Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdz 10. janvārim aicina nevalstiskās organizācijas deleģēt pārstāvjus Vides konsultatīvajai padomei.
Autora ziņas
Jaunas mašīnas šogad Latvijā esam pirkuši pat par 30 procentiem mazāk. Turklāt šajā ziņā to ietekmējusi nevis pircēju rocība, bet gan Covid-19 raisītās pandēmijas ietekme uz ražotājiem – jauni braucamie vienkārši nav bijuši pieejami, bet pircējs, ja grib mašīnu, to vēlas dabūt uzreiz. Tikmēr iekšējā tirgū lietotus spēkratus gan esam tirgojuši un pirkuši gandrīz bez izmaiņām.
Piektdienas, 25.decembra, vakarā Rīgā un vietām visā Latvijā apledojuši ceļi un ietves. Rīgā uz Dienvidu tilta piektdienas pēcpusdienā notikusi 18 automašīnu sadursme, aģentūrai LETA un Latvijas Radio pavēstīja Valsts policijā.
Sabiedrības izpratne par vides pārkāpumiem un vēlme tos novērst šogad ir būtiski augusi. Tā ļauj secināt Valsts vides dienesta mobilajā lietotnē “Vides SOS” saņemto ziņojumu skaits. Jau pirmajā pusgadā iedzīvotāji par piegružotām vietām vēstīja vairāk nekā pērn visa gada garumā. Ņemot vērā intereses kāpumu par šo lietotni (aplikāciju) un faktu, ka liela daļa atkritumu drīz vien tiek aizvākti, dienests domā būtiski uzlabot informēšanas iespējas.
Ziemassvētku brīvdienu pirmajā dienā policija par braukšanu alkohola reibumā aizturējusi 15 autovadītājus, Latvijas Radio informēja Valsts policijas pārstāve Krista Andersone.
Lai slimnīcas pielāgotos iespējamam straujam Covid-19 pacientu skaita pieaugumam turpmākajās divās nedēļās un vienlaikus spētu sniegt neatliekamo palīdzību citiem pacientiem, valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas priekšlikumu līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās. Mediķi norāda, ka Covid-19 skāris arī viņus, tāpēc trūkst personāla, bet ar neatliekamiem gadījumiem sola tikt galā. Tāpat brīvdienās piekritusi strādāt daļa ģimenes ārstu.
Līdz 2021. gada 15. februārim Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir aicinātas sagatavot un iesniegt projektu pieteikumus organizācijas kapacitātes stiprināšanai. Aktīvo iedzīvotāju fonda projektu konkursa mērķis ir stiprināt Latvijas pilsoniskās sabiedrības sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ilgtspēju.
Izdevniecība «Droši un koši» ir laidusi klajā jaunu grāmatu «Bilingvālā ābece», kas paredzēta latviešu un krievu valodas alfabēta apguvei. Tas ir ceļvedis, kas palīdzēs bērnam neapmaldīties divās dažādās rakstībās – latviešu un krievu. Latvijā tāda grāmata, kas apvieno un izskaidro šo divu valodu alfabētus, tiek izdota pirmoreiz.
Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori kopš oktobra sākuma pastiprināti kontrolē lašupes, un šajā laikā gan pieķerts vairāk maluzvejnieku, gan no upēm izcelti nelegāli zvejas rīki. Dabas sargi vērtē, ka nelegālo darboņu aktivitāte šogad ir pieaugusi, savukārt pats lašveidīgo zivju nārsts silto laikapstākļu dēļ ir garāks nekā citus gadus.
Valdība janvārī varētu vētīt, kā sadalīt Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma naudu. Darba devēji prasa, lai atveseļošanas plāna miljardus eiro vairāk pārdalītu uzņēmējiem.
Jūrmalas domes vairākums sēdē ceturtdien, 17. decembrī, nolēma atteikties no atalgojuma palielinājuma nākamajā gadā kūrortpilsētas politiķiem. Ar tādu ierosinājumu pie kolēģiem vērsās Jūrmalas mērs "zaļzemnieks" Gatis Truksnis, ņemot vērā pandēmijas laika grūtības un solidarizējoties ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Covid-19 raisītais pandēmijas laiks ir izgaismojis milzīgu problēmu Latvijas iedzīvotāju medijpratībā – mēs neprotam kritiski izvērtēt informāciju un objektīvas ziņas neatšķiram no tendencioziem safabricējumiem. Taču sabiedrība tagad arī neslēpj, ka tai nepietiek prasmju un spēju informāciju izvērtēt. Un šajā laikā medijpratības trūkumi izgaismojas kā smagas sekas pandēmijai, jo viltus ziņu iespaidā daudzi neievēro ierobežojumus, audzējot saslimušo statistiku un liekot paildzināt ierobežojumus.
Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk skartās lauksaimniecības nozares ir piena ražošana, cūkkopība un gaļas liellopu audzēšana. Tā, skaidrojot lauksaimnieku atbalstīšanu pandēmijā, trešdien informēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības.
Latvijā pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas spēkā stājās šogad Līgodienā. Taču jaunajā Latvijas kartē korekcijas var ieviest Satversmes tiesa, kas drīzumā ķersies šķetināt 21 pašvaldības celtās iebildes pret pievienošanu citām vietvarām vai, gluži pretēji, kādas daļas atņemšanu un pievienošanu kaimiņu novadam. Viens no pirmajiem Satversmes tiesā teritoriālo reformu apstrīdēja Ikšķiles novads, kuras mērs ir Indulis Trapiņš (Latvijas Zaļā partija).
Lai finansētu Brasas tilta atjaunošanu, Rīgas dome plāno aizņemties naudu Valsts kasē. Nākamo trīs gadu laikā plānots tiltā ieguldīt 12 miljonus eiro.
Administratīvo sodu varētu saņemt aptuveni 100 piketa pret Covid-19 ierobežojumiem dalībnieki, kuri pulcējās 11. novembra krastmalā, sods jau piešķirts 31 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējam, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Gan Valsts policijas, gan Rīgas pašvaldības policijas kārtībsargi jau patlaban strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos, bet īpaši mobilizēsies sestdien, 12. decembrī, kad Rīgā pieteikti divi mītiņi ar mērķi protestēt pret Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem. Viens no tiem paredz, ka pulcēties nedrīkst vairāk par 25 cilvēkiem, un policija brīdina, ka akcijas pārtrauks, ja tajās būs vairāk sanākušo. Valsts drošības dienests (VDD) ir konstatējis, ka līdz ar dezinformācijas apjoma kāpumu aug arī provokāciju iespējas.
No Rīgas domē valdošās frakcijas “Attīstībai/Par”/”Progresīvie” pieņēmuši lēmumu aiziet trīs partiju “Latvijas attīstībai” pārstāvoši deputāti.
Atcelts sestdien, 12.decembrī, Rīgā plānotais gājiens uz Saeimu. Savukārt aizvien plānotajos mītiņos dome aizliedz izmantot skaņu pastiprinātājus un neļaus apstāties krastmalā.
Ja mēs kā sabiedrība neievērosim valstī noteiktos ierobežojumus, tie un varbūt pat vēl stingrākā formā turpināsies arī nākamajā gadā, liekot atcelt gan ikdienas sarīkojumus, gan tādus lielus pasākumus kā hokeja čempionāts vai dziesmu svētki. Tā iedzīvotājus brīdina un baida amatpersonas. Taču valsts vadība nav spējusi visu sabiedrību uzrunāt saprotami, un tāpēc ir radīta augsne neziņai, bailēm un manipulatoriem, norādīja Latvijas Radio uzrunātie viedokļu līderi.
Rīgas domē saņemti divi pieteikumi par sapulcēm sestdien, 12. decembrī, kurās sanākušie protestēs pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, kā arī akcentēs nepietiekamu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem. Abi rīkotāji apsolījuši, ka mītiņos atbilstoši šā brīža noteikumiem piedalīsies ne vairāk kā 25 dalībnieki, turklāt ievēros visus drošības pasākumus, tajā skaitā lietos maskas.
Saeimas apakškomisija trešdien, 9. decembrī, vētīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konceptuālo ziņojumu "Par administratīvo reģionu izveidi". Plānots, ka pēc teritoriālās reformas tie aizstās nu jau 14 gadus pastāvošos Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionus. Gan nozares ministrija, gan pašvaldības atzīst, ka plānošanas reģioni jau patlaban strādā nepietiekama finansējuma apstākļos. Tāpēc jaunas funkcijas varētu uzņemties tikai ar papildu naudas atrašanu.
