Tēta projekts
Eiropas darba tirgus nākotne Dati
Izvēlne
Kas pēc vairākiem gadu desmitiem strādās Eiropā?

Eiropas darba tirgus nākotne - skaitļi un fakti

Eiropas darba tirgus pašlaik saskaras ar pamatīgu demogrāfisko izaicinājumu, jo sabiedrība noveco. Attiecīgi pašlaik vērojamais atalgojuma kāpums Eiropā daļēji ir skaidrojams ar ekonomikas izaugsmi, bet daļēji ar citu parādību – augot tai pašai ekonomiskajai aktivitātei, uzņēmumiem vajag vairāk darbinieku un par tiem jau nākas iesaistīties savdabīgā algu „vairāksolīšanā”.

Risinājumi pašlaik tiek meklēti dažādi. Viens no tiem ir daudzu procesu automatizācija, aizstājot roku darbu ar informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem un robotiem. Viens no ikvienam redzamākajiem šī procesa piemēriem, ar kuru nu jau arvien vairāk saskaramies arī Latvijā, ir pašapkalpošanās kases veikalos.

Domājams, ka nākotnē no darba tirgus pazudīs arvien vairāk amatu, kuros ir nepieciešams veikt mehāniskas darbības, un tos aizstās ar tehnoloģijām.

Otrs risinājums ir saistīts ar migrāciju un trūkstošā darbaspēka ievešanu. No šī viedokļa Eiropu piemeklējusī bēgļu krīze daudzu ekonomistu acīs nav nemaz sliktākais, kas varēja notikt. Tomēr šajā gadījumā problēmas ir saistītas gan ar integrācijas jautājumiem, gan ar to, ka nebūt ne vienmēr iebraucēju prasmes un izglītība atbilst tam, ko meklē darba devēji. Apmācības prasa laiku, un, kā redzams, ne jau vienkāršāko darbu pratēju pašlaik trūkst visvairāk.

Savukārt pašiem eiropiešiem ir jārēķinās ar to, ka strādāt nāksies ilgāk un darba tirgū nāksies iesaistīties arī daudziem, kuri līdz šim to nedarīja. Kad pirms aptuveni 20 gadiem kādā Pasaules ekonomikas foruma diskusijā izskanēja, ka mūsdienu strādājošie var aizmirst par savu vecāku dzīves modeli, kad pēc pensionēšanās aptuveni 60 gadu vecumā tie 10-20 gadus vēl varēja veltīt ceļojumiem, tas izraisīja gandrīz šoku. Taču tas jau kļūst par eiropiešu realitāti. „Eurostat” dati liecina: vēl 2005.gadā vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem strādāja 42% eiropiešu, bet pērn šis īpatsvars jau bija 55%. Turklāt 70% šis īpatsvars jau tuvojas Vācijā, Dānijā, bet Zviedrijā ir 75%.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra veidotās prognozes liecina, ka nākotnē Eiropā jāstrādā būs vairāk, un visstraujāk nodarbinātība augs tieši pirmspensijas un pensijas vecuma grupā.

Iepriekš darbaspēka lielāko masu Eiropā veidoja cilvēki vecumā no 25 līdz 54 gadiem, bet orientējoši pēc desmit gadiem šis smaguma centrs jau būs nobīdījies uz vecuma grupu no 35 līdz 64 gadiem. Savukārt nepieciešamību daudz aktīvāk iesaistīties darba tirgū ne tikai vecākiem cilvēkiem, bet pilnīgi visiem noteiks tas, ka visās vecuma grupās līdz pat 44 gadiem nākamo desmit gadu laikā samazināsies Eiropas iedzīvotāju skaits kā tāds. Jautājums ir par to, kā darba tirgū iesaistīt personas, kuras līdz tam nav bijušas nodarbinātas. Visdrīzāk, tiks lietots pātagas un burkāna princips. Par burkānu varētu kļūt augstākas algas, bet pātaga visdrīzāk nozīmēs līdz šim daudzās Eiropas zemēs visai dāsnās pabalstu sistēmas pārskatīšanu, lai nestrādāt kļūtu neizdevīgi.

Par izmaiņām liecina arī tas, ka praktiski visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pašlaik ir pieņemti lēmumi par pakāpenisku pensionēšanās vecuma celšanu. Pašlaik vairumā Eiropas valstu pensionēšanās vecums variējas no 62 līdz 65 gadiem, bet jau pēc vairākiem gadiem par populārāko pensionēšanās vecumu kļūs 65-67 gadi. Turklāt praktiski visas valstis ir paziņojušas, ka jau drīzumā var veikt jaunas izmaiņas, ja to prasīs situācija.

Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas  "Fontes" valdes locekle Anta Praņēviča aģentūrai LETA gan norāda, ka Latvijas darba tirgū joprojām valda sava veida jaunības kults. „Jaunības kults darba tirgū valda vairāku iemeslu dēļ. Viens ir saistīts ar tehnoloģijām. Mums daži uzņēmēji atklāti pateica, lai apmācītu ar viņu darbā izmantotajām tehnoloģijām jaunu cilvēku, vajag pusstundu, bet lai to pašu izdarītu ar vecāka gadagājuma cilvēku - dažas nedēļas. Starpība starp uztveri tehnoloģijās ir ļoti liela. Otrs lielais jautājums ir saistīts ar valodas prasmēm.

Šodien ļoti svarīgi ir, lai būtu angļu valodas zināšanas, un tā vecākajai paaudzei mēdz būt problēma. Trešā lieta ir saistīta ar fiziskajiem darbiem. Bieži vien darbos, kuros nevajag ne valodu, ne tehnoloģiju zināšanas, vajag fizisko spēku, kura vecākajai paaudzei vairs nav.

Līdz ar to jāsaka, ka pirmspensijas vecuma cilvēki darba tirgū tiek diskriminēti ne tik daudz sava vecuma dēļ, cik prasmju un vēlmes mainīties līdzi jaunajiem nosacījumiem dēļ,” atzīst „Fontes” pārstāve.

Vienlaikus viņa nebūt nav pesimistiska par to, kā situācija attīstīsies nākotnē. „Es domāju, ka cilvēki tomēr arvien vairāk gribēs pielāgoties. Arī tagad taču mēs redzam piecdesmitgadniekus, kuri labprāt iet uz dažādiem kursiem, mācās valodas, iegūst pat vēl vienu grādu augstskolā. Šodien cilvēkam 50 gadu vecums nebūt vairs nav tas pats, kas tas bija pirms 20 gadiem. Daudziem dzīve pēc 50 tikai sākas ar jaunu sparu,” norāda A.Praņēviča.