Zviedrijas iedzīvotāju sašutumu un protesta akcijas šonedēļ izsaukusi provokatīva politiskā reklāma kādā galvaspilsētas Stokholmas metro stacijā. Daudzi to uzskata par vēršanos pret romu tautības cilvēkiem. Taču sabieriskā transporta kompānija kampaņu aizliegt nevēlas.
Pagājušajā gadā Zviedrijā patvērumu lūdza 75 tūkstoši cilvēku, kas ir 70% no patvēruma meklētājiem ziemeļvalstīs. Šogad no Sīrijas vien Zviedrija plāno uzņemt ap 80 tūkstoš bēgļu. Valstī doma neuzņemt bēgļus netiek uzskatīta kā alternatīva. Taču domas dalās par to, kā iekļaut imigrantus darba tirgū.
Pagājušajā nedēļā 83 gadu vecumā mūžībā aizgāja zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers. Pirms četriem gadiem viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā un ir pazīstams visā pasaulē ar savu lakonisko, taču misticisma un metaforu piepildīto dzeju. Savukārt latviešu dzejnieki Juris Kronbergs un Vizma Belševica 1998. gadā kā pirmie saņēmuši Transtrēmera vārdā nosaukto literāro balvu.
Zviedrijas pārtrauktais militārās sadarbības līgums ar Saūda Arābiju izraisījis nopietnu diplomātisko krīzi. Ir izskanējuši priekšlikumi šo jautājumu risināt Eiropas Savienības līmenī. Taču Zviedrija to nevēlas, lai gan pēc notikušā izskan kritika par valsts ārpolitiku.
Zviedrijas Centrālās bankas – Riksbanken – lēmums pazemināt galveno procentu likmi nu jau zem nulles robežas bija gaidāms. 11.februārī šī likme tika noteikta -0,1% apmērā. Tas nozīmē, ka komercbankām ir jāmaksā par savas naudas glabāšanu Centrālajā bankā – un no tā izvairīties nevar, ja dienas beigās pēc visiem darījumiem un pārskaitījumiem kontā ir atlikums. "SEB" un "Swedbank" jau ir solījušas, ka viņu noguldītājiem nav par ko uztraukties. Tātad privātpersonām par bankā glabāto naudu jāmaksā nebūs.
Februārī Zviedrijā var tikt ieviesta negatīva bāzes procentu likme. Tāpat arī gaidāmi citi pasākumi ekonomikas stimulēšanai. Šādiem lēmumiem gatavojas valsts Centrālā banka, jo inflācijas rādītāji Zviedrijā ir pārlieku zemi.
Azerbaidžānas varas iestāžu vēršanās pret pētniecisko žurnālisti Kadidžu Izmailovu izpelnījusies starptautisku kritiku. Izmailova gadu gaitā pētījusi korupcijas skandālus Azerbaidžānā. Tagad žurnāliste apcietināta uz apšaubāmu apsūdzību pamata.
Zviedrijā arvien vairāk tiek diskutēts par to, vai valstij ir jāiestājas NATO. Idejas pretinieki uzskata, ka šāds solis vairos spriedzi Baltijas jūras reģionā. Taču sabiedrības atbalsts dalībai aliansē turpina pieaugt.
Zviedrijas bankas ir atkopušās no krīzes un šogad uzrāda labus finanšu rezultātus. Tāpat tās arī teicami izturēja nesenos banku stresa testus Eiropā. Tomēr Zviedrijas banku regulatori nopietni uztraucas par pieaugošo kredītu nastu mājsaimniecībās.
Zviedrija pārtrauc pie Stokholmas fiksētās noslēpumainās zemūdenes vērienīgo meklēšanas operāciju un turpmāk peldlīdzekli mēģinās atrast jau mazākiem spēkiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Zviedrijas bruņoto spēku militārā operācija Stokholmas arhipelāgā pagaidām nav devusi nekādus rezultātus. Valdība un bruņotie spēki arī neapstiprina versiju par Krievijas zemūdeni Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos.
