Pagājis jau vairāk nekā 600 dienu kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Smagās kaujās no okupantiem atgūtās teritorijas daudzviet izjūt jaunu spiedienu. Kupjanskas virziens Harkivas apgabalā Ukrainas ziemeļaustrumos ir viens no tiem, kur Krievijas karaspēks mēģina īstenot jaunu ofensīvu. Pati pilsēta izvietojusies uz pakalniem, ielejā pie kājām plosās fronte. Šeit pat laikapstākļi – apmācies vai saulains – izšķir uzbrukuma intensitāti.
Autora ziņas
"Saruna, pieskāriens, siltums ir tas, ko dažbrīd vairāk par zālēm no mediķiem gaida Ukrainas cilvēki," saka ārsti no Lietuvas, kuri brīvprātīgi strādā Ukrainā. Vairākas mediķu komandas regulāri brauc uz ciemiem un pilsētām, kas ilgstoši bijušas Krievijas okupācijā. Hoptivkas ciems Harkivas apgabalā ir viens no tiem. Tas atrodas tik tuvu Krievijai, ka agresora valsts aprises jau redzamas pāri laukam.
Harkivas apgabala Hrozas ciema kafejnīcā ienaidnieka raķešu uzbrukuma rezultātā nogalināti 59 cilvēki, tā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Klimenko. Pēc viņa teiktā, policijas tiesu medicīnas speciālisti ir identificējuši visus bojāgājušos. Tikmēr, Ukrainai turpinot pretuzbrukumu, jaunu militāru atbalstu valstij solījušas Čehija un Dānija.
Harkivas apgabalā Ukrainā joprojām sēro par neseno traģēdiju, kad Hrozas ciemā raķetes triecienā vienlaikus tika nogalināti vairāk nekā 50 cilvēku. Šī ir viena no asiņainākajām traģēdijām, kopš Krievija sāka karu Ukrainā. Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa skaidroja, kā Harkivā pārdzīvo notikušo, kas ir tāds, ko nav pieredzējuši nedz morga darbinieki, nedz Harkivas policija.
Aizvadītajā naktī Krievijas spēki ar virsskaņas pretkuģu raķetēm apšaudījuši Odesas apgabalu Ukrainā. Trāpīts pansionāta ēkai un graudu noliktavai cietuši četri cilvēki, bet Hrozas ciemā Ukrainas ziemeļaustrumos pēc postošā raķetes uzbrukuma, kurā bojā gāja 52 cilvēki, sēras kā skumjš mākonis pār ciemu. Tas ir kā murgs, ko joprojām nevar aptvert, vietējie saka Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai.
Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās, un diemžēl turpinās arī Krievijas pastrādātie kara noziegumi. Taču tie nepaliek apslēpti vēstures tumsībā, jo šī ir tā reize, kad, karam esot aktīvā fāzē, visu Krievijas pastrādāto rūpīgi uzskaita un reģistrē – pati Ukraina un tās sabiedrotie Rietumos. "Krievijai par visu ir jāsamaksā," nešaubās Eiropas tieslietu komisārs Didjē Reinderss, kurš pats vairākkārt ir bijis Ukrainā un ir viens no tiem, kurš aktīvi atbalsta starptautiskā tribunāla izveidošanu.
Līdzšinējā Vācijas iesaiste reģiona drošībā, kā arī potenciālie hibrīdapdraudējuma riski uz NATO robežas pārrunāti Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa vizītē pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Saistībā ar atbalstu Ukrainai Vācijas ministrs pauda, ka Vācija gatava to sniegt tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.
Vairāku dienu vizītē Baltijas valstīs ieradusies Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Otrdien viņa Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Zurabišvili aktīvi viesojas Eiropas valstīs, lai mudinātu līderus atbalstīt Gruziju ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Turcijā pēdējo gadu laikā apmetušies daudzi no kara bēgošie Sīrijas iedzīvotāji. Viņi tur gan ir nonākuši vēl citā neapskaužamā situācijā. Tūkstošiem māju kara dēļ ir sagrautas Sīrijā un tagad - arī Turcijā, kuru februārī satricināja zemestrīce. Taču rētas dzīst joprojām. Un daudzi tās dziedē pie Turcijas un Sīrijas robežas esošā atbalsta punktā.
Polijas valdošie politiķi pēc valsts premjera skaļā paziņojuma par ieroču piegādes pārtraukšanu Ukrainai sākuši nogludināt publiskās domstarpības ar Ukrainu un retorikā ieņemt samiernieciskāku toni. Tomēr politikas analītiķi vērtēja, ka pārskatāmā nākotnē attiecības starp Poliju un Ukrainu varētu palikt sarežģītas, jo uzreiz pēc oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām Polijā sāksies citas priekšvēlēšanu kampaņas.
Polija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bijusi viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, taču pēdējā laikā Polijas valdība iesaistījusies asā vārdu apmaiņā ar Ukrainas līderiem. Politikas komentētāji to skaidro ar 15. oktobrī gaidāmajām Polijas parlamenta vēlēšanām, pirms kurām Polijā valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" ("PiS") mēģina sevi parādīt kā nepiekāpīgu Polijas interešu aizstāvi.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sākuši "pretterorisma pasākumus" Kalnu Karabahas reģionā. Operācijas mērķis esot novērst provokācijas un aizsargāt civiliedzīvotājus. Armēnija tikmēr apgalvo, ka Azerbaidžāna gatavojas veikt etnisko tīrīšanu pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem, kas lielākoties ir etniskie armēņi.
