Kariņš iepriekš norādījis, ka cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu, un ceturtdien premjers ticies ar abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Pēc tikšanās vienā no pieciem svarīgākajiem jautājumiem esot sperts solis pretī pedagogu prasībām, un izglītības ministre solījusi, ka nākamajā mācību gadā pedagogu algu mērķdotācija saglabāsies 100% apmērā. Taču pedagogi vēl gaida rakstisku apņemšanos, kurā tiktu skaidrots, ka algas patiesi neietekmēs iepriekš izvirzītie skolēnu skaita kvantitatīvie un eksāmenu rezultātu kvalitatīvie rādītāji.
"Mēs varam pateikties premjeram par to, ka iesaistījās šī jautājuma risināšanā, un, kā redzam, premjera klātbūtnē tomēr kompromisi tika rasti. Ja mēs arī turpmāk nesadzirdam abas puses viena otru un pat nemēģinām sēsties pie viena sarunu galda kompromisu meklēšanai bez premjera klātbūtnes, tādēļ ir iesniegts demisijas pieprasījums, kur tiek iekļauti bloki gan par dialoga kultūras uzlabošanu, gan par situācijas nepasliktināšanu pedagogiem, ņemot vērā ārkārtējo situāciju.
Šodien tika apspriesta tikai viena no piecām prasībām, un tas nozīmē, ka mums ir nepieciešamas sarunas arī par pārējiem jautājumiem.
Ministre bija informēta par šīm prasībām, neuzskatīja par vajadzīgu tomēr sēsties pie viena galda, lai to pārrunātu," stāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Jautājumi, uz kuriem pedagogi vēl vēlas saņemt atbildi, saistīti gan ar bērnudārzu audzinātāju atalgojumu, gan kompetenču satura reformu un dialogu ar nozari kopumā.
KONTEKSTS:
LIZDA jau iepriekš lēma pieprasīt Šuplinskas demisiju. Arodbiedrība iepriekša arī norādījusi, ka nav apmierināta ar ministres Ilgas Šuplinskas reformām un viņas komunikācijas stilu. Ministrei bija izvirzītas 15 prasības – uzlabot komunikāciju ar sociālajiem partneriem, atvainoties nozarei par attieksmi, kā arī apturēt un iesniegt vairākus likuma grozījumus. Piemēram, nenoteikt minimālo studentu skaitu augstskolās un koledžas skaitīt pie augstākās izglītības iestādēm. Viena no svarīgākajām prasībām ir palēnināt skolu tīkla reformas ieviešanu. Tā paredz no nākamā gada ieviest vairākus kvalitātes un kvantitātes kritērijus, kurus neievērojot vidusskolām pakāpeniski samazinās valsts finansējumu.
Valdībā atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par vispārējās vidējās izglītības reformu, tomēr LIZDA ar to nav apmierināta. Reforma paredz noteiktu rīcības plānu, līdz nākamajam gadam stiprinot mācību satura digitalizāciju, kā arī plānots darbs pie pedagogu atalgojuma un slodzes apjoma pārskatīšanas. Vēl iecerēts pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus un pašvaldību atbildību izglītības finansēšanā.
Paredzēta arī skolu tīkla sakārtošana. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.
