"Premjerministrs, kurš nevis saliedēja, bet sašķēla sabiedrību vēl vairāk," tā starptautiskajos medijos raksturo Slovākijas premjerministru Robertu Fico, kurš patlaban atgūstas pēc uzbrukuma. Spriedze Slovākijā ir tik liela, ka valsts iekšlietu ministrs pat paudis – esam pilsoņkara priekšā. Kas ir Fico un kādēļ viņa personība izraisījusi tik daudz pretrunu?
Autora ziņas
Gruzijas slepenie dienesti trešdien paziņojuši, ka noteiktas sabiedrības grupas plāno apvērsumu pret valdību un ka tās saņem atbalstu no ārzemēm. Šis paziņojums izplatīts laikā, kad Gruzijas opozicionāri jau nedēļām cīnās pret valdības spiedienu pieņemt pretrunīgi vērtēto tā dēvēto ārvalstu ietekmes likumprojektu un tuvākajās dienās gatavo jaunus protestus. Kritiķi to dēvē arī par "Krievijas likumu".
"Putina uzbrukums Ukrainai mūs pārsteidza, jo mēs nebijām tam gatavi. Mūsu krātuves tiešām bija iztukšotas. Mums vairs nebija artilērijas, ja nu vien dažās valstīs," sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules panorāma" atzīst Eiropas Komisijas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorāta vadītājs Timo Pesonens.
Vācija ir gatava palīdzēt aizstāvēt Baltijas valstis iespējamas Krievijas militāras agresijas gadījumā, pirmdien, 6. maijā, Rīgā paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņš tikās ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), Igaunijas premjeri Kaju Kallasu un Lietuvas premjeri Ingrīdu Šimonīti.
Jau pavasarī vai vasarā Krievijas armija plāno īstenot jaunu liela mēroga uzbrukuma operāciju – par to jau ilgstoši brīdina Ukrainas varas iestādes. Un to neizslēdz arī ASV bāzētā domnīca "Kara izpētes institūts", kas nepārtraukti seko līdzi attīstībai Ukrainas frontē. Patlaban tur klājas smagi un Rietumu atbalsta kavēšanās ļauj Krievijai rauties uz priekšu kaujas laukā, un tās nav labas ziņas arī NATO, saka eksperti.
Ko darīt laikos, kad sabiedrība nogurst no ziņām par Ukrainu un kļūst arvien grūtāk noturēt cilvēku uzmanību? Šo jautājumu sev un kolēģiem uzdod daudzi pasaules žurnālisti, kuri regulāri ziņo par Krievijas sākto karu Ukrainā. Džošua Jafa no ASV par Ukrainu regulāri raksta izdevumam "The New Yorker" un atzīst – viņa vienīgā recepte pret nogurumu ir turpināt darbu par spīti visam.
Eiropas drošību un demokrātiju apdraud Krievijas karš Ukrainā un Kremļa vietējie sabiedrotie, tāpēc šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas. To pirmdien Rīgā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura ieradusies Latvijā savas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros.
ASV prezidents Džo Baidens ir aicinājis Izraēlu nekavējoties izsludināt 6 līdz 8 nedēļu ilgu ugunspārtraukšanas režīmu Gazas joslā, lai tur varētu netraucēti ievest pārtiku un medikamentus. Prezidents intervijā spāņu valodā raidošajam ASV telekanālama "Univision" sacīja, ka viņš ir runājis ar Saūda Arābijas, Jordānijas un Ēģiptes līderiem, kuri esot apliecinājuši savu valstu gatavību piegādāt visu nepieciešamo palīdzību Gazas civiliedzīvotājiem.
No pirmās apjausmas, ka Latvijai vajag būt zem stipra drošības karoga, līdz Latvijas prezidentes uzrunai Prāgā, kurā aizgrābts klausījās pat ASV prezidents Džordžs Bušs. Latvijas ceļš līdz NATO ir bijis pilns smaga darba, pārdzīvojumu, pārsteigumu un liktenīgu pavērsienu. Un tagad, kad Ukrainā plosās Krievijas sāktais karš, vēl skaidrāka ir apjausma, cik šis lēmums ir bijis pareizs.
"Redzot asaras valstu vadītāju acīs, mēs beidzot sapratām, cik svarīgi jums tas ir," tā par NATO paplašināšanos pirms 20 gadiem ekskluzīvā intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" teica bijušais NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers. Tieši viņš bija NATO ģenerālsekretārs, kad aliansē uzņēma septiņas jaunas dalībvalstis, tostarp Latviju. Viņaprāt, Krievija nesaņemsies uzbrukt NATO, tomēr viņš arī mudina stiprināt alianses austrumu robežu.
Miera sala, kur cilvēki uz brīdi var atslēgties, aizmirst par karu un nobaudīt augstas kvalitātes kafiju – tāda ir Ukrainas pilsētas Hersonas kafejnīcas "Prostir Coffee" filozofija. Būdama tuvu Dņepras upei, kuras kreiso krastu kontrolē okupanti, kafejnīca atrodas zonā, ko regulāri apšauda Krievijas armija. Taču tas nav šķērslis tās regulārajiem apmeklētājiem, viesiem un Oleksijam, kurš viens pats saimnieko kafejnīcā un nedomā pārcelties tālāk no ugunslīnijas, jo negrasās padoties bailēm un ienaidniekiem.
Ir ļoti ticams, ka aiz asiņainā uzbrukuma koncertzāles apmeklētājiem Krievijā slēpjas tā sauktā "Islāma valsts", jo ir virkne iemeslu, kas to padara reālu, sarunā ar Latvijas Televīziju norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns. Taču viņš norāda, ka Krievija, visticamāk, izmantos visas iespējas, lai vainotu Ukrainu.