Viņam ir 36 gadi, viņš ir precējies, viņam patīk ceļot un nogalināt. Viņa segvārds ir Kļons. Viņa acis, balsi, žestus nekad neaizmirsīs vairāk nekā 300 Ziemeļukrainas ciema Jahidnes iedzīvotāji, kuri pēc šī cilvēka pavēles teju mēnesi smaka un arī mira vietējās skolas pagrabā. Kļons, visticamāk, joprojām atrodas Luhanskā un turpina nogalināt ukraiņus, norādīja Ukrainas sabiedriskā medija "Suspilne" pētniecisko žurnālistu komanda, kura vairāku mēnešu garumā centās sadzīt pēdas Krievijas armijas nežēlīgajam komandierim, slepkavam, un viņu arī atrada.
Autora ziņas
Odesā izsludinātas sēras pēc tam, kad Krievijas nežēlīgajā un noziedzīgajā uzbrukumā miris 21 cilvēks, bet 70 ir ievainoti. Ukrainas prezidents sola taisnīgu atbildi ienaidniekam. Tikmēr Polijas premjers, norādot uz nežēlīgo uzbrukumu, aicinājis ASV republikāņus atbalstīt 60 miljardu vērto ASV militāro palīdzību Ukrainai: "Paskatieties uz Odesu! Cik vēl argumentu jums vajag, lai pieņemtu lēmumu?"
Krievija ar trieciendroniem uzbrūk Ukrainai katru nakti. Kā decembra beigās norādīja Ukrainas Gaisa spēki – kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 3800 trieciedronus kamikadzes. No tiem izdevies notriekt gandrīz trīs tūkstošus. "Ienaidnieks ir viltīgs, bet mums ir jābūt pārākiem," Latvijas Televīzijai stāstīja dronu "ķērāji" Odesā, kuri vai katru nakti dodas izsaukumā, lai notriektu ienaidnieka raidītos bezpilota lidaparātus – nāves nesējus.
Sarunas par pagaidu pamieru starp Izraēlu un palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās" ir nonākušas strupceļā. Izraēla apsūdzējusi "Hamās" vardarbības izplatīšanā neilgi pirms musulmaņu svētā mēneša ramadāna sākuma, savukārt "Hamās" pārstāvji paziņoja, ka grupējuma gūstā bojā gājuši vairāk izraēliešu ķīlnieku, nekā tika ziņots iepriekš.
"Nesalaužamā Hersona" – ar šādu vadmotīvu Ukrainas pilsētā Hersonā iekārtota ekspozīcija, kas glabā svarīgas liecības par pretošanos, okupācijas laiku un atbrīvošanu. Lai gan okupanti no pilsētas lielākās daļas ir padzīti, miera pilsētā joprojām nav, jo puse no tās arvien nav brīva un nerimst apšaudes. Taču hersonieši jau tagad vēlas par savu pieredzi vēstīt pasaulei.
Kad augšā šauj, lejā skan mūzika – tā ir realitāte, kādā strādā un dzīvo Ukrainas pilsētas Hersonas radošie cilvēki. Hersonas Muzikāli dramatiskais teātris, kas ilgās okupācijas laikā bija slēgts, tagad atsācis darboties. Taču, lai nemitīgajās apšaudēs, kuras joprojām no tuvu esošās frontes raida ienaidnieki, neciestu nedz aktieri, nedz skatītāji, viņi izrāžu telpu ir iekārtojuši pazemē.
Izturēt karu un piecelties kājās pēc smaga ievainojuma karavīram ar segvārdu Martins ir palīdzējis viņa uzticamais draugs Artems jeb Talismans – puisēns, kurš, stāvot Krivijrihas piepilsētas ceļa malā un mājot savējiem ar karogu, jau ir kļuvis par simbolu veiksmei un ticībai, ka viss būs labi un Ukraina uzvarēs.
"Tā ir mūsu dēla pārmiesošanās dzelzs karavīrā," tā sacīja Oļegs Makarovs un Alīna Maršala – vecāki, kuri karā ir zaudējuši savu vienīgo dēlu. Viņš mira kaujas laukā, jo viņam nevarēja piekļūt glābēju mašīnas. Tagad Makarovs un Maršala vāc naudu mediķiem tik nepieciešamajiem kāpurķēžu evakuatoriem. Divas mašīnas jau ir atceļojušas uz Ukrainu, pateicoties arī nozīmīgam Latvijas ieguldījumam.
Visvairāk pietrūkst to cilvēku, kuri neatrodas Ukrainā, ticības, ka tad, ja atnāk ļaunums, to var uzvarēt – tā, atskatoties uz diviem Ukrainas un visas Eiropas gadiem karā, sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Ukrainai joprojām vajag brīvās pasaules spēku un vēlmi palīdzēt, bet tikmēr ukraiņi nepamet frontes pirmās rindas pat tad, ja nav, ar ko karot.
Katra diena uzaust ar neziņu, kā to nodzīvot un vai paveiksies izbēgt no ienaidnieka šāviņiem un lodēm – tā ikdienu vada Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas iedzīvotāji. Jau nedaudz vairāk nekā gadu Hersona ir atbrīvota no okupantiem, taču ienaidnieka tuvums, atrodoties tepat, pāri upei, neļauj atslābt ne mirkli.
