Vairums Eiropas valstu ir atsākušas iedzīvotāju vakcināciju ar kompānijas “AstraZeneca” ražoto vakcīnu pret Covid-19. Taču ziemeļvalstis Zviedrija, Norvēģija un Dānija turpina ieturēt pauzi, jo parādījušies jauni pierādījumi par šīs vakcīnas saistību ar trombu rašanos pacientiem.
Autora ziņas
Digitālo zaļo sertifikātu, kas ļautu atjaunot brīvu ceļošanu Eiropā, varētu ieviest jau vasaras sākumā. Eiropas Komisija (EK) trešdien, 17. martā, ir iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot šādu apliecību. Tajā tiktu norādīts, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Tomēr iecerei ir arī ne mazums kritiķu. Tāpat EK apsver iespēju vēl vairāk ierobežot vakcīnu eksportu.
Vācija pirmdien kļuva par kārtējo Eiropas valsti, kas nolēmusi uz laiku pārtraukt “AstraZeneca” ražotās Covid-19 vakcīnas izmantošanu, lai pārbaudītu bažas par vakcinācijas iespējamo saistību ar asins trombu veidošanos. Pirmdien pēcpusdienā par šādu lēmumu paziņoja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Ārsti Francijā pauduši bažas par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz bērnu garīgo veselību. Bērnu slimnīcā ir divkāršojies to bērnu un pusaudžu skaits, kuri tur nonāk pēc pašnāvības mēģinājumiem. Daudzi cieš no ēšanas traucējumiem vai pārmērīgām sporta aktivitātēm, kuras paši sev izdomā. Citi kļuvuši atkarīgi no telefoniem un datoriem.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien, svinot Starptautisko sieviešu dienu, atzina, ka pēdējos 100 gados sieviešu tiesību jomā ir sasniegts daudz, bet vēl ir daudz darāmā. Viņa norāda, ka arī Covid-19 pandēmija bieži vien smagāk ir skārusi sievietes, jo daudzas ir zaudējušas darbu vai cietušas no vardarbības ģimenē mājsēdes laikā.
Lai gan daudziem britiem šķita, ka pēc “Brexit” visas problēmas būs atrisinātas, tomēr Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecībās iestājusies jauna krīze. Brisele brīdinājusi Lielbritāniju, ka tā pārkāpj savas starptautiskās saistības, veicot vienpusējus pasākumus, lai atvieglotu “Brexit” ietekmi uz Ziemeļīrijas uzņēmumiem.
Iepriekšējās sešās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits Eiropā samazinājies. Taču tagad šo tendenci izjaucis infekcijas pieaugums galvenokārt Centrāleiropā un Austrumeiropā, norāda Pasaules Veselības organizācija. Tā arī aicina Eiropu paplašināt vakcīnu piedāvājumu un piekļuvi tām. Bet ar to nesokas viegli. Austrija un Dānija devās meklēt palīdzību uz Izraēlu, kas jau sapotējusi 53% savu iedzīvotāju.
Eiropas Savienības dalībvalstis varēs turpināt aktīvi stimulēt ekonomiku arī nākamgad, trešdien paziņoja Eiropas Komisija. Par taupību un budžeta deficīta lielumu būs jādomā ne ātrāk kā no aiznākamā gada, jo pašreizējās ekonomikas prognozes liecina, ka Eiropas valstu ekonomika pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt ne ātrāk kā nākamā gada vidū.
Dati liecina, ka 20 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs inficēšanās līmenis ir stabils vai samazinās, taču bažas rada jauno vīrusa variantu izplatība, kas atsevišķos reģionos ļoti strauji pasliktinājusi situāciju. Tāpēc ātra vakcinācija pret Covid-19 kļūst arvien svarīgāka. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem dalībvalstīm piegādāti vairāk nekā 50 miljoni vakcīnu devu, bet izlietoti no tiem šobrīd ir 29 miljoni. Kur ir vakcinācijas programmas “šaurās” vietas?
Gandrīz 20 gadus NATO karavīri bijuši misijā Afganistānā, un ceturtdien, 18. februārī, dalībvalstu aizsardzības ministriem vajadzēja lemt, vai līdz 1. maijam izvest visus NATO karavīrus no Afganistānas vai tomēr palikt tur ilgāk. Lēmums atlikts, cerot, ka vēl izdodies panākt progresu miera sarunās ar “Taleban”.
