Pagaidām nav taustāmu pierādījumu tam, ka Krievija ir sākusi atvilkt savus spēkus no Ukrainas pierobežas. Uz to norāda gan ASV, gan NATO, gan Ukrainas vadība, gan militārie eksperti.
Autora ziņas
Lai gan pirmdien Briselē tika gaidīti kanādiešu “Brīvības konvoja” iedvesmoti protestētāji no visas Eiropas, tomēr protesta demonstrācija izvērtās visai mazskaitlīga.
Ar beļģu policistiem man attiecības nekad nav bijušas labas. Viņi ir likuši man izdzēst safilmēto materiālu, nav ļāvuši sevi filmēt un ir nejēdzīgi bieži prasījuši uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Bet šoreiz viss izvērtās citādāk. Visu mainīja salauzta potīte.
Pagājušajā gadā Rietumu pasauli divas reizes satrauca Krievijas militāro spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas. Otrajā reizē izvietotais Krievijas karaspēks joprojām tur atrodas, uzturot spriedzi. Pagaidām konflikta atrisinājums nav panākts. Iebrukumam Ukrainā sekotu NATO spēku izvietošana Baltijā, Latvijas Televīzijai uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja.
"Nav šaubu, ka cilvēki spēj mākslīgi atdzesēt planētu," tā savulaik izteicies profesors Deivids Kīts no Hārvardas universitātes. Bet ja jau cilvēki var manipulēt ar saules starojumu uz Zemes, lai palēninātu klimata pārmaiņas, varbūt tas nozīmē, ka mums ne par ko vairs nav jāuztraucas – varam dedzināt akmeņogles, nešķirot atkritumus, nesiltināt mājas?
Pirms pandēmijas zāļu ražotājs "Pfizer" galvenokārt bija slavens kā pretimpotences zāļu "Viagra" ražotājs. Tagad tas ir pasaulē finansiāli veiksmīgākās un populārākās vakcīnas ražotājs. "Pfizer" vakcīnas efektivitāte ir devusi ražotājam atslēgu cilvēku dzīvību un valstu ekonomiku glābšanai. Pasaules Veselības organizācija rēķina, ka šogad Eiropā vien būtu miruši par pusmiljonu vairāk cilvēku, ja nebūtu Covid-19 vakcīnu.
Bažas par globālo sasilšanu liek meklēt jaunus veidus, kā saražot pārtiku, radot mazāk kaitīgo izmešu un nodarot mazāku kaitējumu dabai. Turklāt, šī nepieciešamība nāk kopā ar prognozēm, ka iedzīvotāju skaits pasaulē līdz 2050. gadam sasniegs 10 miljardus, un tas nozīmē – pārtikas ražošana būs jāpalielina par 50%.
Eiropa ir pārāk pasīva, atbildot uz Ķīnas un Krievijas hakeru veiktajiem kiberuzbrukumiem, tāpēc mēs esam labs mērķis – tā norāda daudzi eksperti. ASV piekopj agresīvāku politiku – pēc hakeru uzbrukuma "Colonial Pipeline" tika atklāti gan hakeri, gan viņu finanšu konti. Kiberkarš, kas pagaidām sastāv no atsevišķiem kiberuzbrukumem dažādās vietās un atšķirīgos veidos, ir reāls. Eiropas politiķi baidās, ka mēs šim karam neesam pietiekami gatavi. Un tam ir arī negaidītas sekas – kibernoziedzība kavē daudzu nozaru digitalizāciju.
Dzīves un politiskās pieredzes rūdīti cilvēki, kā arī jaunienācēji politikā, kuriem amats – Eiropas Parlamenta deputāts – ir pirmais ieraksts viņu CV. Gan būmeri, gan mileniāļi pārstāvēti arī Eiropas Parlamentā (EP), un dažkārt tieši paaudžu atšķirības, nevis piederība konkrētai politiskajai grupai nosaka attieksmi debatēs un balsojumos.
Tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis latviešu leģionāriem, kas pēc kara bijuši ieslodzīti karagūstekņu nometnē Beļģijā, kļuvis par upuri beļģu iekšpolitiskajām cīņām un globālajai kustībai pret pieminekļiem, kas veltīti pretrunīgi vērtētām vēstures lappusēm.
