Krievijas karaspēks naktī uz sestdienu ar "Shahed" trieciendroniem ļoti intensīvi uzbruka Kijivai, kur gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas galvaspilsētā tik vērienīgi ienaidnieka triecieni nebija pieredzēti vismaz kopš pavasara.
Autora ziņas
Atlikušas dažas nedēļas līdz brīdim, kad Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpieņem lēmums, vai sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Jau tagad gaidāms, ka lēmums būs grūts, jo ir valstis, no kurām gaidāmi iebildumi. Lēmumam ir jābūt vienbalsīgam. Esam gatavi – intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" saka Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrijas valsts sekretāre Stela Leuka.
Jau otro gadu Krievijai īstenojot asiņaino karu Ukrainā, nav liecību, ka nozīmīga Krievijas sabiedrības daļa sāktu izrādīt protesta pazīmes. Kremļa propagandas dzirnas maļ bez apstājas, skaļākos opozicionārus ir apklusinājis cietums, bet bailes no represijām attur pārējos.
ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, trešdien Kalifornijā tiekoties viņu pirmajā samitā gada laikā, vienojās atjaunot abu valstu militāros sakarus un mazināt saspīlējumu.
Karš un pārtikas drošība ir tēmas, ko nākamnedēļ risinās Kijivā otrajā starptautiskajā pārtikas drošībai veltītajā samitā. Ukraina, kas cīnās, lai pa Krievijas apdraudētiem ceļiem varētu izvest graudus, šobrīd šo jautājumu augstu ceļ pasaules dienaskārtībā, jo tas ir gan Ukrainas ekonomiskās pastāvēšanas jautājums, gan arī rūpes par it īpaši trešās pasaules valstīm, kas bez Ukrainas graudiem nevar iztikt. Par šiem jautājumiem ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu sarunājās Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa.
Hrozas ciems atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas apgabala Kupjanskas rajonā, 40 kilometrus no frontes. Tas bija ceturtdien, 5. oktobrī, nedaudz pāri vieniem dienā, kad ciema iedzīvotāji, pārbedījuši vietējo karavīru, kopā ar viņa ģimeni ciema kafejnīcā sēdās pie mielasta galda. Un tad nogranda sprādziens. Krievijas armijas raķetes tiešā trāpījumā gāja bojā 59 cilvēki.
Latvija šonedēļ oficiāli izvirzījusi savu kandidatūru ANO Drošības padomei. Latvija cer iegūt nepastāvīgās locekles vietu Drošības padomē 2026.–2027. gadam. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ANO Drošības padomē būtu tikai uz laiku, tomēr tas būtu nozīmīgs solis Latvijas ārpolitikā.
Pasaule ir nogurusi un vairs nevēlas palīdzēt Ukrainai – šāds ir viens no galvenajiem propagandas vēstījumiem, ko patlaban cenšas izplatīt Krievija. Tā ķērusies pie visdažādākajiem resursiem – veido viltotas interneta mājaslapas, izmanto sociālos tīklus, diplomātiskos kanālus, cenšoties vērst plašumā informatīvo karu. Turklāt Krievija ne tikai izvērš aktīvas kampaņas pasaulē, bet arī cenšas ielauzties Ukrainas sabiedrībā un pilināt neticību uzvarai.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāstiprina savas militārās spējas un jābūt gatavām sevi aizstāvēt arī bez NATO un ASV atbalsta, lai gan tas ir ļoti svarīgs Eiropas drošībai, intervijā Latvijas Televīzijai uzsver Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Izraēlas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) aicinājis ANO ģenerālsekretāru atkāpties no amata viņa kritisko izteikumu dēļ par humāno situāciju Gazas joslā. Savukārt Turcijas prezidents trešdien paziņoja, ka atceļ plānus apmeklēt Izraēlu tās "necilvēcīgā" kara dēļ pret islāmistu grupējuma "Hamās" kaujiniekiem Gazas joslā.
Piektdien Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā sākās gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Tajā šogad īpaša vērība pievērsta ne tikai dažādām starptautiski aktuālām tēmām, bet arī drošības situācijai Baltijas valstīs un tam, kā, stiprinot drošību, atturēt Krieviju no kara pieteikšanas Eiropai.