Eiropas Savienība (ES) sola uzstājīgāk starptautiskā līmenī aizstāvēt bloka uzņēmumu intereses. Šāds mērķis tiek pausts jaunajā starptautiskās tirdzniecības pārskatā. Jau iepriekš bieži ir runāts par to, ka citu reģionu investori ļaunprātīgi izmanto Eiropas tirgus atvērtību. Tomēr vienlaikus mūsu kontinentam ir svarīgi arī saglabāt pievilcību biznesam.
Grieķija un Kipra vienojušās ar Izraēlu, ka ļaus to pilsoņiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19, ceļot starp šīm valstīm bez karantīnas ievērošanas un bez testu veikšanas. Tas būs atbalsts visu trīs valstu tūrisma industrijām. Neviena cita Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pagaidām Grieķijas un Kipras piemēram nav sekojusi, lai gan diskusija par vakcinācijas sertifikātu izmantošanu ceļošanas atvieglošanai ir sākta.
Šonedēļ tiekas visu NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, un viņu uzmanības centrā būs Afganistāna un jautājums, vai atstāt tajā NATO karaspēku vai izvest. Pirmdien, 15. februārī, runājot ar žurnālistiem, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs lika saprast, ka NATO dalībvalstu karaspēks paliks, kamēr “Taliban” kaujinieki izpildīs savus solījumus.
Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds beidzot ir izveidots. Tā ietvaros dalībvalstīm būs pieejami 312,5 miljardi eiro bezmaksas dotācijās un 360 miljardi eiro aizdevumos. Šī Eiropas Savienības (ES) līderu vienošanās kopīgi aizņemties naudu, lai palielinātu izdevumus, kas nepieciešami pandēmijas radīto ekonomisko rētu sadziedēšanai, ir bezprecedenta gadījums, taču, kamēr dalībvalstis strādā pie saviem naudas apgūšanas plāniem, pašas naudas vēl nemaz nav.
Vairāk nekā 80 eiroparlamentārieši pieprasījuši Eiropas Savienības (ES) augstākā diplomāta Žuzepa Borela atkāpšanos pēc viņa neveiksmīgās vizītes Maskavā. Otrdien viņam Eiropas Parlamentā nācās taisnoties par piekāpīgo attieksmi pret Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un nespēju aizstāvēt ES politisko līniju.
Šodien – Pasaules vēža diena. Kaut arī pagājušajā gadā mirušo skaits no Covid-19 ir satraucošs, tomēr mirušo skaits no vēža Eiropā joprojām ir divas reizes lielāks. Eiropā no vēža gadā mirst 1,3 miljoni cilvēku un tiek konstatēti trīsarpus miljoni jaunu onkoloģisko slimnieku. Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu cīņai pret vēzi, solot dažādās programmās ieguldīt 4 miljardus eiro.
Krievijā notikuši plaši protesti pret Aleksejam Navaļnijam piespriesto cietumsodu. Krievijas drošības struktūru darbinieki aizturējuši apmēram 1400 opozīcijas līdera atbalstītājus.
Kompānija "AstraZeneca" plāno par 30% palielināt vakcīnu piegādi Eiropas Savienības (ES) valstīm šā gada pirmajā ceturksnī. Tā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Tomēr tas joprojām ne tuvu nesasniedz līgumā solītos piegāžu apmērus. Kā zināms, "AstraZeneca" vakcīna pret Covid-19 piektdien tika apstiprināta lietošanai ES.
Eiropas Zāļu aģentūra piektdien, 29. janvārī, apstiprināja Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Savukārt Eiropas Komisija (EK) devusi "zaļo gaismu" šīs vakcīnas izmantošanai. Šī ir jau trešā vakcīna, kas saņēmusi atļauju, bet bažas rada tās pieejamība. Farmācijas kompānija paziņojusi, ka varēs piegādāt tikai ceturto daļu no devām, kas bija ieplānotas februārī un martā.
Farmācijas uzņēmums "AstraZeneca" tomēr piedalīsies trešdien paredzētajās sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem par Covid-19 vakcīnu piegāžu kavēšanos, apstiprināja uzņēmums, atspēkojot Briseles avotu iepriekš ziņoto, ka "AstraZeneca" šajās sarunās nepiedalīsies.
Nevienlīdzīga vakcīnu sadale starp pasaules valstīm var radīt aptuveni 9 triljonu dolāru lielus zaudējumus. Šādu brīdinājumu izteikusi Starptautiskā Rūpniecības palāta. Tās ziņojumā norādīts, ka lielāko šo zaudējumu slogu uz saviem pleciem izjutīs tieši pasaules attīstītākās valstis, tāpēc tām vajadzētu vairāk ieguldīt gan vakcīnu ražošanā, gan to izdalīšanā.