Zviedrijas banka „Nordea”, kura darbojas arī Latvijā, ilgus gadus uzturējusi slepenu iekšēju reģistru par bankai nevēlamiem cilvēkiem. Šie saraksti, iespējams, bijuši pretlikumīgi, turklāt pamatojums cilvēku ievietošanai sarakstā visbiežāk bijis balstīts uz nepamatotiem aizspriedumiem. „Nordea” vadība par šo faktu nevēlas runāt sīkāk, taču, iespējams, ka šāda sistēma ar cilvēku reģistrāciju darbojas arī pašlaik.
Eiroparlamenta deputāti publiskojuši informāciju, kas liek apšaubīt pret bijušo Eiropas Savienības (ES) veselības un patērētāju politikas komisāru Džonu Dalli izvirzītās apsūdzības korupcijā. Iespējams, šoreiz negodīgi rīkojušies tieši korupcijas apkarotāji – iestāde OLAF. Bet pamatā šiem strīdiem ir Zviedrijas vēlme panākt šajā valstī ražotās zelējamās tabakas tirdzniecības atļaušanu visā ES.
Skandāls sakarā ar skandināvu uzņēmuma „Telia Sonera” darījumiem Uzbekistānā ir piespiedis veikt apjomīgas izmaiņas kompānijas vadībā. „Telia Sonera”, kura ir akciju īpašniece ”LMT” un ”Lattelecom”, tiek turēta aizdomās par koruptīviem sakariem ar Uzbekistānas diktatora Karimova ģimeni. Paša uzņēmuma algotu juristu ziņojums nesniedz skaidras atbildes. Diskusija par „Telia Sonera” rīcības un nākotnes plānu ētisko pusi ir tikai sākusies.
Zviedrijas armijas virspavēlnieka Sverkera Joransona izteikumi par bruņoto spēku spēju aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā ir izraisījuši nopietnas diskusijas gan par armijas budžeta lielumu, gan par dalību NATO. Sākotnēji izskanēja arī apsūdzības valsts noslēpuma izpaušanā, taču šāds fakts nav apstiprināts. Jautājums par Zviedrijas militāro kapacitāti raisījis domstarpības pat valdības koalīcijā.
