ASV arī apsver Ukrainai nosūtīt tālas darbības rādiusa raķetes, lai atbalstītu ukraiņu pretuzbrukumu, taču par to Vašingtonā vēl notiek diskusijas.
Zelenskis spriež, ka "Abrams" tanki būs nozīmīgs ieguldījums pretuzbrukuma turpināšanai. Viņš arī uzteica Ukrainas armijas pretuzbrukuma panākumus gan dienvidu, gan austrumu frontē.
"Mūsu karotāji, esmu ārkārtīgi pateicīgs. Lepojos ar jums. Šonedēļ ir pamats uzslavēt brigādes, kas cīnās gan austrumos, gan dienvidos. 5. atsevišķā uzbrukuma brigāde un 80. atsevišķā gaisa desanta uzbrukuma brigāde. Paldies par izturību kaujās pie Kliščivkas! 93. atsevišķā mehanizētā brigāde. Puiši, paldies! Zemessardzes 15. operatīvā brigāde un 71. atsevišķā mednieku brigāde – paldies par patieso ukraiņu spēku kaujās pie Verboves... 116. atsevišķā mehanizētā brigāde – malači, puiši!"
Zelenskis ir atgriezies pēc garas un intensīvas vizītes ASV un Kanādā, savā ikvakara uzrunā tautai informēja iedzīvotājus par Rietumu apņēmību turpināt palīdzēt Ukrainai.
"No ASV – ieskaitot artilēriju, nepieciešamos šāviņus, HIMARS munīciju, pretgaisa aizsardzības raķetes, ir papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, taktiskie transportlīdzekļi un daži citi ieroču veidi, kas sevi pierādīs kaujas laukā," teica Zelenskis.
"No Kanādas mums ir lēmums par ilgtermiņa aizsardzības atbalstu pusmiljarda ASV dolāru vērtībā. Jo īpaši tie ir medicīniskās evakuācijas transportlīdzekļi, kas frontē ir ļoti nepieciešami. Esam vienojušies par to ražošanu un piegādi."
Ukrainas armijas speciālo operāciju spēki arī paziņojuši, ka pagājušās nedēļas raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras karaflotes štābam Sevastopolē nogalināti 34 krievu virsnieki, ieskaitot Melnās jūras karaflotes komandieri admirāli Viktoru Sokolovu.
Vēl 105 okupanti ievainoti un štāba ēku vairs neesot iespējams atjaunot.
Tas ir nozīmīgs trieiciens Krievijas kara flotei. Pēdējā laikā Ukrainas armija īstenojusi jau vairākus uzbrukumus Krievijas armijas infrastruktūrai okupētajā Krimā.
Tikmēr Ukraina ir piedzīvojusi jaunus smagus uzbrukumus ostas pilsētai Odesai un Hersonai.
Odesas ostas, tur aizvien stāvoši graudi, kuģi un viss, kas svarīgs Ukrainas ekonomikai, arvien ir Krievijas armijas kārotākais mērķis. Arī pagājušajā naktī uzlidojumi skāra Odesas ostu infrastruktūru, graudu glabātavas un noliktavu. Trāpīts arī ostas daudzstāvu viesnīcai, kas apdraudējuma dēļ ilgāku laiku bija tukša un vairs nedarbojās.
Mediji ziņo, ka uzbrukumos Odesai dzīvību ir zaudējuši vismaz četri cilvēki.
Jauni uzbrukumi bijuši arī relatīvi netālu esošajam Hersonas apgabalam, kas atrodas tuvu ienaidnieka pozīcijām un ko regulāri apšauda.
Apšaudēs, kurās cietuši privātmāju rajoni, bojā gājuši divi cilvēki un vēl astoņi ievainoti.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
