Bez vecāku gādības palikušo bērnu nonākšana specializētajās audžuģimenēs kavējas. Paredzēts, ka no jūlija Latvijā darbu sāks īpašas krīzes ģimenes, kam bērni jāuzņem jebkurā diennakts laikā, un audžuģimenes, kam jārūpējas par smagi slimiem un kopjamiem bērniem.
Tomēr šomēnes tā arī neviena audžuģimene vēl nav pieteikusies šiem statusiem, tātad bērnu nonākšana ģimeniskā vidē nav sekmējusies.
Audžumamma Margita Grulle no Liepājas savulaik pieteicās krīzes ģimenes statusam, taču tad pārdomāja. Pilotprojekta apmācībās pērn viņa vēl cerēja, ka būs plašāka audžuģimeņu specializācija, piemēram, krīzes ģimenes zīdaiņiem.
Viņa skaidro, kādēļ pārdomājusi: “Tādēļ, ka ir diezgan tādi tie noteikumi... Ja man ir jāņem visu vecumu bērni, kā tas ir kaut kur anotācijā atrunāts, ir jāņem 24/7 visu vecumu bērni. Ja arī šīm specializētām ģimenēm uz bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ir nepieciešams īpašais pabalsts, tad tas arī ir jānokārto. Ne visiem bērniem tas ir.”
Noteikumus, kas specializētām ģimenēm paredz lielāku finansiālo atbalstu un vienlaikus arī stingrāku kontroli, asi kritizēja profesionālo audžuģimeņu apvienībā. Kā galveno problēmu apvienībā min to pašu, ko audžumamma no Liepājas – ģimene nevar izvēlēties, kāda vecuma bērnus aprūpēt.
Labklājības ministrijā gan skaidro, ka iespējamie aktivitātes trūkuma cēloņi varētu būt citi. Pieteikšanās termiņš sakritis ar Dziesmu svētkiem, tad sācies lielais karstums.
“Es domāju, ka tādas varētu parādīties tuvākajā laikā. Ir birokrātiskās procedūras, kas ir jāveic, mums vēl ir jāpārbauda šīs ģimenes.
Tas jau nav tā, ka atnāk un piesakās, un nākamā dienā ir jau specializētā audžuģimene,” norāda ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Par intereses trūkumu pārsteiguma nav, saka profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne. Bez iepriekš pieminētajiem audžuvecāku iebildumiem ir arī citi trūkumi. Bērns ir jāuzņem jebkurā diennakts laikā un arī brīvdienās, kad bāriņtiesas nav sasniedzamas. Līdz ar to brīvdienās ģimenei nav, kam lūgt palīdzību vai padomu, piemēram, ja bērnam nepieciešama īpaša aprūpe.
“Tev jau jābūt gatavam, jo bērni tiek izņemti ļoti smagi.
Domāt, ka tev atnāks veselīgs, foršs bērniņš, tagad es aprūpēšu, un viņš pēc tam raiti aizies uz citu ģimeni. Nē. Mēs uz to nevaram cerēt. Tu nevari strādāt nonstopā 7/24 reiz 368. Un tā līdz 18 gadiem. Tie ir tie jautājumi, kuri šobrīd nav skaidri,” saka Martukāne.
Bāriņtiesu asociācijā LTV raidījumam “Panorāma” atzina, ka daļa audžuģimeņu vērsās savas pašvaldības bāriņtiesā, izrādot interesi iegūt specializāciju. Taču, tā kā īpašās apmācības drīkst veikt vien jaunizveidotie atbalsta centri, kuri vēl nav darbotiesspējīgi, interese apsīkst.
KONTEKSTS:
Jūnijā valdība atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos noteikumus audžuģimeņu statusa dažādošanai un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidi. Šajos centros palīdzību sniegs ikvienai ģimenei, kas gatava uzņemt bērnus no bērnunamiem. Tie darbu sāk jau 1.jūlijā.
Noteikumi par audžuģimenēm jau iepriekš bija plaši diskutēti un pretrunīgi vērtēti, jo iebildumi bija pašvaldībām un citiem partneriem. Specializētajām audžuģimenēm darbs jāsāk 1.jūlijā.
2017.gada nogalē labdarības maratonā "Dod pieci" tika vākti līdzekļi jaunizveidotajai atbalsta programmai “Plecs”, kas darbosies “Ziedot.lv” paspārnē. Programma sniegs palīdzību tiem, kuri vēl apsver iespēju kļūt par audžuvecākiem, adoptētājiem vai aizbildņiem, kā arī tiem, kuri jau šobrīd uzņēmušies rūpes par bērniem no bērnunama. Par saziedotajiem vairāk nekā 372 000 eiro domāts nodrošināt konsultācijas, jo katri pieci eiro pielīdzināmi vismaz pusstundai atbalsta.