Krievijas karā pret Ukrainu cietuši vai pilnībā sagrauti simtiem ciemu. Tas nozīmē tukšas, pamestas mājas un izārdītas dzīves. Viens no posta spilgtākajiem piemēriem ir Kamjankas ciems blakus Izjumai, kur notika smagas kaujas un bija lieli cilvēku upuri. Ciemā agrāk bija ap 1000 iedzīvotāju, un kādu laiku bija atlikuši vien daži, bet tagad, par spīti šausminošajai postažai, vairāki desmiti ģimeņu ir nolēmušas atgriezties, – ja ne pavisam, tad vismaz sakopt un iekonservēt savas saplosītās mājas.
Pagājis jau vairāk nekā 600 dienu kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Smagās kaujās no okupantiem atgūtās teritorijas daudzviet izjūt jaunu spiedienu. Kupjanskas virziens Harkivas apgabalā Ukrainas ziemeļaustrumos ir viens no tiem, kur Krievijas karaspēks mēģina īstenot jaunu ofensīvu. Pati pilsēta izvietojusies uz pakalniem, ielejā pie kājām plosās fronte. Šeit pat laikapstākļi – apmācies vai saulains – izšķir uzbrukuma intensitāti.
"Saruna, pieskāriens, siltums ir tas, ko dažbrīd vairāk par zālēm no mediķiem gaida Ukrainas cilvēki," saka ārsti no Lietuvas, kuri brīvprātīgi strādā Ukrainā. Vairākas mediķu komandas regulāri brauc uz ciemiem un pilsētām, kas ilgstoši bijušas Krievijas okupācijā. Hoptivkas ciems Harkivas apgabalā ir viens no tiem. Tas atrodas tik tuvu Krievijai, ka agresora valsts aprises jau redzamas pāri laukam.
Harkivas apgabala Hrozas ciema kafejnīcā ienaidnieka raķešu uzbrukuma rezultātā nogalināti 59 cilvēki, tā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Klimenko. Pēc viņa teiktā, policijas tiesu medicīnas speciālisti ir identificējuši visus bojāgājušos. Tikmēr, Ukrainai turpinot pretuzbrukumu, jaunu militāru atbalstu valstij solījušas Čehija un Dānija.
Harkivas apgabalā Ukrainā joprojām sēro par neseno traģēdiju, kad Hrozas ciemā raķetes triecienā vienlaikus tika nogalināti vairāk nekā 50 cilvēku. Šī ir viena no asiņainākajām traģēdijām, kopš Krievija sāka karu Ukrainā. Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa skaidroja, kā Harkivā pārdzīvo notikušo, kas ir tāds, ko nav pieredzējuši nedz morga darbinieki, nedz Harkivas policija.
Ukrainas ziemeļaustrumu pilsēta Harkiva pēdējās dienās piedzīvojusi smagus Krievijas armijas uzbrukumus. Ar raķetēm apšaudīti nami pilsētas centrā. Bojā gājuši un ievainoti mierīgie iedzīvotāji. Sapostītajās vietās notiek sakopšanas darbi. Harkivā patlaban atrodas arī LTV filmēšanas grupa.
Aizvadītajā naktī Krievijas spēki ar virsskaņas pretkuģu raķetēm apšaudījuši Odesas apgabalu Ukrainā. Trāpīts pansionāta ēkai un graudu noliktavai cietuši četri cilvēki, bet Hrozas ciemā Ukrainas ziemeļaustrumos pēc postošā raķetes uzbrukuma, kurā bojā gāja 52 cilvēki, sēras kā skumjš mākonis pār ciemu. Tas ir kā murgs, ko joprojām nevar aptvert, vietējie saka Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai.
ASV Valsts departamenta pārstāvis Džeimss Rubins intervijā Latvijas Televīzijai brīdina, ka Krievija un Ķīna iegulda lielus resursus dezinformācijas izplatīšanā, tādēļ šo valstu radītie draudi jāuztver nopietni.
"Šis ir kritisks laiks Gruzijai un Gruzijas cilvēkiem," intervijā Latvijas Televīzijai saka Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Gruzija decembrī gaida no Eiropas līderiem atbildi, vai valstij piešķirs Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās, un diemžēl turpinās arī Krievijas pastrādātie kara noziegumi. Taču tie nepaliek apslēpti vēstures tumsībā, jo šī ir tā reize, kad, karam esot aktīvā fāzē, visu Krievijas pastrādāto rūpīgi uzskaita un reģistrē – pati Ukraina un tās sabiedrotie Rietumos. "Krievijai par visu ir jāsamaksā," nešaubās Eiropas tieslietu komisārs Didjē Reinderss, kurš pats vairākkārt ir bijis Ukrainā un ir viens no tiem, kurš aktīvi atbalsta starptautiskā tribunāla izveidošanu.
