Ukrainai turpinot cīņu ar Krievijas iebrucējiem uz sauszemes un gaisā, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs apstiprinājis, ka Ukrainas armijai vakar izdevies virs Azovas jūras notriekt divas Krievijas spēku lidmašīnas. Tikmēr Latvijas kaimiņvalsts Igaunija izstrādājusi stratēģisko plānu Ukrainas uzvarai pār Krieviju.
Autora ziņas
Viņi visi ir vienādi, un mana balss neko nemainīs – tā domāt ir nepareizi, saka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Tas, kādus deputātus cilvēki ievēlēs šovasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, noteiks tā darba virzienu, domājot arī par palīdzību Ukrainai un daudzām citām cilvēkiem svarīgām jomām.
"Baltijas valstīm un Baltijas cilvēkiem lūdzam palīdzēt Eiropai un pasaulei neaizmirst, ka Ukrainā ir karš," tā saka karavīri Harkivas apgabalā, tanku brigādē. Lielākā daļa no viņiem ir pievienojušies armijai paši, un, kā saka, nav pat divreiz apsprieduši šo jautājumu. Taču gan emocionāli, gan fiziski ir smagi, tādēļ ikviens ilgojas pēc drīzas uzvaras.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs atklāja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem ar ASV "Patriot" sistēmām otrdien izdevās notriekt visas desmit Krievijas palaistās virsskaņas raķetes "Kinžal", un mudināja rietumvalstu partnerus piegādāt vēl vairāk "Patriot" un citas modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Japānā pēc spēcīgās zemestrīces, kas Jaungadā satricināja valsti, no sapostītajiem rajoniem evakuētie cilvēki, patvērumu raduši sporta zālēs, skolās un citās uz laiku iekārtotās pagaidu mājvietās, ko glābēji cenšas apgādāt ar nepieciešamajām lietām. Kad būs iespējams atgriezties stihijas skartajās mājās un novērtēt postījumu apmēru, cilvēki vēl nezina.
Viena gaisa trauksme pēc otras, dronu un raķešu uzbrukumi – tā jaunā, 2024. gada pirmās dienas sagaidījuši Ukrainas iedzīvotāji. Arī otrdien, 2. janvārī, turpinās spēcīgs uzbrukums galvaspilsētai Kijivai. Ukraiņi prognozē smagu gadu, bet nezaudē cerības, ka visus izaicinājumus pārvarēs. Taču salīdzinājumā ar to, kā ukraiņi sagaidīja 2023. gadu, redzams, ka šogad ukraiņi ir kļuvuši stiprāki.
Viens cilvēks gājis bojā un vairāki ievainoti Krievijas sarīkotajā masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumā Ukrainai. Jaungada naktī Krievija uz Ukrainas pilsētām raidījusi vairākus desmitus "Šahed" tipa kamikadzes dronus, no kuriem lielākā daļa notriekti, taču atlūzas un trāpījumi nodarījuši postījumus kultūras objektiem, civilajai infrastruktūrai un dzīvojamajām mājām.
Salā, sniegā un bieži vien arī dubļos – tāda patlaban ir ikdiena Ukrainas karavīriem frontē. Un tūkstošiem tā sagaidīs arī Ziemassvētkus un Jauno gadu. Vairāk ieroču – tas ir tas, kas patlaban vajadzīgs Ukrainas aizstāvjiem, lai būtu cerība, ka nākamie svētki būtu jau no ienaidnieka brīvā zemē. LTV filmēšanas grupa pabija pie Kupjanskas reģiona 57. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes, kas cīnās ar pretinieku austrumu frontē.
Ar spēku un ar viltu – tā Krievija kopš kara sākuma no Ukrainas deportē un ģimenēm nozog bērnus. Ukrainas dati liecina, ka uz Krieviju vai tās okupētajām teritorijām izvesti vismaz 20 000 bērnu. Ar organizāciju un brīvprātīgo palīdzību vairākus simtus ir izdevies atvest atpakaļ, bet tūkstošiem bērnu arvien ir agresora varā – bez cerībām atgriezties mājās.
