Zviedrijas Radio sižets par Satversmes preambulas diskusiju ir tikai divas minūtes garš. Tas izskanēja 13. oktobrī, svētdienā, pusdienas ziņu izlaidumā. Sižets ir ticis novērtēts kā tik maznozīmīgs, ka nav pat atsevišķi ielikts radio interneta lapā, kā tas parasti tiek darīts ar patiešām aktuāliem un svarīgiem tematiem.
Tikmēr šajā Baltijas jūras pusē asas emocijas uzjundījušas par Olgas Procevskas, Latvijas Universitātes pētnieces, teikto.
Procevskas kritizē preambulas autorus, norādot, ka priekšlikums izklausās pēc pirmsholokausta ēras idejām.
Dažu aktīvistu saceltajā tracī gan par šiem vārdiem, gan arī par ziņu diktores piesauktajām paralēlēm ar hitlerisko Vāciju ir izskanējis jautājums – kāpēc mūsu kaimiņvalsts sabiedriskais radio dod vārdu šādiem radikāliem un, dažu uzskatā, pat valstij nelojāliem cilvēkiem.
Lai gan Latvijas presē publicēti vairāki asi, kritiski raksti, neviens tā arī nav pavaicājis paša Zviedrijas Radio viedokli.
Zviedrijas Radio Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Pērs Eureniuss uz jautājumu par radikāļu intervēšanu atbild šādi: "Mums nav nekādu noteikumu, kas teiktu, ka mums ir jāizvairās runāt ar cilvēkiem, kuru uzskati ir "radikāli". Svarīgākais mums ir mūsu sižetos Zviedrijas Radio ēterā atspoguļot attiecīgo tematu objektīvi un ar precīziem faktiem. To šajā gadījumā mūsu korespondente Jenija arī ir darījusi."
Eureniuss arī uzsver, ka, pretēji Latvijas presē izskanējušajai informācijai, ne Igaunijas, ne kādas citas valsts vēstniekiem vai politiķiem nav iespējams izprasīt raidlaiku Zviedrijas Radio. Arī krīzes situācijās nē. Ko intervēt un aicināt studijā – tas vienmēr ir redakcionāls lēmums, uzsver Eureniuss.
Pašas Zviedrijas konstitūcijā preambulas nav. Izmaiņas šīs valsts pamatlikumos veikt ir grūti – nepieciešams divu parlamenta sasaukumu atbalsts, starp tiem vēlēšanas, kurās tad pilsoņi var paust savu attieksmi par konstitūcijas reformām. Pēdējās izmaiņas mūsu kaimiņvalsts pamatlikumā veiktas pirms trim gadiem – cita starpā tur ierakstīta valsts dalība Eiropas Savienībā. Vienīgie, kas par to protestējuši, ir nacionālradikālā partija Zviedrijas demokrāti. Viņi arī pieprasījuši konstitūcijā iekļaut lojalitātes zvērestu karalim, valstij un nācijai no topošajiem pilsoņiem. Pagaidām gan šīs prasības neviens negrasās ieviest.
Iespējams, tieši tāpēc Zviedrijas publikai šķiet dīvainas diskusijas par un ap Satversmes reformu mūsu valstī. Un paralēles ar Hitleru – tās vēl pavisam nesen Zviedrijā tika vilktas sakarā ar romu reģistra skandālu. Dzirdot par vienas etniskās grupas izcelšanu Latvijas konstitūcijā uz šāda vietējo notikumu fona – kādas gan vēl citas paralēles viņi varētu vilkt, ja ne tās, kādas izskanēja sabiedriskajā radio.