Līdzšinējā Vācijas iesaiste reģiona drošībā, kā arī potenciālie hibrīdapdraudējuma riski uz NATO robežas pārrunāti Vācijas aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa vizītē pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Saistībā ar atbalstu Ukrainai Vācijas ministrs pauda, ka Vācija gatava to sniegt tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.
Vairāku dienu vizītē Baltijas valstīs ieradusies Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Otrdien viņa Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Zurabišvili aktīvi viesojas Eiropas valstīs, lai mudinātu līderus atbalstīt Gruziju ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Ukrainas armija ir saņēmusi ASV kaujas tankus "Abrams", paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tie nav paši jaunākie šo tanku modeļi, bet izraudzīti, lai piegāde neprasītu tik ilgu laiku. Kopš pavasara ukraiņu karavīri ir apmācīti darboties ar šiem tankiem.
Turcijā pēdējo gadu laikā apmetušies daudzi no kara bēgošie Sīrijas iedzīvotāji. Viņi tur gan ir nonākuši vēl citā neapskaužamā situācijā. Tūkstošiem māju kara dēļ ir sagrautas Sīrijā un tagad - arī Turcijā, kuru februārī satricināja zemestrīce. Taču rētas dzīst joprojām. Un daudzi tās dziedē pie Turcijas un Sīrijas robežas esošā atbalsta punktā.
Polijas valdošie politiķi pēc valsts premjera skaļā paziņojuma par ieroču piegādes pārtraukšanu Ukrainai sākuši nogludināt publiskās domstarpības ar Ukrainu un retorikā ieņemt samiernieciskāku toni. Tomēr politikas analītiķi vērtēja, ka pārskatāmā nākotnē attiecības starp Poliju un Ukrainu varētu palikt sarežģītas, jo uzreiz pēc oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām Polijā sāksies citas priekšvēlēšanu kampaņas.
Amerikāņu rakstnieki par autortiesību pārkāpšanu iesūdzējuši tiesā uzņēmumu "OpenAI", kas ir sarunbota "ChatGPT" radītājs. Prasībā, kas iesniegta Federālajā tiesā Ņujorkā teikts, ka "OpenAI" izstrādājis sarunbotu bez atļaujas izmantot rakstnieku darbus.
Polija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bijusi viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, taču pēdējā laikā Polijas valdība iesaistījusies asā vārdu apmaiņā ar Ukrainas līderiem. Politikas komentētāji to skaidro ar 15. oktobrī gaidāmajām Polijas parlamenta vēlēšanām, pirms kurām Polijā valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" ("PiS") mēģina sevi parādīt kā nepiekāpīgu Polijas interešu aizstāvi.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki sākuši "pretterorisma pasākumus" Kalnu Karabahas reģionā. Operācijas mērķis esot novērst provokācijas un aizsargāt civiliedzīvotājus. Armēnija tikmēr apgalvo, ka Azerbaidžāna gatavojas veikt etnisko tīrīšanu pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem, kas lielākoties ir etniskie armēņi.
Lai atjaunotu Ukrainu, būs vajadzīgi milzu līdzekļi, un par to visu būtu jāsamaksā Krievijai – tā uzskata Ukrainas varas iestādes un atbalstītāji Rietumos. Jau tagad tiek veidota juridiskā bāze, lai to īstenotu. Viena no būtiskākajām iecerēm ir jau tagad iegūt ārzemju bankās iesaldēto Krievijas bagātnieku naudu, taču tas izrādās visai sarežģīti. Par šo un citiem tematiem Latvijas Televīzija iztaujāja Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļusku.
Ukraina kopā ar starptautiskajiem partneriem veido Zaudējumu reģistru, kas dokumentē Krievijas nodarīto postu Ukrainai. Sagaidāms, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī reģistrs pilnībā stāsies spēkā. "Krievijai ir jākompensē visi Ukrainai nodarītie zaudējumi," intervijā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja reģistra izpilddirektors Markijans Kļučkovskis.
Viena no vietām, kur ātri patverties raķešu un dronu uzlidojumu gadījumā, ir pārvietojamās betona patvertnes. Tās tagad Ukrainā izvietotas daudzviet un kļuvušas par neatņemamu pilsētu sastāvdaļu. Hersonā LTV tikās ar labdarības organizācijas pārstāvi, kas nodarbojas ar šo patvertņu ražošanu. Viņa lielākā vēlēšanās – kaut šis projekts pēc iespējas ātrāk beigtos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
