Maskavas tiesa pirmdien piespriedusi 25 gadu cietumsodu vienam no Krievijas opozīcijas līderiem Vladimiram Kara-Murzam. Viņš atzīts par vainīgu "valsts nodevībā", sadarbībā ar valdošajam režīmam nevēlamu organizāciju, kā arī "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju.
Autora ziņas
Svētdien, 16.aprīlī, pareizticīgo pasaulē svin Lieldienas. Un tās atzīmē arī Ukrainā, laikā, kad Krievija turpina izvērst savu asiņaino karu. Tūkstošiem cilvēku devušies uz dievnamiem, lai saņemtu svētību tradicionālajām Lieldienu kūkām un olām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot savus tautiešus Lieldienās, vēlēja visiem ieraudzīt uzvaras gaismu, kas arī ir šo Lieldienu galvenais simbols.
Pieaudzis Krievijas raķešu triecienā Doneckas apgabala Slovjanskā nogalināto cilvēku skaits – no sagrauta nama gruvešiem izcelts sievietes līķis, līdz ar to zināms, ka bojā ir gājuši vismaz 11 cilvēki, tajā skaitā divus gadus vecs bērns, kurš mira ceļā uz slimnīcu. Ukrainas Gaisa spēki norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" bruņoto spēku rīcībā varētu nonākt pēc Lieldienām.
Harkivā, kas ir otra lielākā pilsēta Ukrainā un ir piedzīvojusi smagus Krievijas karaspēka uzbrukumus, jau kopš kara sākuma visiem spēkiem cenšas palīdzēt frontē esošajiem ukraiņu karavīriem. Viens no populārākajiem palīdzības veidiem ir tīklu pīšana, ar ko harkivieši nodarbojas pat kāpņu telpās. To, kā notiek tīklu pīšana, Ukrainā skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa.
Kā tas ir – pārcelties pāri ekvatoram un sākt dzīvi pilnīgi citā zemeslodes pusē? To zina pastāstīt Unza Razanakoto, kurš ir no Madagaskaras, bet tagad savu dzīvi veido Talsu novada Mērsragā. Nedz ģeogrāfiski tālas zemes, nedz valoda, nedz atšķirīgā daba viņam nav šķērslis, lai veidotu mājas tālu no dzimtenes.
Modrība un rīcība – tā var raksturot gaisotni Rumānijā gadu pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Rumānijai ir vairāk nekā 600 kilometru gara jūras un sauszemes robeža ar Ukrainu, kas visu kara laiku ir plaši vaļā Ukrainas bēgļiem. Stingra savā pārliecībā, Rumānija turpina arī nemitīgi cīnīties ar Krievijas propagandu un spiedienu.
Pirmoreiz kopš kara sākuma Polijā kopā ar sievu Olenu viesojas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šī ir viņa trešā ārvalstu vizīte, kopš Krievija sākusi karu Ukrainā. Polija līdz šim ir bijusi viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, un Zelenskis pauda cerību uz atvērtām robežām starp Poliju un Ukrainu arī nākotnē.
Moldovā nereti dzirdamas bažas: ja kritīs Ukraina, par nākamo Krievijas agresijas mērķi var kļūt nelielā Moldova. Šobrīd valstī pie varas ir proeiropeiski spēki, bet Moldovā netrūkst arī prokrieviski domājošu iedzīvotāju. Moldova cenšas turēties pretī Kremļa ietekmei, centieniem graut tās mieru un neatkarību.
Moldovai ir ļoti svarīga arī Latvijas pieredze ceļā uz Eiropas Savienību (ES), tā Latvijas parlamenta delegācijas vizītes laikā Moldovā norādīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"). Vizītes laikā trešdien amatpersonu viens no galvenajiem pārrunātajiem jautājumiem bija, kā palīdzēt Moldovai pašreizējā sarežģītajā laikā.
Latvija un Rumānija ir starp tām valstīm, kuras Krievijas draudus NATO izjūt vistiešāk, tāpēc abām valstīm kopīgi jāstrādā, lai īstenotu NATO Madrides samita lēmumus, stiprinot aizsardzības un atturēšanas spējas alianses austrumu flangā. To vizītē Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē pirmdien uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").
ASV amatpersonas ir nosodījušas Krievijas iznīcinātāju izraisīto incidentu, kura rezultātā otrdien Melnajā jūrā iegāzās amerikāņu bezpilota izlūkošanas lidaparāts. Militāra rakstura incidents starp Krieviju un ASV ir noticis pirmo reizi kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, taču maz ticams, ka tas varētu eskalēties plašākā konfliktā.
Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Kanāda grib apliecināt Latvijai un tās partneriem, ka Kanāda stāv plecu pie pleca ar Latviju. Tā Latvijas Televīzijas intervijā norādīja Kanādas parlamenta Senāta spīkers Džordžs Fērijs, kurš ieradies vairāku dienu vizītē Latvijā. Kanāda ir viena no lielākajām Latvijas drošības atbalstītājām, jo vada NATO daudznacionālo kaujas grupu Latvijā un arī ir paplašinājusi savu karavīru kontingentu šeit.
"Riga Hlib" jeb "Rīgas maize" – ar šādu nosaukumu Černihivā, Ukrainas ziemeļos, strādā ceptuve, kur top maize pēc Latvijas receptēm. Tā nepārtrauca darbu arī laikā, kad pilsētu bija ielenkuši krievu okupācijas spēki un to smagi apšaudīja. Tagad ceptuve kara dēļ saražo divas reizes mazāk produkcijas nekā pirms kara sākuma, taču negrasās padoties.
Agrāk dzīvības pilnā Saltivka, kas ir lielākais Harkivas dzīvojamais rajons, kopš Krievijas armijas uzbrukuma Ukrainai ir teju pilnībā mirusi vieta. Tūkstošiem cilvēku piedzīvoja Krievijas artilērijas apšaudes un aviācijas uzlidojumus. Lielākā daļa ir devusies prom, bet daži vēl mēģina dzīvot izpostītajos namos un cer uz atjaunošanu.
"Ukraina uzvarēs, par to nav šaubu, un cīnīsies līdz absolūtai brīvībai," tā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja īpašā tikšanās reizē ar medijiem Kijivā. Tā notika piektdien, 24. februārī, – dienā, kad pirms gada Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ukrainas prezidents gan pateicās sabiedrotajiem, gan veltīja ļoti emocionālus vārdus savai ģimenei.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Krievijas uzbrukuma gadadienā solījis darīt visu iespējamo, lai jau šogad izbeigtu šo brutālo karu. Lai gan iepriekš izskanējušas bažas, ka tieši kara gadadienā Krievija varētu sarīkot kādas provokācijas vai īstenot vērienīgu uzbrukumu Ukrainai, diena Ukrainā aizritējusi salīdzinoši mierīgi.
Apšaudes un artilērijas dunoņa – tāda ir Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētas Kupjanskas ikdiena. Tagad pilsēta atbrīvota no Krievijas okupācijas, un tas ļauj uzelpot, taču apstākļi aizvien ir skaudri. Kupjanskā pirms kara bija 20 000 iedzīvotāju; cik atlicis tagad, neviens precīzi nevar pateikt. Pilsēta dzīvo cerībā uz Krievijas karavīru neatgriešanos. Kupjanskā pabija LTV filmēšanas grupa – Ina Strazdiņa un Aigars Kovaļevskis.