LTV žurnāliste Ina Strazdiņa aicināja komisāru Reindersu uz sarunu un vispirms vaicāja, cik reāli ir saukt Krieviju tiesas priekšā.
Didjē Reinderss: Mēs jau esam sākuši darbu ar dažādiem partneriem, lai būtu droši, ka tas notiks un visi tie, kuri pastrādājuši kara un agresijas noziegumus, stāsies tiesas priekšā. Lai to varētu īstenot, mēs vispirms strādājam ar Ukrainas Ģenerālprokuroru, kur jau ir notikušas izmeklēšanas un tiesas procesi, tad ar dalībvalstīm un viņu nacionālo kompetenci, bet svarīgāk par visu – mēs strādājam ar Starptautisko Krimināltiesu, kur jau notiek izmeklēšanas.
Pret Krievijas prezidentu ir izdots aresta orderis par bērnu deportēšanu. Un šī ir pirmā reize vēsturē, kad mēs strādājam laikā, kad joprojām turpinās karš. Un, lai būtu droši, ka mēs aiziesim līdz galam, mēs Eiropas Tieslietu aģentūrā esam izveidojuši jaunu sistēmu – tagad ir iespējams izveidot datu bāzi ar pierādījumiem par visiem Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un līdz ar to apmainīties ar šo informāciju ar vajadzīgajām prokuratūrām, jo tas būs varbūt nedēļu, mēnešu, bet varbūt arī gadu jautājums.
Ina Strazdiņa: Šis darbs ir ļoti sarežģīts, jo, kamēr turpinās karš, tiek pastrādāti arvien jauni noziegumi.
Jā, un ir svarīgi turpināt vākt pierādījumus gan Ukrainā, gan runājot ar cilvēkiem, kuri ir devušies bēgļu gaitās un ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Esmu pārliecināts, ka galu galā mums būs dažādas procedūras, lai sauktu Krievijas pārstāvjus pie atbildības. Piemēram – cilvēktiesības. Tā varbūt ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetence, lai sniegtu upuriem atbildi, jo mums ir arvien vairāk individuālu prasību un pieteikumu tiesai Strasbūrā par nodarījumiem gan ukraiņu īpašumam, gan cilvēkiem fiziski, bet ir ļoti svarīgi turpināt darbu dažādās formās, lai galu galā viss tiktu taisnīgi iztiesāts un noziedznieki zinātu un saprastu, ka var nonākt tiesas priekšā.
Mans darbs nav pateikt, kurš ir vainīgs un kurš nav, bet gādāt visiem izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem tādas iespējas, lai viņi varētu darīt savu darbu. Un gluži tāpat mūsu Tieslietu aģentūrā veidojam pierādījumu sistēmu agresijas noziegumiem, un tagad mums ir jāizdiskutē ar partneriem, kādu tribunālu veidot, lai sarīkotu tiesu.
Tātad starptautiskā tribunāla ideja ir reāla?
Man gribētos, lai tiktu grozīti tā sauktie "Romas statūti" jeb Starptautiskās Krimināltiesas statūti. Taču tas nebūtu ātri, lai gan es uz to aicinu Eiropas valstis un starptautiskos partnerus, jo izmeklēt starptautiskus kriminālnoziegumus, ieskaitot agresijas noziegumus, ir normāls Starptautiskās Krimināltiesas darbs. Taču šobrīd mēs meklējam citu risinājumu, un varbūt īpašs tribunāls sadarbībā ar Ukrainu un starptautiskajiem partneriem būtu risinājums.
Mēs esam pārliecināti, ka līdz gada beigām kopā ar Ukrainas prezidentu mēs nāksim klajā ar kopīgu piedāvājumu. Taču tagad mums ir pirmais līmenis – mēs apkopojam pierādījumus, mēs gatavojam apsūdzības, un ar starptautiskajiem partneriem mums ir jāvienojas par tribunālu.
Jūsuprāt, vai izdosies panākt šādu vienošanos, jo Eiropas Savienība, protams, ir Ukrainas pusē, bet to nevar teikt par visām valstīm pasaulē, no kurām daudzas joprojām nesaprot situāciju?
Ir ļoti svarīgi, lai ir plašs atbalsts, un tāpēc mums ir bijušas diskusijas ar daudziem partneriem, es pats esmu runājis ar G7 tieslietu ministriem, un es esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim ceļu un labu risinājumu, kurā ir gan Ukraina, gan starptautiskie partneri. Tas ir pats svarīgākais. Kāds šis risinājums būs, to es vēl nevaru pateikt, jo viss ir procesā.
Bet, kā jau teicu, es dotu priekšroku Starptautiskajai Krimināltiesai, bet, tā kā tas nav iespējams šobrīd, jo Krievija visu bloķē ANO Drošības padomē un nav arī ratificējusi Romas statūtus, mums ir jāmeklē citi risinājumi. Es vēlos pateikt, ka, lai visus cilvēkus savestu kopā, mums ir jābūt risinājumiem, kur ir gan Ukraina, gan starptautiskā sabiedrība, gan arī Ukrainai vajadzētu ratificēt Romas statūtus, lai būtu daļa no starptautiskās tiesas sistēmas. Tas ir svarīgi , lai izveidotu jaunu tribunālu.
Vai jūs varat iedomāties Putinu tiesas priekšā?
Viss ir iespējams. Tas ir prokuroru un tiesnešu rokās. Un, redzat, bija iespējams izdot aizturēšanas orderi. Ir ļoti daudz salīdzinājumu ar pagātni. Esmu dzirdējis daudz apgalvojumu, ka Nirnbergā bija iespējams noorganizēt īstu tiesas procesu. Bet jums ir jāatceras, ka tas bija pēc kara, pēc kapitulācijas. Tāpēc, atkal saku, ka pirmo reizi vēsturē mēs strādājam ar kara, cilvēktiesību un agresijas noziegumiem laikā, kad karš joprojām notiek un Krievija ir okupējusi daļu Ukrainas.
Tāpēc ir ļoti svarīgi parādīt, ka mēs strādājam pie visiem iespējamajiem soļiem – pirmkārt, protams, savākt pierādījumus, otrkārt – dodot jaunas iespējas izmeklētājiem, un viņi strādā, un tagad dienu pēc dienas tuvojamies tiesām. Bet, atkal , tas viss notiek kara laikā. Taču atgādinu, ka visiem, kuri veikuši kara noziegumus, ir jārēķinās, ka kādu dienu viņi stāsies tiesas priekšā.
