Zviedrijas parlamentā Riksdāgā ir 349 deputāti, un laika gaitā ir izveidojušies diezgan skaidri iezīmēti divi politisko partiju bloki. No vienas puses četras labējās partijas – Moderāti, Centra partija, Liberālā partija un Kristīgie demokrāti. Un viņiem pretī – Sociāldemokrāti, Kreisā partija un Zaļā partija. Iepriekšējās vēlēšanās šai Riksdāga partiju saimei pievienojās arī galēji labējā, pret iebraucējiem naidīgā partija Zviedrijas Demokrāti.
Nu jau divus mandātperiodus, kopš 2006. gada, Zviedrijā pie varas ir labējo partiju bloks jeb tā sauktā alianse. Taču šo partiju reitingi pēdējā gada laikā ir spēcīgi kritušies. Pašlaik aliansei ir tikai nedaudz pāri 30 procentu vēlētāju atbalsts.
Taču premjerministrs un Moderātu partijas vadītājs Fredriks Reinfelds ir pārliecināts, ka tieši viņiem jāturpina vadīt valsti.
Svarīgākais tagad ir pateikt Zviedrijas tautai, ka mūsu ekonomikai ir jābūt sakārtotai," norāda Reinfelds. "Mums ir jābūvē aizsargmūri, lai mēs būtu labi sagatavoti, kad būs klāt nākamā krīze. Grūtākais ir tas, ka mums ir jābūt atbildīgiem, tāpēc mūsu rīcības iespējas ir ierobežotas. Mūs priekšvēlēšanu manifestā mēs runājam par tēriņiem 13 miljardu kronu apmērā, bet mūsu finansējums ir gandrīz 15 miljardi kronu. Tas rāda, cik atbildīgi mēs esam."
Sociāldemokrātu partija ir atguvusi pēdējo astoņu gadu laikā zaudēto vēlētāju uzticību. Partijai ir arī jauns vadītājs – Stefans Lēvens, kurš nāk no arodbiedrību jomas. Un viņš uzsver tieši cīņu ar bezdarbu kā galveno valdības uzdevumu.
Darbs ļauj jebkuram cilvēkam paplašināt savu brīvību. Mēs šo iespēju dosim visiem," sola Levens. "Taču darba vietas ir arī priekšnosacījums tam, lai mēs varētu atļauties to labklājības līmeni, kādu mēs vēlamies. Tieši tāpēc es esmu runājis par nodarbinātību kopš pirmās dienas, kad tiku ievēlēts partijas priekšsēdētāja amatā. Mūsu fokuss ir darba vietas. Tieši tā ir mūsu iespēja veidot tādu sabiedrību, kādu manuprāt mēs visi tiešām vēlamies."
Nav šaubu, ka tieši Sociāldemokrātu partijas vadītājs Stefans Lēvens vai arī Moderātu partijas vadītājs Fredriks Reinfelds būs Zviedrijas premjerministrs pēc vēlēšanām. Sociāldemokrātus kopā ar Kreiso un Zaļo partiju pagaidām neatbalsta vēlētāju vairākums. Taču arī pašreizējā labējās alianses valdība ir mazākuma valdība. Tas Zviedrijā nav nekas dīvains.
Taču kopējo bildi Riksdāgā izjauc Zviedrijas demokrāti – partija, ar kuru neviens nevēlas sadarboties un kuru daudzi sauc arī par fašistiem. Partijas vadītājs Jimijs Okesons uzsver, ka viņi strādā Zviedrijas sabiedrības labā – un viens no galvenajiem punktiem šai partijai ir imigrācijas ierobežošana.
Nav šaubu, ka vairākums grib uzņemt tikpat daudz bēgļu, cik šodien, vai arī mazāk. Tas manuprāt ir labs sākums. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kā noformulē pašu jautājumu. Protams, ir daudz tādu cilvēku, kuri uzskata, ka Zviedrijai jāturpina uzņemt bēgļus ļoti lielā apjomā. Taču daudzi tam nepiekrīt. To, kuri vēlas stipri samazinātu bēgļu plūsmu, ir vairāk nekā to, kas balso par manu partiju. Te ir kaut kāda neapmierinātība, kurai jāļauj izpausties," uzskata Okesons.
Vēl neskaidrāku situāciju pirms vēlēšanām padara partija Feministiskā iniciatīva. Partiju reitingi liek domāt, ka arī tā pirmo reizi varētu pārvarēt četru procentu barjeru. Taču partijas programmā daudzi punkti ir ļoti utopiski – piemēram, priekšlikums par sešu stundu darba dienu. Nav skaidrs kā šī partija spēs sadarboties ar citām. Ja tā pievienosies sociāldemokrātiem, Kreisajai partijai un Zaļajai partijai, tad šim blokam varētu būt stabils vairākums.
Tomēr vēlētājus satrauc arī tas, kas notiek ārpus Riksdāgā. Proti, Zviedrijā arvien biežāk ir vērojamas dažādas politiska ekstrēmisma izpausmes. Gan no labējās puses – piemēram, vēlēšanās piedalās arī nacistu partija, kas arī aktīvi aģitē pilsētu ielās, nereti izraisot nemierus. Un arī no kreisās puses – ir gadījumi, kad šīs puses aktīvisti cīņā ar politiskajiem oponentiem ķeras pie vardarbības.