Ar pilsētas infrastruktūras attīstības projektu idejām Rīgas dome nozaru komitejās pirmdien, 7. decembrī, sāka vētīt nākamā gada budžeta plānus. Tajos redzama gan 1991. gada barikāžu piemiņas vietas labiekārtošana pie Saeimas nama un Biķernieku meža memoriāla atjaunošana, gan vairāki ielu atjaunošanas projekti.
Latviju vēl nebija skārusi Covid-19 raisītā pandēmija, kad politiskā epidēmija beidza nost Rīgas domi. Korupcijas skandāli saēda līdz tam šķietami nesatricināmo «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» koalīciju, un šo partiju valdīšana Rātsnamā noslēdzās ar vēsturisku Saeimas lēmumu atlaist visu Rīgas domi. Tagad Rīgu vada četru partiju bloks, kas sevi pieteicis kā pārmaiņu koalīciju. Bet Rīgas mērs ir Mārtiņš Staķis, kura pārstāvētā partiju apvienība «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie» piecu gadu laikā solījusi restartēt Rīgu.
Atbilstoši valdības lemtajam Valsts robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju no šodienas pastiprināti uzraudzīs, vai Latvijā ieceļojošas personas pilda tām noteikto pienākumu - iesniegt apliecinājuma anketu personu informācijas sistēmā "covidpass.lv". Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, līdz 11. janvārim atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei plānots iesaistīt četras Zemessardzes brigādes.
Pēc pusotras dienas ilgām debatēm likumdevējs ir vienojies reorganizēt līdzšinējo mikrouzņēmumu režīmu. Pēc būtības tas nozīmē, ka mikrouzņēmēji no nākamā gada tiešām arī būs mikrouzņēmēji, kad šā režīma nodokļus maksās tikai pats firmas īpašnieks. Pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Saeimas opozīcija uzsvēra, ka šis krīzes laiks ir pietiekams iemesls līdzšinējās kārtības saglabāšanai, taču tieši krīze ir tā, kas lielā mērā vēlreiz izgaismo mikrouzņēmumu režīma nepilnības.
Līdz jaunā kompānijas «Tet» vadītāja atrašanai, kas notiks ar starptautiska konkursa palīdzību, uzņēmumu vadīs valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks. Tā Latvijas Radio pastāstīja «Tet» padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
Videokonferences režīma pārtraukuma dēļ Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nebeidza skatīt sūdzību par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" īpašniekam un vadītājam Jāzepam Zukulam, Latvijas Radio informēja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.
Aptuveni 30 viesnīcas Rīgā un reģionos atsaukušās Ekonomikas ministrijas piedāvājumam izmitināt Covid-19 pacientus, kam ir viegli simptomi un kas savās mājās varētu riskēt infekciju nodot ģimenei. Šim pakalpojumam nepieciešami 742 tūkstoši eiro. Finanšu ministra vadītā darba grupa šodien tam devusi «zaļo gaismu», un pirmos nakšņotājus viesnīcas varētu uzņemt ap Ziemassvētkiem.
Turpinās vēl neiedoto divu miljardu eiro Eiropas Atveseļošanas mehānisma naudas dalīšana. Reģionu pašvaldības ceļ trauksmi, ka apdraudēta līdz šim panāktā politiskā vienošanās, ka vairāk nekā 300 miljonus eiro varētu novirzīt īres mājokļu attīstībai. Tā liek domāt Finanšu ministrijas pieļāvums, ka, dalot divus miljardus Eiropas naudas, finansējuma nepietiks visām vajadzībām, tāpēc to varētu samazināt vai neiedot vispār mājokļu programmai.
Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 27. novembra lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru atcelti Jelgavas domes lēmumi par būvatļaujas izsniegšanu veikala “Depo” celtniecībai Jelgavā, netālu no Jelgavas pils.
Dažas pašvaldības un arī vides organizācijas kājās sacēlusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecere pēc trim gadiem divreiz samazināt atkritumu poligonu skaitu. Tādējādi pašreizējo desmit izgāztuvju vietā paliktu tikai piecas. Ministrija skaidro, ka tādai domai ir racionāls pamats, jo apglabājamo atkritumu apjoms ir jāsamazina līdz minimumam, tāpēc nebūtu jēgas turpināt uzturēt tik daudz poligonu. Savukārt daļa pašvaldību tur saredz politisku izrēķināšanos, jo aizslēgt domāts izgāztuves vietvarās, kur saimnieko valdības opozīcijas partijas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
