Krievijas karaspēks jau 85. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.
Autora ziņas
“Mums visiem ir viens mērķis – Krievija nedrīkst uzvarēt šajā karā. Ukrainai ir jāuzvar,” tā ceturtdien, uzrunājot Bundestāgu, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Vācija pašlaik atbalsta Ukrainu, sūtot pat smagos ieročus, kā arī uzņemot ukraiņu bēgļus. Taču vienā jautājumā Šolcs ir piesardzīgs – Ukrainai nepienākas paātrināts iestāšanās process Eiropas Savienībā (ES).
Eiropas Komisija plāno (EK) kopīgi iepirkt ieročus, lai atjaunotu dalībvalstu krājumus, kas iztērēti, palīdzot Ukrainai karā pret Krieviju.
Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030. gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis jau pozitīvi izteikušās par gaidāmo Zviedrijas un Somijas iestāšanos aizsardzības aliansē. Taču Turcija paziņojusi, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO, jo tās dodot patvērumu teroristiem. NATO vadība gan cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo alianses paplašināšanos.
Eiropas Komisija (EK) atkārtoti samazinājusi Latvijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi. Atbilstoši EK pavasara ekonomikas prognozei Latvijas IKP pieaugums šogad būs 2% apmērā.
Lielbritānijas valdība piektdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione Aļina Kabajeva, kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.
Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina ceturtdien izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā pauduši atbalstu par Somijas pievienošanos NATO. Somijas lēmumu apsveikušas vairākas Rietumu amatpersonas, tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka potenciālais iestāšanās process noritēs “gludi un ātri”. Priecīga par šādu notikumu pavērsienu gan nav Krieviju, kas vairākkārt draudējusi ar dažādām sekām, ja Somija un Zviedrija izlems pievienoties aliansei.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lēmums par sesto sankciju paketi, kas ietver arī pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas, joprojām kavējas. Vienošanos apgrūtina Ungārijas nostāja – Budapešta vēlas sev izcīnīt gan īpašu pagarinājumu, gan finansiālu kompensāciju.
Otrdien oficiāli tika atklāta Apvienotās Karalistes parlamenta jaunā darba sezona. Pirmo reizi gandrīz 60 gadu laikā parlamentu neuzrunāja karaliene Elizabete II.
Francijas pilsētā Strasbūrā pirmdien notika Eiropas nākotnes konferences noslēguma pasākums. 9. maijs gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā tiek atzīmēts kā Eiropas diena. Tādēļ tieši šis datums tika izvēlēts, lai svinīgi pasniegtu iedzīvotāju sagatavotos priekšlikumus pārmaiņām Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienība (ES) plāno līdz gada beigām pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas. Šāds priekšlikums ir ietverts sestajā Eiropas Savienības sankciju paketē pret Krieviju, kas šodien tika prezentēta Eiropas Parlamentā. Sankcijām tiks pakļauta arī lielākā Krievijas komercbanka „Sberbank” un patriarhs Kirils.
Jaunākajā Pasaules preses brīvības indeksā, ko otrdien, 3. maijā, publicējusi starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām", Krievija noslīdējusi līdz 155. vietai no 180 valstīm – vēl aiz Zimbabves, Sudānas un Lībijas. Organizācija paziņojusi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieviesis tik plašu kara laika cenzūru, kāda nav pieredzēta kopš Padomju Savienības laikiem, un sācis masveida dezinformācijas kampaņu, lai attaisnotu iebrukumu Ukrainā.
Krievijas naftas embargo un pašreizējā situācija enerģētikas tirgū pēc gāzes piegāžu pārtraukšanas no Krievijas uz Poliju un Bulgāriju ir daži no svarīgākajiem jautājumiem šīsdienas Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmē Briselē. Viens no iespējamiem risinājumiem ir, ka atteikšanās no Krievijas naftas varētu notikt pakāpeniski, lai neveicinātu tās cenu kāpumu pasaules tirgos.
Vairāki Eiropas enerģētikas uzņēmumi plāno pakļauties Krievijas prasībai par gāzi norēķināties rubļos, lai gan Eiropas Komisija brīdinājusi, ka tas ir sankciju pārkāpums. Krievijas gāzes atslēgšana Polijai un Bulgārijai satraukusi daudzus.
Eiropas Savienība trešdien paziņoja, ka ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” lēmumu pārtraukt piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.
Pēc vairāku nedēļu spiediena, kas tika izdarīts uz Olafa Šolca valdību, Vācija tomēr piekritusi atļaut smago ieroču eksportu uz Ukrainu, neraugoties uz Krievijas brīdinājumiem par konflikta saasināšanos.
Eiropas Komisija (ES) ierosinājusi uz vienu gadu apturēt ievedmuitas nodokļus visam Ukrainas eksportam uz Eiropas Savienību (ES), tai skaitā tērauda eksportam. Tas ir bezprecedenta solis un paredzēts, lai atvieglotu Ukrainas ražotāju un eksportētāju sarežģīto situāciju kara laikā, un jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.
Emanuels Makrons kļuvis par pirmo Francijas prezidentu pēdējo 20 gadu laikā, kurš pārvēlēts uz otro termiņu. Taču uz Makrona pārliecinošās uzvaras fona nevar ignorēt faktu, ka liela daļa Francijas vēlētāju balsoja par radikālo uzskatu paudējiem.
Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais prezidents Emanuels Makrons, kurš vēlēšanu otrajā kārtā saņēma 58,5% balsu. Makrons pārliecinoši pārspēja savu sāncensi, galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu, kura saņēmusi 41,5% balsu.
48 miljoni Francijas vēlētāji šodien dodas pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā starp centrisko Emanuelu Makronu un viņa konkurenti – labējo Marinu Lepēnu. Labējie ir tuvāk varas iegūšanai Elizejas pilī nekā iepriekš. Starp vēlētājiem ir arī māksliniece Barbara Gaile. Viņa atzīst, ka visi saprātīgie ir uztraukušies par vēlēšanu rezultātiem.
Nesen notikušajās Ungārijas vēlēšanās Viktora Orbāna partija “Fidesz” pārliecinoši uzvarēja. Orbāns jau tagad ir visilgāk pie varas esošais premjers Eiropā, un, ņemot vērā, kā viņam izdevies “sakārtot” vēlēšanu sistēmu, medijus un sociālās programmas, visticamāk, nākamie četri gadi Orbānam nebūs pēdējie Ungārijas līdera krēslā.
24. aprīlī notiek Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur sacentīsies divi pirmās kārtas uzvarētāji – esošais prezidents, centriskais Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna. Aptaujas rāda, ka Makrons ir par 10% priekšā savai konkurentei, taču ir bažas, ka viņa vēlētāji, pārliecināti par uzvaru, var uz vēlēšanām nemaz neaiziet. Savukārt kreisajiem vēlētājiem, kam otrajā kārtā nav sava kandidāta, Makrons vienmēr šķitis augstprātīgs un nīstams. Kāds noskaņojums valda Francijā pirms vēlēšanām?
Pēc trim dienām Francijas vēlētāji atkal dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos starp diviem pirmās kārtas uzvarētājiem to, kurš būs Francijas prezidents un ietekmīgākais politiķis Eiropā nākamajos piecos gados. Daļa neizlēmušo savu izvēli izdarīja pēc vakar vakarā notikušajām vienīgajām televīzijas debatēs starp abiem kandidātiem – galēji labējo Marinu Lepēnu un esošo prezidentu Emanuelu Makronu. Debates vēroja vairāk nekā 15 miljoni francūžu.
Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka tā “uzcītīgi un ātri” izvērtēs Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (ES).
Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pēc divām nedēļām gaidāma sīva spēkošanās starp līdzšinējo prezidentu Emanuelu Makronu un galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu.
Francijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un balsošanas rezultāti liecina, ka otrajā kārtā iekļuvuši līdzšinējais Francijas prezidents Emanuels Makrons un galēji labējo spēku pārstāve Marina Lepēna.
Francijas prezidents ir apveltīts ar lielāku varu un ietekmi nekā Vācijas kanclers. Viņš ir ietekmīgākais politiķis Eiropā. Tāpēc ne tikai frančiem, bet visai Eiropai ir svarīgi, kurš no 12 prezidenta amata kandidātiem ieņems šo vietu nākamajos piecus gados. Svētdien, 10. aprīlī, notiek vēlēšanu pirmā kārta, un aptaujas rāda esošā prezidenta Emanuela Makrona nelielu pārsvaru pār labējo Marinu Lepēnu, taču vēlētāju apātija rada nedrošību par vēlēšanu iznākumu.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri ceturtdien vienojās, ka nepieciešams pastiprināt ieroču piegādes Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
Svētdien notikušajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās valdošā partija “Fidesz” ir izcīnījusi kārtējo uzvaru. Tas nozīmē, ka premjerministrs Viktors Orbāns, visticamāk, turpinās valdīt vēl četrus gadus. Šajās vēlēšanās tika liktas lielas cerības uz apvienoto opozīciju, bet tās rezultāti ir daudz sliktāki, nekā iepriekš prognozēts.
Parlamenta vēlēšanas šodien notiek Ungārijā. Kā pēc savas balss nodošanas pie vēlēšanu iecirkņa izteicās ilggadējais Ungārijas premjers Viktors Orbāns, šajās "vēlēšanās uz spēles ir likts karš un miers". Priekšvēlēšanu retorika ir bijusi visai sakāpināta, un eksperti prognozē, ka karš Ukrainā nācis par labu esošās valdības pozīcijām par spīti Viktora Orbāna draudzībai ar Putinu.
Ungārijā Viktors Orbāns un viņa partija “Fidesz” pie varas ir bijuši ļoti ilgi – trīs termiņus pēc kārtas – tātad 12 gadus. Tas noticis pateicoties sadrumstalotajai opozīcijai. Taču tagad opozīcija ir apvienojusies un cenšas Orbāna draudzību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izmantot, lai Orbānu gāztu no troņa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