Ir ticams, ka Stokholmas arhipelāgā notiek zemūdens aktivitātes, tā svētdien īpaši sasauktā preses konferencē paziņoja Zviedrijas armijas viceadmirālis Anderss Grenstāds. Trīs dažādās vietās iegūti arī vizuālie pierādījumi, un viena no fotogrāfijām publiskota. Zviedrijas televīzijas drošības jautājumu reportiere Šerština Holma uzsver, ka šāda rīcība ir nopietns signāls un izgaismo nepilnības Zviedrijas aizsardzībā.
Par Zviedrijas jauno premjerministru ir apstiprināts sociāldemokrāts Stefans Lēvens. Viņam jau tuvākajā laikā jāprezentē pilns valdības sastāvs. Taču valdības turpmāko darbu apdraud galēji labējā partija „Zviedrijas Demokrāti”. Zviedrija Eiropas kontekstā ir unikāla, jo šo ievēlēto partiju citi spēki līdz šim pamanījušies ignorēt.
Zviedrijas Riksdāga vēlēšanās lielāko balsu skaitu ieguvis sarkanzaļo partiju bloks - sociāldemokrātiem, Zaļajai partijai un Kreisajai partijai kopā ir gandrīz 44% vēlētāju atbalsts.
Zviedrijā svētdien, 14.septembrī, norisinās parlamenta Riksdāga vēlēšanas. Pēdējās aptaujas pirms vēlēšanām uzrāda, ka atstatums starp valdības koalīcijas partijām un opozīcijas sarkanzaļo bloku arvien samazinās. Daļa zviedru ir nobalsojuši jau priekšlaicīgi. Vēlēšanu dienā cilvēki balso aktīvi - iespējams, vēlētāju aktivitāte būs nepieredzēti augsta
Dienu pirms vēlēšanām Zviedrijā turpinās aktīva vēlēšanu kampaņa. Par vēlēšanām un politiskajām partijām interesējas gan veci, gan jauni cilvēki. Viens no pieejamajiem veidiem informācijas iegūšanai ir vēlēšanu kampaņas teltis.
14. septembrī vēlētāji Zviedrijā dosies pie urnām, lai izraudzītu savus pārstāvjus valsts parlamentā – Riksdāgā. Prognozes liecina, ka pēc vēlēšanām gaidāma valdības maiņa. Taču atšķirība starp valdības koalīcijas aliansi un opozīcijas bloku ir maza, turklāt samazinās.
Tieši pēc nedēļas, 14. septembrī, vēlētāji Zviedrijā dosies pie urnām, lai izraudzītu savus pārstāvjus valsts parlamentā – Riksdāgā. Prognozes liecina, ka pēc vēlēšanām gaidāma valdības maiņa. Taču detaļas ir joprojām neskaidras, un zviedri satraucas par pieaugošu politisko ekstrēmismu.
Zviedrijā Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas nesušas pārsteigumu - pirmo reizi parlamentā tikusi ievēlēta Feministu partijas pārstāve Soraja Posta, kura turklāt ir romu tautības sieviete.
Zviedru vēlētāji Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanās uzmanību pievērš pavisam citiem jautājumiem nekā pārējās Eiropas valstīs. Sagaidāms, ka vēlētāju aktivitāte nebūs liela, taču augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Protestos un citās aktivitātēs Ukrainā pēdējo nedēļu laikā iesaistījušies zviedru neonacisti. Kamēr Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts pauž nelokāmu un konsekventu atbalstu Ukrainas jaunizveidotajai valdībai, zviedru ekstrēmisti sadarbojas ar saviem domubiedriem ukraiņu partijā „Svoboda” un tā sauktajā „Labējā sektorā”.
Eiropas Kopienu tiesa pagājušajā nedēļā noraidījusi iespēju žurnālistiem un citiem autoriem saņemt atlīdzību, ja ar interneta saitēm uz viņu darbiem naudu pelna kāds cits. Zviedrijas žurnālisti, uz kuriem vistiešāk attiecas šis lēmums, to komentē izvairīgi. Tikmēr citu valstu praksē atrodami atšķirīgi viedokļi.
