Adriano Hokansons Zviedrijas televīzijas žurnālistam stāsta par savu ikdienu bērnudārzā. Viņš ir tāds pats kā citi bērni – rotaļājas ar draugiem, guļ diendusu un reizēm pastrādā kādas blēņas. Taču viņš atšķiras no saviem vienaudžiem. Jo viņa vārds un personas dati ir atrodami Skones policijas izveidotā reģistrā.
Gandrīz piectūkstoš romu tautības cilvēku ir atrodami šajā sarakstā. Tajā ir arī rūpīgi piezīmētas cilvēku ģimenes saites. Tas viss ievietots mapītē ar nosaukumu “Klaiņotāji”. Ir tikai viena problēma. Šis reģistrs neuzrāda cilvēku noziedzību vai saistību ar noziedzīgiem grupējumiem. Tas ir veidots uz cilvēku etniskās piederības pamata.
Daļa no reģistrā atrodamajiem jau vairs nav starp dzīvi. Tajā ir mūziķi, sportisti, rakstnieki... Un tas, kas visvairāk šokē cilvēkus – vairāk nekā tūkstoš bērnu. 83 četrgadnieki, 82 trīsgadnieki, un 52 divgadnieki.
Valsts policijas vadība šo reģistru atzinusi par pretlikumīgu, un ir sākta izmeklēšana par notikušo. Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska ir atvainojusies romu kopienai.
„Kā cilvēks es izjūtu gan dusmas, gan sarūgtinājumu par to, kas ir noticis”, viņa saka komentārā Zviedrjas Radio, un pauž nosodījumu šāda pretlikumīga reģistra izveidei.
Savukārt Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks intervijā laikrakstam „Dagens Nyheter” norāda, ka šāda cilvēku reģistrācija pēc etniskās izcelsmes ir ne tikai pretlikumīga, bet arī neefektīva.
Gan labējie, gan kreisie politiķi pagājušās nedēļas laikā ir pauduši skarbu kritiku gan policijas, gan arī valdības virzienā. Daudzi ir pārsteigti, ka kaut kas tāds ir iespējams Zviedrijā, 21. gadsimtā. Taču fakti liecina par līdzīgu reģistru eksistenci gan senākā, gan arī pat ļoti nesenā vēsturē.
„Rasisms pret romu tautības cilvēkiem jeb antičigānisms ir ļoti plaši izplatīts mūsdienu sabiedrībā, tāpēc mani šāda reģistra atklāšana pati par sevi neizbrīna,” – tā diskusijā Zviedrijas Radio atzīst laikraksta „Aftonbladet” žurnāliste Karīna Petersone. Viņasprāt, aizspriedumi pret romiem netiek nosodīti, un nav brīnums, ka tādi izplatās arī valsts iestādēs. Tajā pašā laikā Petersone ir šokēta par šī reģistra apjomu un to, ka tajā sastopami arī bērni. “Nav skaidrāka piemēra strukturālajam rasismam kā šis – kad divgadīgus bērnus uzskata par potenciāliem noziedzniekiem, turklāt to dara policija, kurai ir vardarbības monopols valstī.”
To, kādi likumi ar romu reģistra izveidi ir pārkāpti un kam par to būs jāatbild, noskaidros izmeklēšana. Taču cilvēktiesību komisārs Muižnieks atzīst, ka pārkāptas ir arī Zviedrijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Kā norāda eirokomisāre Sesīlija Malmstrēma, skandāls Zviedrijā ir tikai kārtējais pierādījums tai diskriminācijai, kādai tiek pakļauti desmit miljoni romu visā Eiropas Savienībā.
„Romi vēstures gaitā Eiropā ir tikuši pakļauti diskriminācijai – gan strukturālai, gan arī likumos nostiprinātai, tā intervijā Zviedrijas radio stāsta Malmstrēma. Turklāt tieši krīzes laikā tiek pārbaudīta sabiedrības morālā stāja, tā parādās mūsu attieksmē pret sociāli neaizsargātām grupām. Mums ir jāspēj parūpēties par saviem pilsoņiem,” skaidro Malmstrēma.
Eirokomisāre arī pauž satraukumu, ka diskusijās ar Eiropas politiķiem arvien biežāk izskan runas “sociālo tūrismu” un tiek pausta vēlme ierobežot atsevišķu etnisko grupu cilvēku kustības brīvību. Malmstrēma atgādina, ka kustības brīvība ir konkrēts un fantastisks Eiropas Savienības sasniegums, un vēršanās pret to ir vērtējama negatīvi.