Iestājoties ziemai, smagāk kļūst gan Ukrainas karavīriem frontē, gan civiliedzīvotājiem. Limanas pilsēta Doneckas apgabalā ir tuvu frontei, un tur nemitīgi dzirdams šaušanas troksnis. Cilvēki pamazām no dzīvokļiem atkal atgriežas pagrabos, jo tajos ir drošāk un reizēm arī siltāk. Viņu mājokļos nav nedz gāzes, nedz ūdens.
Kijivā sestdienas vakars bija mierīgs bez gaisa trauksmēm, bet pēc naktī piedzīvotajiem Krievijas dronu intensīvajiem triecieniem Ukrainas galvaspilsētā iedzīvotāji novērsa kritušo atlūzu radītos bojājumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī aicināja Rietumus sniegt lielāku palīdzību pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai.
Atlikušas dažas nedēļas līdz brīdim, kad Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpieņem lēmums, vai sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Jau tagad gaidāms, ka lēmums būs grūts, jo ir valstis, no kurām gaidāmi iebildumi. Lēmumam ir jābūt vienbalsīgam. Esam gatavi – intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" saka Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrijas valsts sekretāre Stela Leuka.
Karš un pārtikas drošība ir tēmas, ko nākamnedēļ risinās Kijivā otrajā starptautiskajā pārtikas drošībai veltītajā samitā. Ukraina, kas cīnās, lai pa Krievijas apdraudētiem ceļiem varētu izvest graudus, šobrīd šo jautājumu augstu ceļ pasaules dienaskārtībā, jo tas ir gan Ukrainas ekonomiskās pastāvēšanas jautājums, gan arī rūpes par it īpaši trešās pasaules valstīm, kas bez Ukrainas graudiem nevar iztikt. Par šiem jautājumiem ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu sarunājās Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa.
Hrozas ciems atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas apgabala Kupjanskas rajonā, 40 kilometrus no frontes. Tas bija ceturtdien, 5. oktobrī, nedaudz pāri vieniem dienā, kad ciema iedzīvotāji, pārbedījuši vietējo karavīru, kopā ar viņa ģimeni ciema kafejnīcā sēdās pie mielasta galda. Un tad nogranda sprādziens. Krievijas armijas raķetes tiešā trāpījumā gāja bojā 59 cilvēki.
Pasaule ir nogurusi un vairs nevēlas palīdzēt Ukrainai – šāds ir viens no galvenajiem propagandas vēstījumiem, ko patlaban cenšas izplatīt Krievija. Tā ķērusies pie visdažādākajiem resursiem – veido viltotas interneta mājaslapas, izmanto sociālos tīklus, diplomātiskos kanālus, cenšoties vērst plašumā informatīvo karu. Turklāt Krievija ne tikai izvērš aktīvas kampaņas pasaulē, bet arī cenšas ielauzties Ukrainas sabiedrībā un pilināt neticību uzvarai.
Izraēlas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) aicinājis ANO ģenerālsekretāru atkāpties no amata viņa kritisko izteikumu dēļ par humāno situāciju Gazas joslā. Savukārt Turcijas prezidents trešdien paziņoja, ka atceļ plānus apmeklēt Izraēlu tās "necilvēcīgā" kara dēļ pret islāmistu grupējuma "Hamās" kaujiniekiem Gazas joslā.
Piektdien Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā sākās gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Tajā šogad īpaša vērība pievērsta ne tikai dažādām starptautiski aktuālām tēmām, bet arī drošības situācijai Baltijas valstīs un tam, kā, stiprinot drošību, atturēt Krieviju no kara pieteikšanas Eiropai.
Krievijas karā pret Ukrainu cietuši vai pilnībā sagrauti simtiem ciemu. Tas nozīmē tukšas, pamestas mājas un izārdītas dzīves. Viens no posta spilgtākajiem piemēriem ir Kamjankas ciems blakus Izjumai, kur notika smagas kaujas un bija lieli cilvēku upuri. Ciemā agrāk bija ap 1000 iedzīvotāju, un kādu laiku bija atlikuši vien daži, bet tagad, par spīti šausminošajai postažai, vairāki desmiti ģimeņu ir nolēmušas atgriezties, – ja ne pavisam, tad vismaz sakopt un iekonservēt savas saplosītās mājas.