2013. gada laikā uz globālās skatuves parādījusies vai - tieši otrādi - no tās aizgājusi ne viena vien vairāk vai mazāk pazīstama personība. Kaut vai bijušais ASV specdienestu darbinieks Eduards Snoudens, kurš ar savu rīcību ne tikai rosinājis nozīmīgas diskusijas sabiedrībā, bet saasinājis attiecības līdzšinējo sabiedroto vidū, iespējams, ietekmējis arī tik nozīmīgu ģeopolitisku notikumu kā brīvās tirdzniecības sarunas starp ASV un Eiropas Savienību.
Sīrijā pieaug ārvalstīs, īpaši Eiropā, savervētu kaujinieku skaits, kuri iesaistās cīņā pret valdošo režīmu. Pārsvarā tie ir cilvēki no iebraucēju ģimenēm. Un viņu vidū ir arī cilvēki no skandināvu valstīm, tostarp Zviedrijas.
Asas diskusijas Latvijā izraisījis Zviedrijas Radio sižets par Satversmes preambulas priekšlikumu. Līdz šim ir dzirdēti un lasīti gan radio saklausītā atstāsti, gan arī redzēti precīzi tekstu atreferējumi.
Zviedrijas ārēji tolerantā sabiedrība pagājušonedēļ piedzīvoja pamatīgu šoku, kad žurnālisti izcēla gaismā policijas veidotu romu reģistru. Tūkstošiem cilvēku ir pievienoti apjomīgajai datubāzei tikai viņu etniskās piederības dēļ. Par notikušo ir ierosināta izmeklēšana. Daudziem notikušais rada asociācijas ar nacistu režīma vajāšanām pret romiem, un tas liek uzdot arī jautājumus par romu šodienas situāciju visā Eiropā.
Rīgā, iespējams, saistībā ar Latvijas valdības plāniem apvienot LMT un „Lattelecom” ieradies "Telia Sonera" direktors Kenets Rodne, kas atbild par mobilo sakaru biznesu Baltijā. Rodne neslēpj „Telia Sonera” interesi par īpašuma daļas palielināšanu abos Latvijas uzņēmumos un to integrēšanas iespēju apspriešanu, taču dokumentu nopludināšanu nosauc par nelabu starpgadījumu.
Pirmdien sākās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības un ieguldījumu sarunas. To rezultātā jau nākamā gada nogalē paredzēts noslēgt īpašu brīvās tirdzniecības līgumu. Taču šīs sarunas aizēnojis nu jau kārtējais atklājums par ASV spiegošanu – tā, izrādās, tiek vērsta arī pret ES institūcijām.
Eiropas Parlaments (EP) trešdien pauda atbalstu Eiropas korupcijas apkarošanas biroja OLAF reformu paketei. Biroja darbs ir ticis kritizēts gan presē, gan politiķu aprindās. Visvairāk – par izmeklēšanu pret bijušo Eiropas Savienības (ES) veselības un patērētāju politikas komisāru Džonu Dalli.
Izmeklēšana pret bijušo ES veselības un patērētāju politikas komisāru Džonu Dalli par iespējamu korupciju beigusies bez reālām apsūdzībām. Tagad Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina atstādināt no amata šīs izmeklēšanas iniciatoru – korupcijas apkarošanas iestādes OLAF vadītāju Džovanni Kesleru. Taču skaidrība pagājušā gada notikumos tā arī nav ieviesta.
Latvijā ražotās olās skandināvu eksperti atklājuši salmonellas baktēriju. Zviedrijas olu ražotāju interešu aizstāvības organizācija tāpēc aicina pircējus izvairīties no ārvalstu produkcijas. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan neredz pamatu satraukumam un norāda, ka atklāts tikai viens baktēriju paveids, ko par bīstamu neuzskata nedz Latvija, nedz ES. PVD arī izsaka neizpratni, kāpēc pārbaudes vispār ir veiktas.
Nedēļu ilgie nemieri Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā ir atstājuši pēdas ne tikai sadedzinātu automašīnu izskatā. Diskusijas par vardarbības cēloņiem un risinājumiem notiek vairākās frontēs vienlaicīgi. Par to runā gan politiķi, gan žurnālisti - un savā valodā - arī mūziķi.
