Tēta projekts
Eiropā nodarbinātība aug, bezdarbs samazinās, vakanču skaits palielinās Dati
Izvēlne
Kurās Eiropas valstīs strādā visvairāk iedzīvotāju?

Eiropā nodarbinātība aug, bezdarbs samazinās, vakanču skaits palielinās

Pēc pēdējās ekonomiskās krīzes Eiropas darba tirgus atgūstas un pērn nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem Eiropas Savienībā (ES) jau sasniedza 71%. Tādējādi ir sasniegts jauns rekords, jo iepriekš augstākais nodarbinātības līmenis ES bija 70,3% 2008.gadā, sākot no kura visu pasauli satricināja dižķibele.

Tostarp vairākās valstīs – Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē, Čehijā un arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā – nodarbinātības līmenis ir jau pārsniedzis 75%.

Ne tik laba situācija ir virknē Dienvideiropas valstu. Grieķijā nodarbinātības līmenis cilvēkiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir vien 56%, Horvātijā – 61%, Itālijā – 62% un Spānijā – 64%.

Jaunākie dati arī liecina, ka nodarbinātības līmenis turpina palielināties, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tas ES pieauga par vēl 0,4%.

Attiecīgi arvien zemāki kļūst bezdarba rādītāji ES - augustā ES bez darba bija 7,6% iedzīvotāju, un tas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra.

No atsevišķām dalībvalstīm ar zemāko bezdarba līmeni var lepoties Čehija – 2,9%, Vācija – 3,6%, Malta – 4,2%, Ungārija – 4,3% un Lielbritānija – 4,3%. Visai loģiski, ka augstākais bezdarbs ir tajās valstīs, kur ir vērojamas problēmas ar nodarbinātību. Grieķijā bez darba ir vairāk nekā 20% valsts iedzīvotāju, Spānijā – 17%, bet Itālijā – 11%.

Līdz ar to par arvien aktuālāku jautājumu daudzās Eiropas valstīs kļūst darbaspēka piesaiste. Šā gada otrajā ceturksnī vakanto un neaizpildīto darbavietu īpatsvars ES ir sasniedzis 2% no kopējo darbavietu skaita.

Visaugstākais vakanto darbavietu īpatsvars pašlaik ir Čehijā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā un Lielbritānijā.

No Baltijas valstīm lielākās problēmas pašlaik ir redzamas Igaunijā, kur vakanti ir 2,2% darbavietu. Latvijā šis īpatsvars ir 1,9%, bet Lietuvā – 1,5%. Savukārt vismazāk brīvu pozīciju darba tirgū ir Grieķijā, Kiprā un Spānijā.

Kaut gan visi šie dati liek domāt, ka Eiropa pašlaik ir ideāla vieta darbiniekiem, jo virknē valstu pēc tiem ir liels pieprasījums, atšķiras situācija nozarēs un arī prasmēs, kuras vēlas redzēt darba devēji.

Nozaru griezumā Eiropas visaugstākais nodarbinātības pieaugums pēdējos gados ir vērojams profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā, administratīvo pakalpojumu sektorā, izmitināšanās un ēdināšanas sektorā, veselības un sociālajā aprūpē, kā arī izglītībā.

Savukārt nodarbinātības līmenis pēdējo gadu laikā samazinās būvniecībā, lauksaimniecībā un rūpniecībā.

Vismazāk iespēju atrast darbu ir cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju. Piemēram, vēl pērn ES bija pieejami 42,4 miljoni darbavietu, kurās varēja strādāt cilvēki ar zemu kvalifikācijas līmeni, bet  2020.gadā šis apmērs varētu samazināties jau līdz 39,5 miljoniem, bet 2025.gadā – līdz 35,8 miljoniem darbavietu, prognozē Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs. Savukārt pieprasījums pēc darbiniekiem ar vidēju un augstu kvalifikācijas līmeni ievērojami augs.

Tiem, kuri dodas strādāt uz citām zemēm, par nopietnu šķērsli var kļūt arī attiecīgās valsts valodas nezināšana.