Konkursā bija pieteikušies 13 pretendenti
Puriņš bija Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, pirms tam ir bijis aizsardzības padomnieks Latvijas pārstāvniecībā NATO, Aizsardzības ministrijas pārstāvju NATO un Eiropas Savienības nodaļas vadītājs. Savulaik ir ieņēmis arī valsts sekretāra vietnieka amatu nodrošinājuma jautājumos Aizsardzības ministrijā, gadu pildījis Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktora pienākumus.
Pirms tam Puriņš ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā, kā arī bija lektors Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu un Aizsardzības ministrijas pārstāvis resursu jautājumos Latvijas pārstāvniecībā NATO.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram ir Kranfīldas Universitātes (Lielbritānija) maģistra grāds globālajā drošībā, kā arī viņš ir absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra un bakalaura grādu ekonomikā. Puriņš ir pabeidzis Baltijas Aizsardzības koledžas Augstākās vadības studiju kursu.
Konkursā uz Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu bija pieteikušies 13 kandidāti, un pretendentu atlase norisinājās trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Otrajā kārtā pretendenti komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, bet trešajā kārtā tika pārbaudītas pretendentu vadības kompetences.
Graube: Puriņa priekšrocība bija "svarīgās niansēs"
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kas arī piedalījās konkursa pretendentu vērtēšanas komisijā, pastāstīja, ka konkurence bijusi sīva, jo lielākoties visi kandidāti esot bijuši savas jomas profesionāļi ar dažādām pieredzēm, taču kā viens no labākajiem izvēlēts Aivars Puriņš.
"Kas bija interesanti, beidzamajiem trīs finālistiem gan pieredze, gan izglītība bija absolūti atbilstoša šim amatam, arī visiem bija ārvalstīs gūti profesionālās izglītības līmeņi, arī bija starptautiskā pieredze – tas priecē, liecina, ka tie bija cilvēki, kas pārzina šo jomu, jo jau bija saistīti ar aizsardzības sistēmu," atklāja Graube.
"Aivara Puriņa priekšrocība bija tādās svarīgās niansēs un, protams, viņa pieredze
– esot Valsts prezidenta [padomnieks nacionālās drošības jautājumos], NATO struktūrās, izglītība un iepriekšējā pieredze valsts pārvaldē – laikam tas bija noteicošais," sacīja Graube.
Aivars Puriņš, uzrunājot ministrus valdības sēdē, pauda, ka savā darbā izcels trīs prioritātes – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, atbalstu Ukrainai un spēju attīstīšana uzņemt sabiedrotos.
Graube norādīja, ka visas trīs prioritātes ir drošības pamatā un tās šobrīd ir visas valsts svarīgākais uzdevums.
Maklakovs: Mērķi – atbilstoši ministrijas stratēģijai
Līdzīgi izsakās arī bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs, uzsverot, ka Aizsardzības ministrijas mērķiem Puriņa izvirzītās prioritātes ir pilnīgi atbilstošas.
"Man šķiet, ka šīs prioritātes jau šajā brīdī ir aktuālas, tās tiek realizētas. Ambīcijām vienmēr ir jābūt lielākām par iespējām, jo tas ir tas, uz ko mums ir jātiecas, tāpēc domāju, tas ir pozitīvi, censties vajag. Kā mēs redzam – ar Ukrainu ir tiešām ļoti smagi šo mērķu sasniegšanai, bet jebkurā gadījumā darbs ir jādara, tāpēc pozitīvi mērķi – atbilstoši Aizsardzības ministrijas stratēģiskajiem mērķiem," pauda Maklakovs.
Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs: Ieskriešanas laiks nebūs vajadzīgs
Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis no "Apvienotā saraksta" norādīja, ka Aivaram Puriņam pieredze ir un "ieskriešanās laiks" nebūs vajadzīgs, taču nozīmīga nozare ilgstoši bijusi bez valsts sekretāra, tāpēc Puriņam šobrīd būs jāveic liels darba apjoms īsā laika periodā.
"Visādā ziņā tās trīs lielās ieskicētās lietas ir ļoti, ļoti nozīmīgas, un arī, protams, tie izaicinājumi, kas jau bija nozarē, arī tas ir jārisina un visādā ziņā, kaut kādā veidā, tā sistēma jāspēj stabilizēt, tā kā uzdevumu viņam būs ļoti, ļoti daudz, un būs diezgan lieli izaicinājumi," sprieda Bergmanis.
"Nevajag arī tādas gaidas sabiedrībā, ka atnāks viens cilvēks, un viss atrisināsies – nē, tas ir kopējs darbs,
kur viens šis cilvēks ir tiešām ļoti nozīmīgs tajā visā sistēmā, bet skaidrs, ka viņam vienam ir grūti atrisināt visu to, kas šobrīd ir aizsardzības nozares priekšā," piebilda komisijas vadītājs.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amats kļuva vakants šogad janvārī, kad to atstāja Jānis Garisons. Šo soli veicinājušas viedokļu atšķirības ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu no "Progresīvajiem".
Pēc tam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumus papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pildīja Aizsardzības ministrijas politikas direktors – valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš.
