Ar to nepietiek stabilas valdības izveidošanai, un konkrētu sadarbības piedāvājumu no vecās labējās valdības partijām pagaidām nav. Tikmēr pret iebraucējiem naidīgā partija Zviedrijas Demokrāti vēlēšanās guvusi 13% balsu, kas ir liels panākums.
Negaidīti ātri – vēl pirms visu rezultātu apkopošanas – Zviedrijas premjers Fredriks Reinfelds paziņoja par atkāpšanos no amata. Tāpat viņš apstiprināja, ka pavasarī partijas vadību pārņems cits cilvēks. Viņam būs svarīgs uzdevums, jo Moderātu partijas darbs ir tomēr jāturpina, teica Reinfelds.
„Mēs šovakar neieguvām to balsu skaitu, kādu vēlējāmies. Taču mums vienalga ir pamats, uz kā balstīties, – tie gandrīz 40 procenti, kuri nobalsoja par Aliansi. Manam pēctecim šis pamats būs noderīgs, lai radītu izaicinājumu tam, kas tagad notiks Zviedrijā, un lai mainītu kursu 2018. gadā,” pauda Reinfelds.
Oficiālais vēlēšanu uzvarētājs ir Sociāldemokrātu partija, kuras rezultāts – 31% ir pat nedaudz labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās. Partijas vadītājs Stefans Lēvens jau vēlēšanu vakarā paziņoja, ka Zviedriju tagad gaida pārmaiņas.
Šovakar Zviedrija ir pateikusi, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka ir jāmaina kurss. Mans svarīgākais vēstījums ir sekojošs – es esmu gatavs sākt izskatīt iespējas veidot jaunu valdību Zviedrijai,” sacīja Lēvens.
Politikas vērotāji un analītiķi tikmēr norāda, ka šajās vēlēšanās ir viens liels zaudētājs – Moderātu partija. Un viens liels uzvarētājs – pret iebraucējiem naidīgā Zviedrijas Demokrātu partija, par kuru nobalsojuši 13% vēlētāju, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Līdz ar to Zviedrijas Demokrāti ir kļuvuši par trešo lielāko partiju Zviedrijā. Partijas vadītājs Jimijs Okesons aicina pārējos politiskos spēkus uz sadarbību.
„Es esmu gatavs sarunāties ar visām pārējām partijām, es esmu gatavs tās uzklausīt, un es esmu gatavs piemērotos apstākļos arī sadarboties ar tām. Taču šo partiju viedoklis līdz šim ir bijis pilnīgi pretējs, viņi ir teikuši, ka nevēlas pieskarties man pat ar pinceti. Tā tas nevar turpināties bezgalīgi. Agrāk vai vēlāk viņiem nāksies ņemt mūs vērā,” uzsvēra Okesons.
Neviena ievēlētā partija šim aicinājumam neatsaucas un tieši pretēji – norobežojas no Zviedrijas Demokrātiem.
Sociāldemokrātu līderis Lēvens tikmēr paudis gatavību sadarboties valdības veidošanā ar Centra un Liberālo partiju, jo Zaļās un Kreisās partijas atbalsts nenodrošina vairākumu. Taču Centra partijas vadītāja Annija Lofa šo piedāvājumu noraida.
Es esmu aktīvi virzījusi jautājumu par mazākiem nodokļiem uzņēmumiem, tāpat arī centos panākt vairāk īstu darba vietu jauniešiem un veicināt lauku reģionu attīstību. Nekas no visa šo jautājumu loka nav sociāldemokrātu politika. Tāpēc es joprojām saku "nē" dalībai viņa valdībā, tāpat neatbalstīšu viņa budžeta priekšlikumu Riksdāgā,” solīja Lofa.
Potenciāls jaunās valdības partneris, Kreisās partijas vadītājs Jūnass Šosteds savukārt pauž gatavību strādāt kopā ar sociāldemokrātiem.
Tagad bumba ir Stefana Lēvena pusē, un mums jādod viņam iespēja padomāt, kāda rīcība tagad ir vispiemērotākā. Viņš ir nonācis ļoti grūtā situācijā. Ja viņš grib, lai mēs palīdzam padarīt Zviedrijas sabiedrību vienlīdzīgāku un taisnīgu, tad mēs vienmēr esam gatavi to darīt,” sacīja Šosteds.
Sociāldemokrāti kā jaunās valdības pirmo uzdevumu min cīņu ar jauniešu bezdarbu.
Tomēr valdības koalīcijas aprises joprojām ir neskaidras. Lai iegūtu vairākumu Riksdāgā, bez dažu vecās valdības partiju atbalsta nevarēs iztikt.
Žurnālists Jūhans Norbergs norāda, ka divu lielo partiju – moderātu un sociāldemokrātu – dominances ēra ir beigusies. Zviedrijas politiskā sistēma līdz šim balstījās uz skaidriem labējo un kreiso partiju blokiem, bet tagad šī kārtības visdrīzāk ir neatgriezeniski izjaukta.
