Zviedrija šonedēļ ir pievirzījusies vismaz vienu soli tuvāk jaunai valdībai. Valstī tagad ir jauns premjerministrs – Sociāldemokrātu partijas vadītājs Stefans Lēvens. Taču jau viņa apstiprināšanas balsojums Riksdāgā ceturtdien ļāva saprast – šīs valdības dzīve nebūs viegla.
Četru labējo partiju alianse, kura bija pie varas iepriekšējos astoņus gadus, balsoja atturoties. Alianses kopīgo pozīciju no tribīnes skaidroja Moderātu partijas politiķe Anna Šinberga Batra:
„Saskaņā ar mūsu principiem mēs balsotu „pret” tikai tādā gadījumā, ja mēs varētu norādīt, ka bez parlamenta spīkera nosauktā vārda ir kāda cita, labāka kandidatūra. Savukārt balsošanu atturoties mēs pielietojam, kad pieteiktais premjera kandidāts ir uzskatāms par vēlēšanu rezultāta dabisku iznākumu. Tāpēc šīsdienas balsojumā mēs atturēsimies. Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka noliktās balsis nenozīmē atbalstu valdībai. Tagad sākas jauns Riksdāga mandātperiods, un alianses partijas līdz ar to aiziet opozīcijā.”
Atbalstu sociāldemokrātu vadītai valdībai jau iepriekš bija solījusi Zaļā partija, kuru arī solīts iekļaut koalīcijā. Šīs partijas un pašu Sociāldemokrātu partijas balsis arī bija vienīgās par jauno premjeru. Kopā – 132 no Riksdāga 349. Tātad izteikts mazākums – taču Zviedrijā mazākuma valdības ir norma, nevis izņēmums.
Kreisā partija, kuru valdībā neņems, arī nolika savas balsis. Un vienīgie, kas balsoja „pret”, bija pret iebraucējiem naidīgās Zviedrijas Demokrātu partijas 49 deputāti.
Partijas vadītājs Jimijs Okesons no tribīnes solīja balsot pret jebkuru kandidātu, kurš ignorēs viņa partiju, kas saņēmusi 13% vēlētāju atbalstu.
„„Zviedrijas Demokrātu” Riksdāga grupa uzticības balsojumā Stefanam Lēvenam kā premjera kandidātam balsos „pret”. To mēs darām pirmkārt jau aiz cieņas pret vēlētājiem. Daļēji runa ir par mūsu vēlētājiem, tas ir pats par sevi saprotams. Taču runa ir arī par vēlētājiem kopumā. Mēs vēlēšanu rezultātā nespējam saskatīt skaidru mandātu valdības veidošanai tieši Stefanam Lēvenam. Stefans Lēvens tāpat nav ieguvis mūsu uzticību šajā periodā pēc vēlēšanām, mums nešķiet, ka viņš spēj uzņemties atbildību par valsti,” sacīja Okesons.
„Zviedrijas Demokrātiem” līdzīgas un pat ekstrēmākas partijas ir daudzos Eiropas valstu parlamentos. Taču Zviedrija līdz šim ir izcēlusies uz Eiropas fona, jo šī partija tiek vienkārši ignorēta. Pie varas to nelaiž. Taču šīgada vēlēšanās „Zviedrijas Demokrāti” ir dubultojuši vēlētāju atbalstu – un rezultātā ne labējais, ne kreisais partiju stabilu valdību izveidot nevar.
Jau novembrī Stefana Lēvena izveidotajai valdībai jāprezentē nākamā gada budžets. Daudzi cer uz viņa kā cilvēka ar pieredzi arodbiedrību vadībā spēju panākt kompromisus. Ja Riksdāgā to neatbalstīs arī kādas labējās partijas, valdība var arī krist. Un tas būtu lielā mērā tieši „Zviedrijas Demokrātu” nopelns.
Taču pagaidām Zviedrijas pietuvošanās Eiropai – paverot iespēju sadarbībai ar „Zviedrijas Demokrātiem” – no Riksdāga partiju puses netiek apsvērta.
Lēvens, iepazīstinot parlamentu ar sava Ministru kabineta sastāvu, arī paziņojis, ka Zviedrijas jaunā valdība ir feministu valdība.
Viņš inaugurācijas runā norādījis, ka Zviedrijas iedzīvotāji nobalsoja par jaunu politisko virzienu, un jaunā valdība, ko veidos sociāldemokrāti un Zaļā partija, ir gatava sākt darbu. Puse no valdības ministriem ir sievietes, ieskaitot finanšu ministri Magdalēnu Andersoni un ārlietu ministri Margotu Valstremu, kas ir bijusī Eiropas Savienības komisāre.
Lēvens atkārtoja priekšvēlēšanu solījumus radīt darbavietas, pieņemt darbā jaunus skolotājus un palielināt obligāto izglītības vecumu no 16 līdz 18 gadiem, kā arī koncentrēties uz ārlietām un ekonomiskajām problēmām.
Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu tiks nomainīts arī ietekmīgais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, kas amatā pavadījis astoņus gadus un bija pazīstams kā Ukrainas aizstāvis un Krievijas kritizētājs.
