pildīs Kārlis Šadurskis. Viņš solās būt pēctecības ministrs, proti – turpināt iesāktās reformas.
Rīgas cirka ēka pieder valstij - tā pēc 25 gadu cīņas par šo īpašumu starp valsti un ēkas iespējamiem mantiniekiem lēmusi tiesa, un spriedums nav pārsūdzēts! Tas nozīmē, ka tagad Cirks beidzot var cerēt uz būtiskām investīcijām ēkas rekonstrukcijā, ko valsts līdz šim vairījās piešķirt. Un tās īpaši vajadzīgas tagad, kad Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs publiskajā telpā kārtējo reizi uzsvēris – Rīgas cirka ēka ir pārāk bīstama ekspluatācijai.
Saldus pilsētā likvidēs abas vidusskolas un veidos vienu mācību iestādi - Saldus vidusskolu, tā nolemts Saldus novada domes sēdē. Šāds iznākums saldeniekiem vairs nebija pārsteigums, jo par to diskutēts vairākus gadus. Nākamajā mācību gadā pilsētā būs viena Saldus vidusskola - praktiski tas nozīmē, ka Saldus 1. un 2.vidusskola vairs nepastāvēs, bet mācības notiks Saldus 2.vidusskolas telpās.
Kopumā valdība patvēruma meklētāju uzņemšanai rezervējusi teju 15 miljonus eiro, no kuriem 6,5 nāktu no Eiropas fondiem. Taču tas nenozīmē, ka visa šī nauda noteikti tiks iztērēta. Skaidri zināms, ka tiks izlietots, piemēram, Mucenieku paplašināšanai domātais finansējums, taču liela daļa izmaksu atkarīgas no patvēruma meklētāju skaita un vajadzībām.