Lai atjaunotu Ukrainu, būs vajadzīgi milzu līdzekļi, un par to visu būtu jāsamaksā Krievijai – tā uzskata Ukrainas varas iestādes un atbalstītāji Rietumos. Jau tagad tiek veidota juridiskā bāze, lai to īstenotu. Viena no būtiskākajām iecerēm ir jau tagad iegūt ārzemju bankās iesaldēto Krievijas bagātnieku naudu, taču tas izrādās visai sarežģīti. Par šo un citiem tematiem Latvijas Televīzija iztaujāja Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļusku.
Ukraina kopā ar starptautiskajiem partneriem veido Zaudējumu reģistru, kas dokumentē Krievijas nodarīto postu Ukrainai. Sagaidāms, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī reģistrs pilnībā stāsies spēkā. "Krievijai ir jākompensē visi Ukrainai nodarītie zaudējumi," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja reģistra izpilddirektors Markijans Kļučkovskis.
Viena no vietām, kur ātri patverties raķešu un dronu uzlidojumu gadījumā, ir pārvietojamās betona patvertnes. Tās tagad Ukrainā izvietotas daudzviet un kļuvušas par neatņemamu pilsētu sastāvdaļu. Hersonā LTV tikās ar labdarības organizācijas pārstāvi, kas nodarbojas ar šo patvertņu ražošanu. Viņa lielākā vēlēšanās – kaut šis projekts pēc iespējas ātrāk beigtos.
Sagrautas skolas, nemitīgas apšaudes, svešumā izbraukuši skolotāji – tie ir daži no iemesliem, kādēļ tūkstošiem bērnu Ukrainā nebūs svinīga 1. septembra pasākuma skolā un mācības turpināsies attālināti. Jau otro gadu daudziem tāfeles, solu un klasesbiedru vietā ir datora ekrāns un galds mājas istabā, vienlaikus cerot, ka okupantu apšaudēs atkal nepārtrūks elektrība.
Dažām ukraiņu ģimenēm, kā piemēram Oļesjai, savus uz Krieviju nelikumīgi izvestos bērnus izdevās atgūt, taču Ukrainā ir neskaitāmas ģimenes, kas arvien ir šausmās un neziņā par nolaupītajiem bērniem. To labi zina Kijivā bāzētajā palīdzības organizācijā "Save Ukraine", kas palīdz meklēt uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus.
Vajag milzu spēku, lai atgrieztos vietā, no kuras kāds zvērīgi ir padzinis, bet Ukrainā tāds jārod tūkstošiem cilvēku, kuru mājas ir iznīcinājusi Krievijas armija. Daudzi ciemi tuvāk frontes līnijai ir gandrīz noslaucīti no zemes virsas, arī Mirnes ciems Ukrainas dienvidos, kur gājusi pāri fronte, bet no kura ienaidnieks ir patriekts un tagad cilvēki mēģina atgriezties. Savu dzīvi ne no kā mēģina atsākt arī Streļčuku ģimene, kurā aug divi bez vecākiem palikuši bērni.
Sadragātas ēkas un nomīnēti lauki – šādas skaudras realitātes priekšā ir daudzi Ukrainas zemnieki, kuru saimniecības atradās tuvu frontei vai uz pašas ugunslīnijas. Daudz tādu ir arī Hersonas pusē, Ukrainas dienvidos, kur simtiem zemnieku šo gadu aizvada tukšā. Viņu vidū ir arī Anatolijs Djo, kura ģimene Ukrainā ir seni ienācēji, bet kurš kopā ar citiem Posad-Pokrovskes ciema zemkopjiem tagad līdz kaulam izjūt un pārdzīvo kara sāpes, bet par spīti visam saglabā mieru un skaidri zina, ka nepadosies.
No okupētajām Ukrainas teritorijām Krievija izvedusi bērnus gan piespiedu kārtā, gan ar viltu, iesaistot ģimenēm tuvus cilvēkus. Južnijes pilsētā netālu no Odesas LTV satika Oļesju Savinsku, kura pārdzīvoja meitas aizvešanu un arī emocionāli smago ceļu pēc viņas, pašai braucot uz ienaidnieka zemi – Krieviju.
"Dzīvojam, kas mums cits atliek," saka tie Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas iedzīvotāji, kuri pieredzējuši postošos plūdus pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas. Ūdens no pilsētas centra un mikrorajoniem ir atkāpies, taču iedzīve daudzos namos ir sapostīta, joprojām nav elektrības un ūdens. Un palīdzības piegādes notiek sarežģītos apstākļos, jo pilsētu regulāri apšauda. Vienā no Hersonas pilsētas mikrorajoniem, kas plūdos cieta visvairāk, bija arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
Uguns dārdoņa un gruzdoša metāla smārds – tāda aina paveras vienā no Odesas pilsētas centram tuvu esošajiem mikrorajoniem. Pēc ilgstošām gaisa trauksmēm visas nakts garumā, pretgaisa aizsardzības sistēmu dunoņas un vairākiem sprādzieniem pilsētā viens no trāpījumiem ir vienā no pilsētas lielākajiem tirdzniecības centriem.
Odesa ir stratēģiska Ukrainas ostas pilsēta, kas pēdējās nedēļās ir cietusi, Krievijas raķetēm krītot pat pilsētas centrā. Pēdējās dienās gaisa trauksmju un apšaužu bijis mazāk, taču odesieši sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) atzina, ka rēķinās ar ienaidnieku, kura uzbrukumi var atsākties katru mirkli.