Daudzi eiropieši, kad dodas eksotiskos ceļojumos uz citiem kontinentiem, ir gana atvērti arī jaunām izjūtām ēdienu un garšu ziņā. Ķiplokā un laimā apcepti sienāži, vārītas spāres vai vaboļu kāpuru gaļas bumbiņas... Pārvarot sākotnējos aizspriedumus, vairumam nākas atzīt – garšo labi!
Covid-19 uzliesmojumu dēļ vairākās Eiropas pilsētās Ziemassvētku tirdziņi ir atcelti. Arī Beļģijā vairākas pilsētas tirdziņus atcēlušas, bet Briselē tas tomēr notiek. Tiesa gan, īpašā režīmā. Noteikumi paredz, ka āra pasākumos drīkst pulcēties tikai līdz 100 cilvēkiem. Bet, ja cilvēku ir vairāk, tad jāievēro īpaši noteikumi.
Pēc 16 gadiem kopā ar Angelu Merkeli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien, 16. decembrī, pie galda sēdās ar jauno Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Darba kārtībā bija Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš, dažu valstu vēlme testēt arī vakcinētus ceļotājus, elektrības cenas, situācija Baltkrievijā un Ukrainā.
Karaspēka pulcēšana pie Ukrainas robežas, gāzes cenu krīze Moldovā un Kalnu Karabahas konflikta sekas ir tikai daži no jautājumiem, kas šodien tiek apspriesti Briselē. Tur notiek Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, kas dod iespēju 27 bloka valstu līderiem klātienē satikties ar Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas politisko vadību.
Kā mēs pārvietosimies un ceļosim nākamajās desmitgadēs? Uz šo jautājumu otrdien, 14. decembrī, centās atbildēt Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar savu piedāvājumu tādai transporta nākotnei, kas atbilstu Eiropas "zaļajam" kursam un būtu videi draudzīgs. Mērķis – lai visi ceļojumi līdz 500 kilometriem tiktu veikti ar vilcienu, nevis ar lidmašīnu.
Eiropas Parlaments otrdien Krievijas opozicionāram un korupcijas apkarošanas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam piešķīra 2021. gada Saharova balvu par domas brīvību. Vienlaikus Krievija Navaļnijam izvirzījusi vēl sešas jaunas apsūdzības, kas viņam draud ar 23 gadiem cietumā.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri, kas pirmdien, 13. decembrī, pulcējušies Briselē, vienojās par sankciju noteikšanu pret Krievijā bāzētu militāro vienību, privātuzņēmumu "Vāgnera grupa". Šī grupa sūtījusi algotņus, lai destabilizētu situāciju gan Āfrikā un Tuvajos Austrumos, gan arī Austrumukrainā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū nav vienotības par to, kā risināt situāciju ar patvēruma meklētāju uzņemšanu. Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula, kas ir daļa no ES jaunās imigrācijas politikas reformu paketes un kas šobrīd atrodas tapšanas stadijā, saskārusies ar asu pretestību no dažu dalībvalstu puses.
Gan Francijas prezidents Emanuels Makrons, gan Eiropas Savienības institūciju līderi piektdien ļoti silti uzņēmuši Vācijas jauno kancleru Olafu Šolcu, kurš bija devies savā pirmajā ārvalstu vizītē. Makrons apliecināja, ka viņam un Šolcam ir “viedokļu saskaņa”.
Eiropas valstīm joprojām jākoncentrē uzmanība uz iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19, jo tikai tā ir iespējams cīnīties ar pašlaik lielāko izaicinājumu – koronavīrusa delta variantu. Par to ceturtdien paziņojusi Eiropas Zaļu aģentūra (EZA), norādot, ka tiek veikti pētījumi un apkopoti laboratoriju sniegtie dati, lai noskaidrotu efektīvāko vakcīnu kombināciju.
ASV prezidents Džo Baidens norādījis Kremlim, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nodarīs milzīgu kaitējumu Krievijas ekonomikai. Tā pēc otrdien vakarā notikušās video sarunas starp ASV un Krievijas prezidentiem paziņojis Baltais nams.