Apokaliptiskas ainas joprojām paveras Turcijas un Sīrijas reģionos, kurus pirms gada satricināja pēdējos gadsimtos spēcīgākā zemestrīce, atņemot dzīvību kopumā ap 60 tūkstošiem cilvēku, lielākoties Turcijā. Ar šīs katastrofas sekām cilvēki sadzīvo joprojām - gan ārstējot fiziskos, gan emocionālos ievainojumus, gan gaidot jaunas mājas.
ASV Senāts trešdien noraidīja likumprojektu par 118 miljardu dolāru piešķiršanu dažādiem mērķiem, kuru vidū bija arī 60 miljardu dolāru vērts atbalsts Ukrainai. Senāts gan vēlāk varētu balsot tieši par atbalsta piešķiršanu ASV sabiedrotajiem, un šādam likumprojektam būtu lielākas izredzes uz pieņemšanu. Taču parlamenta apakšpalātā Pārstāvju palātā pie varas esošie republikāņi jebkurā gadījumā likuši noprast, ka neatbalstīs šādu likumprojektu.
Iespēja uz mirkli atvilkt elpu un piemirst, ka joprojām ir karš, bija 13 gadu vecajam Oleksandram Radčukam, kurš kopā ar citiem Ukrainas bērniem pēc Bērnu slimnīcas fonda uzaicinājuma vairākas dienas atpūtās Latvijā. Naktis bez gaisa trauksmes, mazliet vairāk smaidu un – par to visu zēns ir no sirds pateicīgs, bet arvien cer uz kādu lielāku brīnumu, proti, ka pasaulei izdosies palīdzēt un no Krievijas gūsta mājās pārvest viņa mammu.
Tik visaptveroša kara, kāds pašreiz notiek Ukrainā, iespējams, vēl nav bijis, savas vizītes laikā Latvijā intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) sacīja Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska, uzsverot, ka karš Ukrainā ir gluži kā karš tiešraidē. Zelenska pauda, ka starptautiskais atbalsts Ukrainai nedrīkst beigties, salīdzinot to ar ugunsgrēku – līdzko liesmas pārstāj dzēst, cīņa ir beigusies.
"Šobrīd Baltkrievija ir pilnībā atkarīga no Krievijas, taču pārmaiņas ir iespējamas," intervijā ar Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumu "Pasaules panorāma" sacīja Baltkrievijas opozīcijas kabineta aizsardzības ministrs Valērijs Sahaščiks. Viņš uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir apvienot baltkrievus – gan tos, kuri Baltkrievijā, gan tos, kuri šobrīd ir trimdā.
Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa pārliecinošā uzvara Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Aiovas štatā rāda, ka republikāņu vēlētāji acīmredzot vēlas dot Trampam otru iespēju, sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" secina Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, kurš pašlaik uzturas ASV.
Ukrainai turpinot cīņu ar Krievijas iebrucējiem uz sauszemes un gaisā, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs apstiprinājis, ka Ukrainas armijai vakar izdevies virs Azovas jūras notriekt divas Krievijas spēku lidmašīnas. Tikmēr Latvijas kaimiņvalsts Igaunija izstrādājusi stratēģisko plānu Ukrainas uzvarai pār Krieviju.
Viņi visi ir vienādi, un mana balss neko nemainīs – tā domāt ir nepareizi, saka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Tas, kādus deputātus cilvēki ievēlēs šovasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, noteiks tā darba virzienu, domājot arī par palīdzību Ukrainai un daudzām citām cilvēkiem svarīgām jomām.
"Baltijas valstīm un Baltijas cilvēkiem lūdzam palīdzēt Eiropai un pasaulei neaizmirst, ka Ukrainā ir karš," tā saka karavīri Harkivas apgabalā, tanku brigādē. Lielākā daļa no viņiem ir pievienojušies armijai paši, un, kā saka, nav pat divreiz apsprieduši šo jautājumu. Taču gan emocionāli, gan fiziski ir smagi, tādēļ ikviens ilgojas pēc drīzas uzvaras.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs atklāja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem ar ASV "Patriot" sistēmām otrdien izdevās notriekt visas desmit Krievijas palaistās virsskaņas raķetes "Kinžal", un mudināja rietumvalstu partnerus piegādāt vēl vairāk "Patriot" un citas modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Japānā pēc spēcīgās zemestrīces, kas Jaungadā satricināja valsti, no sapostītajiem rajoniem evakuētie cilvēki, patvērumu raduši sporta zālēs, skolās un citās uz laiku iekārtotās pagaidu mājvietās, ko glābēji cenšas apgādāt ar nepieciešamajām lietām. Kad būs iespējams atgriezties stihijas skartajās mājās un novērtēt postījumu apmēru, cilvēki vēl nezina.
Viena gaisa trauksme pēc otras, dronu un raķešu uzbrukumi – tā jaunā, 2024. gada pirmās dienas sagaidījuši Ukrainas iedzīvotāji. Arī otrdien, 2. janvārī, turpinās spēcīgs uzbrukums galvaspilsētai Kijivai. Ukraiņi prognozē smagu gadu, bet nezaudē cerības, ka visus izaicinājumus pārvarēs. Taču salīdzinājumā ar to, kā ukraiņi sagaidīja 2023. gadu, redzams, ka šogad ukraiņi ir kļuvuši stiprāki.