ES aizliegs krievu naftu un propagandas kanālus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 5 mēnešiem.

Eiropas Savienība (ES) plāno līdz gada beigām pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas. Šāds priekšlikums ir ietverts sestajā Eiropas Savienības sankciju paketē pret Krieviju, kas šodien tika prezentēta Eiropas Parlamentā. Sankcijām tiks pakļauta arī lielākā Krievijas komercbanka „Sberbank” un patriarhs Kirils.

Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Uzstājoties trešdienas rītā Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā ar jau vairākas dienas gaidīto paziņojumu par Krievijas naftas embargo. Fon der Leiena atzīst, ka šis solis nebūs vienkārši īstenojams.

„Mēs pārliecināsimies, ka atteikšanās no Krievijas naftas notiek rūpīgi, lai mēs un mūsu partneri varētu nodrošināt alternatīvus piegādes ceļus un tajā pašā laikā līdz minimumam samazināt ietekmi uz globālo tirgu. Tieši tādēļ mēs pakāpeniski atteiksimies no Krievijas jēlnaftas sešu mēnešu laikā un no pārstrādātiem naftas produktiem līdz gada beigām. Šādi mēs izdarīsim maksimālo spiedienu uz Krieviju, bet – un tas ir svarīgi – samazināsim sekas uz mums un mūsu globālajiem partneriem. Jo, lai palīdzētu Ukrainai, mums ir jāparūpējas, lai mūsu ekonomika paliek stipra,” uzsvēra Leiena.

Pakāpeniska atteikšanās dos papildu laiku pielāgoties arī Slovākijai un Ungārijai, kas šobrīd lielāko daļu naftas saņem no Krievijas. Šīs valstis varētu lietot Krievijas naftu papildu gadu. Tomēr nav skaidrs, vai Ungārijas valdība tik un tā būs gatava atbalstīt šo soli. Arī Čehija vēlētos divu vai trīs gadu pārejas posmu.

Eiropas Savienība ir lielākais Krievijas jēlnaftas patērētājs. Pērn Krievija nodrošināja 30% no Eiropas jēlnaftas patēriņa un 15% degvielas.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kā ierasts, apgalvo, ka lielāko cenu par šīm sankcijām maksās nevis Krievija, bet gan Eiropas patērētāji. Jāpiebilst, ka ''melnajā sarakstā'' tiek piedāvāts iekļaut arī Peskova sievu un bērnus.

Eiropas Parlamenta deputāte no Eiropas Tautas partijas grupas Sandra Kalniete uzskata, ka svarīgākais uzdevums šobrīd ir darīt visu, lai karš Ukrainā beigtos pēc iespējas ātrāk.

„Ukraina nedrīkst zaudēt tāpēc, ka tad arī Eiropa ir zaudējusi, jo tad mēs dzīvosim permanenta drauda apstākļos. […] Tā ir politiķu atbildība – jo cilvēki nav ne dumji, ne nesaprātīgi – skaidrot cik ārkārtīgi svarīgi ir drusku pievilkt jostu, nedaudz mazāk naudas makā tagad, lai varētu šo karu ātri beigt,” norādīja Kalniete.

Sankcijas tiks vērstas arī pret Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, kurš ir viens no redzamākajiem kara atbalstītājiem.

Jaunām sankcijām tiek piedāvāts pakļaut arī Krievijas militārpersonas, kas ir atbildīgas par Bučā pastrādātājiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.

Komisijas piedāvājumā ir arī aizliegums Eiropas kuģiem transportēt Krievijas naftu uz jebkuru pasaules daļu. Tas gan uztrauc Grieķiju, kurai piederošā flote veido 51% no visas ES tonnāžas.

Beidzot no starptautiskās banku maksājumu sistēmas SWIFT tiks atslēgta arī Krievijas lielākā banka "Sberbank", kā arī Maskavas Kredītbanka un Krievijas Lauksaimniecības banka. Interesanti, ka Austrijas regulatori tikko likvidēja "Sberbank" lielāko Eiropas meitasuzņēmumu "Sberbank Europe", jo tā ķērusies pie klientu noguldījumu samazināšanas. "Gazprombank", caur kuru tiek veikti Eiropas maksājumi par gāzi, nav šajā sarakstā. 

ES arī aizliegs vēl trīs Krievijas raidorganizācijas, kuras tiek vainotas dezinformācijā – "Rossija RTR/RTR Planeta", "Rossija 24/Russia 24" un "TV Center International". Tās vairs nebūs redzamas ne kabeļtelevīzijās, ne ar satelītu palīdzību, ne internetā, ne viedtālruņos – tā solīja fon der Leiena. 

Sankcijas aizliegs arī Eiropas kompānijām sniegt audita un sabiedrisko attiecību pakalpojumus, kā arī nodokļu konsultācijas. Ja par naftas embargo izdosies vienoties, tad šī būs visspēcīgākā sankciju pakete, kas pret Krieviju pieņemta. 

Urzula fon der Leiena runāja arī par palīdzību Ukrainai pēc kara, jo gaidāms, ka šogad Ukrainas iekšzemes kopprodukts samazināsies par 35–50%. Starptautiskais Valūtas fonds sarēķinājis, ka, sākot no maija, Ukrainai būs nepieciešami 5 miljardi eiro mēnesī, lai valsts varētu funkcionēt – maksāt pensijas, algas, nodrošināt pamatpakalpojumus. Tāpēc ES jau tagad grib sākt darbu pie palīdzības plāna Ukrainas ekonomikas atjaunošanai, tai skaitā investīciju piesaistei.

KONTEKSTS

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti