Ēģiptes galvaspilsētā Kairā pirmdien atsāksies sarunas par iespējamo pamieru, taču pagaidām nekas neliecina, ka tās varētu noslēgties ar vienošanos. Tikmēr kārtējo diplomātisko vizīti Tuvajos Austrumos ir uzsācis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Izraēlas valdību aicina piekrist pamieram
Karš Gazā ilgst jau gandrīz septiņus mēnešus, bet līdz šim tikai vienreiz – pērn novembrī – izdevās panākt īsu uguns pārtraukumu, kura laikā "Hamās" atbrīvoja daļu no ķīlniekiem, bet apmaiņā pret to Izraēla izlaida no cietumiem palestīniešu ieslodzītos.
Pēc tam karadarbība ir tikai pieņēmusies spēkā un Izraēlas karaspēks no Gazas ziemeļiem ir aizvirzījies līdz teritorijas dienvidiem. "Hamās" kontrolētā Gazas Veselības ministrija apgalvo, ka karā ir nogalināti vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku.
Mēnešiem ir notikušas sarunas par jaunu un ilgstošāku uguns pārtraukumu.
Ir izskanējusi informācija, ka šoreiz pamiers varētu ilgt sešas nedēļas, kuru laikā "Hamās" atbrīvotu visus vai daļu no ķīlniekiem, bet Izraēla atļautu piegādāt Gazai vairāk humānās palīdzības.
Uz Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu pieaug spiediens ne tikai valsts iekšienē, bet arī no starptautiskajiem partneriem, kuri mudina viņu piekrist pamieram, lai mazinātu Gazas civiliedzīvotāju ciešanas.
Daudz neatrisinātu jautājumu
Nedēļas nogalē izskanēja ziņas, ka Izraēla ir piedāvājusi "Hamās" runāt par "ilgtspējīga miera atjaunošanu" Gazā pēc tam, kad būs atbrīvoti visi ķīlnieki. Izraēla lēš, ka "Hamās" gūstā joprojām atrodas 129 ķīlnieki, no kuriem 34 ir nogalināti.
Kairā pirmdien atsāksies sarunas, bet pirms tām Ēģiptes ārlietu ministrs Sāmehs Šukrijs sacīja, ka joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu saistībā ar iespējamo pamiera vienošanos.
"Tie ir jautājumi, kas ir saistīti ar atbrīvojamo ķīlnieku skaitu, Izraēlas karaspēka izvietojumu, uguns pārtraukšanas ilgumu un civiliedzīvotāju atgriešanos savā sākotnējā dzīvesvietā. Bet es neieslīgšu detaļās," Šukrijs sacīja intervijā telekanālam CNBC.
"Mēs ceram, ka abas puses izrādīs politisko gribu, atzīstot uguns pārtraukšanas nepieciešamību, atzīstot ķīlnieku atbrīvošanas nozīmi, un ka mēs virzīsimies uz politisko vienprātību saistībā ar to, kā mēs varam risināt palestīniešu un izraēliešu drošības jautājumu un palestīniešu valsts izveides jautājumu."
Cer uz sešām nedēļām miera
Svētdien vakarā notika ASV prezidenta Džo Baidena un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu telefonsaruna, kuras laikā arī tika apspriesta iespējamā uguns pārtraukšana. Baidens atkārtoti izteica Netanjahu bažas par Izraēlas iespējamām sauszemes militārajām operācijām Gazas dienvidu pilsētā Rafahā, kur patvērumu ir guvuši vairāk nekā miljons palestīniešu.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs vēlāk paziņoja, ka Izraēla ASV ir devusi solījumu nesākt sauszemes iebrukumu Rafahā, kamēr nebūs uzklausīti visi Vašingtonas iebildumi.
"Ja mums izdosies panākt vienošanos par ķīlniekiem, un mēs joprojām strādājam pie tā, jo "Hamās" to nav pilnībā noraidījuši, –
ja mums izdosies panākt vienošanos, tad tas dos mums sešas nedēļas miera. Tas nodrošinās, ka sešas nedēļas nenotiks kaujas, un tas nozīmē arī to, ka Rafahā nenotiks kaujas.
Un mēs ceram, ka pēc sešu nedēļu pagaidu pamiera mēs, iespējams, varēsim panākt kaut ko noturīgāku," Kērbijs sacīja telekanālam ABC.
Par uguns pārtraukšanu Gazā noteikti runās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš ir uzsācis savu septīto vizīti Tuvajos Austrumos kopš kara sākuma oktobrī.
Blinkens pirmdien ieradās Saūda Arābijā, lai ar vairāku arābu valstu kolēģiem apspriestu Gazas pārvaldību pēc kara beigām. Vēlāk sarunām pievienosies arī vairāku Eiropas valstu pārstāvji, lai apspriestu, kā Eiropa varētu iesaistīties Gazas atjaunošanā.
Otrdien Blinkens apmeklēs Jordāniju, bet trešdien ieradīsies Izraēlā.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