ASV prezidents Džo Baidens otrdien sarunā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu uzsvēra atbalstu Ukrainas suverenitātei, aicināja Krieviju pārtraukt karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežas un brīdināja Putinu, ka situācijas saasināšana izraisīs nopietnas sekas.
Itālijā no pirmdienas stājušies spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā pret Covid-19, nevakcinētām personām liedzot lielu daļu publisko pakalpojumu. Vienlaikus gan Itālijā, gan citās Eiropas valstīs vērojami arvien asāki protesti pret Covid-19 ierobežojumiem.
Eiropas Parlamentam (EP) ar vairāk nekā 700 deputātiem no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri pārstāv dažādas nācijas, reliģijas un kultūras, savā ziņā būtu jābūt kā multikulturālisma citadelei – demonstrējot sabiedrībai spēju pieņemt atšķirīgo. EP deputāts no Vācijas Romeo Francs pārstāv romu etnisko minoritāti, ko Vācijā sauc par sintiem. Romi jeb čigāni ir lielākā etniskā minoritāte Eiropā un joprojām tā ir viena no visvairāk diskriminētajām un izolētākajām etniskajām grupām.
Nākamā gada aprīlī gaidāmas Francijas prezidenta vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka trīs vispopulārākie politiķi šim amatam ir esošais Francijas prezidents Emanuels Makrons, labējā Marina Lepēna, kas pagājušajās vēlēšanās zaudēja Makronam, un pilnīgs jaunienācējs politikā – žurnālists un rakstnieks Ēriks Zemūrs. Viņš pārstāv galēji labējus uzskatus, un uz viņa fona Lepēna šķiet ļoti ieturēta un teju centriska.
Polija nav apmierināta ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu uz sešiem mēnešiem piemērot elastīgākus noteikumus patvēruma meklētāju uzņemšanai no Baltkrievijas, jo tika gaidīts daudz vairāk – ka tiks atļauts pilnībā apturēt patvēruma piešķiršanu migrantiem.
Risinot aktuālos drošības izaicinājumus Eiropā, atbildei jābūt vienotai, spēcīgai un savstarpēji papildinošai sadarbībai starp Eiropas Savienību un NATO. Tā pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izteicās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Vidējā un ilgākā termiņā jaunās zāles pret Covid-19 atvieglos pacientu situāciju – tā paziņoja Eiropas Zāļu aģentūras vadītāja, uzrunājot Eiroparlamenta deputātus par izstrādes procesā esošajiem terapeitiskajiem līdzekļiem slimības ārstēšanai.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa omikrona paveida globālo risku klasificējusi kā ļoti augstu. Inficēšanās ar to konstatēta jau vairākās Eiropas valstīs – Beļģijā, Itālijā, Čehijā, Dānijā un citās. Tādēļ daudzviet ievieš jaunus ierobežojumus.
Vecais kontinents noveco. To veicina zemā dzimstība un garāks vidējais dzīves ilgums. Darbspējīga vecuma cilvēku kļūst arvien mazāk, un palielinās to eiropiešu skaits, kuri vecumdienās būs jāuztur pensiju sistēmai. To par pamatīgu izaicinājumu atzīst teju visas Eiropas Savienības valstis.
28. novembra vakarā no Lietuvas Rīgā ieradīsies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Šāda abu augsto amatpersonu ierašanās ir spēcīgs signāls tam, ka Eiropas Savienība un NATO vēlas uzsvērt savu atbalstu Baltijas valstīm Baltkrievijas hibrīduzbrukuma laikā. Stoltenbergs nākamnedēļ dosies gan uz Ādažu militāro bāzi, kur atrodas kanādiešu vadītā kaujas grupa, gan pulcēs NATO 30 sabiedroto valstu ārlietu ministrus. Intervijā Latvijas Televīzijai Stoltenbergs uzsver – Lukašenko izmanto neaizsargātus cilvēkus un Baltkrievijas hibrīduzbrukums nav beidzies.
Pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā pēc 2019. gada vēlēšanām virkne galēji labējo populistu partiju ir izveidojušas jaunu grupu "Identitāte un demokrātija". Tā ir piektā lielākā grupa no kopumā septiņām politiskajām grupām EP.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
