Viļņā prezidenta pils saimnieks vēl ir Gitans Nausēda. Bet pavisam drīz Lietuvas sabiedrībai būs iespēja izteikt savu viedokli, vai viņam uzticēt arī nākamos prezidentūras gadus.
To, ka Lietuvā tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, nezinātājs pat nepateiktu. Ielas bez skaļiem plakātiem, arī medijos aktivitāte zema. Tiesa, drīz vien sabiedriskajos medijos gaidāmas pirmās debates.
Vēlēšanu pirmā kārta būs svētdien, 12. maijā, un otrā, ja būs nepieciešams, – divas nedēļas vēlāk.
Uz Lietuvas prezidenta krēslu patlaban cer astoņi kandidāti, bet vadošie ir trīs.
Tie ir pašreizējais prezidents un iepriekšējā karjerā arī ekonomists un baņķieris Gitans Nausēda, kurš bez lieliem satricinājumiem būs pavadījis piecus valdīšanas gadus.
Pašreizējā premjerministre Ingrīda Šimonīte līdzīgi kā Nausēda ir bijusi saistīta ar ekonomiku un bankām, kā arī trīs gadus bija Lietuvas finanšu ministre.
Vēl uz prezidenta amatu kandidēs starptautisko un Eiropas tiesību jurists, Mikolas Romera universitātes profesors Igns Vēgēle.
Citi kandidāti ir bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izpildvadības jautājumos un Aizsardzības ministrijas viceministrs Giedrims Jeglinsks, "Darba partijas" līderis un Seima priekšsēdētāja vietnieks Andrjus Mazuronis, politiķis un ārsts Eduards Vaitkus, jurists, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims un Seima deputāts, jurists Remigijs Žemaitaitis.
Saskaņā ar aptauju datiem patlaban vislielākais sabiedrības atbalsts ir Nausēdam, bet par sīvāko viņa konkurentu uzskata profesoru Ignu Vēgēli, kurš apsteidz pat premjerministri Ingrīdu Šimonīti.
Kā intervijā "Pasaules panorāmai" teica lietuviešu eksperts, jau tagad ir skaidrs, ka prezidenta vēlēšanām būs divas kārtas, tikai jautājums, kurš no šiem diviem sacentīsies ar Nausēdu.
"Vēgēles kungs patlaban savu kampaņu balsta tajā, ka viņš ir jauns politikā, ka pārstāv cilvēkus. Viņš kritizē elites. Pazīstams viņš kļuva Covid-19 pandēmijas laikā, kad kritizēja mūsu valdības rīcību un ieviestos ierobežojumus. Manuprāt, viņš varētu patikt tiem vēlētājiem, kuri neuzticas mūsu politiķiem un politiskajām institūcijām kopumā. Bet ar viņa vēlētājiem problēma ir tāda, ka viņi var nesaņemties atnākt nobalsot. Savukārt Ingrīdas Šimonītes vēlētāji ir tie, kuri parasti balso par konservatīvajiem spēkiem, un viņi ir disciplinēti, nāk un piedalās neatkarīgi, piemēram, no laikapstākļiem," sacīja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pētnieks Ramūns Vilpišausks.
Saskaņā ar jaunākajiem aptauju datiem Nausēdas ievēlēšanu uz otru termiņu atbalsta aptuveni 30% vēlētāju, kamēr viņa tuvākos sāncenšus Vēgēli un Šimonīti ap 13% un 12%. Eksperti lēš, ka vēlētājiem Nausēda šķiet drošāks kandidāts tāpēc, ka viņam ir pieredze ekonomikas jautājumos, par spīti tam, ka Lietuvas prezidentam šajā jomā nav lielas teikšanas.
"Nu, mums prezidents kopumā nespēlē lielu lomu. Un pašreizējais prezidents pilnībā tiek galā ar saviem pienākumiem. Domāju, ka viņu atbalsta lielākā daļa cilvēku," vērtēja Viļņas iedzīvotājs Viktors.
"Nausēda nav slikts prezidents. Un es domāju, ka šajās vēlēšanās balsošu pa viņu," tikmēr pauda Viļņā sastaptais Zbigņevs. Prasīts, kāpēc šo kandidātu viņš uzskata par labu, Zbigņevs norādīja, ka, viņaprāt, Nausēda ir ļoti mierīgs politiķis un tas esot liels pluss.
Tikmēr Viļņas iedzīvotāja Biruta norādīja, ka viņai pats svarīgākais ir, lai prezidents būtu tāds, ar kuru Lietuva var lepoties.
"Nākamajiem pieciem gadiem? Es gribētu prezidentu, kurš ir demokrātisks, par kuru nav jākaunās, īpaši šajā politiskajā situācijā. Tas patiešām, manuprāt, ir ļoti svarīgi," teica sieviete. Uz jautājumu, vai tāds varētu būt esošais prezidents vai kāds jauns amata kandidāts, Biruta atbildēja, ka domā par citu kandidātu. "Taču tā arī nebūtu traģēdija, ja Nausēda tiktu pārvēlēts," viņa pauda.
Nausēdas reitingam līdz šim nav traucējis arī Lietuvas parlamenta komisija izmeklējums, kurā secināts, ka Valsts drošības departamenta vadītājs palīdzējis Nausēdam iepriekšējā vēlēšanu kampaņā savākt izlūkdatus par viņa tuvāko darbinieku loku.
Piemirsies arī Nausēdas neveiklais mēģinājums sociālajos tīklos audzēt atbalstītāju loku, solot vēlētājus uzaicināt pie sevis uz kafiju, lai parunātu par grāmatām, basketbolu un Lietuvas nākotni.
Lai nu kā, bet šīs būs vēlēšanas, kurās jāizraugās prezidents Lietuvai svarīgā brīdī, saka Vilpišausks.
"Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju mūsu prezidentam ir vislielākā vara ārlietās, drošības un aizsardzības jomā. Tā kā mēs dzīvojam ģeopolitiskās krīzes laikā, ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu un konfrontāciju pret Rietumiem kopumā, manuprāt, šis patiešām patlaban ir svarīgākais jautājums. Un, lai kurš arī būtu prezidents, šim cilvēkam pirmais uzdevums būs ļoti cieši kopā ar mūsu valdību strādāt, lai atbalstītu aizsardzības sektoru, lai viss būtu pietiekami, uzņemot Lietuvā Vācijas karavīru brigādi, kas ir viens no mūsu politisko institūciju tuvāko gadu galvenajiem uzdevumiem," teica pētnieks.
Prezidentam būs izšķirīgi svarīga loma, arī apvienojot sabiedrību un noturot tās atbalstu gan Ukrainai, gan Lietuvas pašas lēmuma palielināt maksājumus savā aizsardzības budžetā – tā, lai tas netraucētu vajadzībām sociālajā aizsardzībā, teica eksperti. Tāpēc arī svarīgi, lai prezidents spētu sastrādāties ar nākamo valdību, jo oktobrī būs arī Lietuvas Seima vēlēšanas.
