“Tāda izskatās aproce, šeit mēs redzam, ka ir iedalījumi, atkarībā no tā, cik ir kājas apkārtmērs liels, attiecīgi darbinieks var atbraukt, nomērīt, nogriezt, kādu vajag...” - Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs rāda elektroniskās uzraudzības aproci. Tā atgādina lielu, melnu plastmasas rokaspulksteni, kas gan jāliek uz kājas virs potītes. Kad tā uzlikta, uzraugāmie noņemt to nedrīkst. Ja kāds censtos un bojātu, dienestam pienāktu signāls. Kopš augusta šādas aproces ir 33 notiesātajiem.
Tiesa, pa cietuma vārtiem viņi iznāk bez aproces jeb kājsprādzes. Trīs darba dienu laikā jāierodas probācijas dienestā un tad kopā ar probācijas darbinieku dodas uz savām mājām, tur uzstāda bāzes iekārtu un apliek aproci.
„Elektroniskā uzraudzība pēc savas būtības nozīmē 24 stundu atrašanos savā dzīvesvietā, un iziet var tikai uz tām aktivitātēm un ar to mērķi, ko saskaņo Valsts probācijas dienestā, un kas ir vērsts uz dzīves sakārtošanu, lai neizdarītu likumpārkāpumus… “ Papsujevičs stāsta, ka elektroniskās uzraudzības princips ir līdzīgs kā radio telefonam - bāzes iekārta nemitīgi sazinās ar portatīvo aproci un sūta signālus uz monitoringa centru – vai cilvēks atrodas mājās. Zonas plašumu nosaka atkarībā no tā, kāda ir dzīvesvieta.
„Lauku sētās, ar ko praktiski esam saskārušies, labierīcības var atrasties ārpus mājām, un mums ir jārēķinās arī ar to. Jau pirms tam braucam uz dzīvesvietu un noskaidrojam, kādi ir apstākļi. Ja dzīvesvieta ir ļoti īpatnējas konfigurācijas, var sanākt tā, ka kādās istabās cilvēks nevarēs iet šajā periodā, viņam tas tiek izskaidrots,” saka Papsujevičs.
Izejot ārā no noteiktās zonas, signāls pazūd. Ja tas neatbilst iepriekš saskaņotam grafikam, monitoringa centra darbinieki uzreiz zvana klientam uz mobilo tālruni. Mēdz būt arī tehniski negadījumi, stāsta probācijas dienesta pārstāve Dina Mūrniece:
“Piemēram, mājās baseins ir trīs metru dziļš, un signāls pazūd. Tad vienkārši palūdzam izkāpt no baseina ārā tajā mirklī, un signāls uzreiz atjaunojas...” To, vai noticis ir negadījums vai klients apzināti pametis teritoriju, var redzēt pēc tā, cik ilgs laiks paiet. Taču - kā paši cilvēki uztver uzraudzību?
“Sākotnēji viņi, protams, ir apņēmības pilni, visu pildīs, viss liekas ļoti rožaini, bet, kad ir jau negadījumi un zvani, tad ir saērcināti. Arī naktīs pazūd signāls, un tad mēs zvanam naktī, jo dežūra notiek 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Viņi negaidīja, ka tas būs tik grūti. Ir grūti saprast, ka te ir durvis, tu vari iziet ārā, bet tu nevari. Aiz durvīm ir suns, tu pat suni nevari pabarot, tev suns jābaro noteiktos, konkrētos laikos,” stāsta Mūrniece. Elektroniskā uzraudzība var ilgt no viena mēneša līdz gadam. Reizi nedēļā probācijas darbinieks kopā ar klientu izstrādā nedēļai līdz minūtei detalizētu grafiku. Jebkuram ārpus mājām pavadītajam brīdim jāparādās grafikā. Kādi, piemēram, mēdz būt šie grafiki, ieskicē Mūrniece:
“Klients devās uz probācijas dienestu, devās uz atkarības centru, tās viņam ir obligātās aktivitātes, kas jāizpilda. Nākošajā dienā viņš pie tiesu izpildītājas bija devies vienoties. Tad viņš bija vienojies, ka bērns pie zobārsta jāved, tad atkal atkarību profilakses centrs, un tad žalūziju iegāde veikalā “Depo””.
Šādas brīvās aktivitātes ir ierobežotas. Tās noteikti nav tikšanās ar draugiem vakarā ārpus mājām, bet ciemiņus mājās var aicināt. Iepriekš arī jāizrunā, tieši cik ilgu laiku pavadīs ceļā, kāds būs maršruts, paskaidro Mihails Papsujevičs:
“ Ar kuru transportu brauks, pat alternatīvas, ja šis neies vai ja iela būs ciet, kā citādāk nokļūs. Ka tu zvanīsi, brīdināsi, jo tev vajag tik un tik minūtēs nokļūt”.
Uzraudzība nebūt nav tikai elektroniska, probācijas darbinieks var ierasties pie klienta jebkurā diennakts laikā gan mājās, gan arī pārbaudīt, vai tiešām cilvēks noteiktajā laikā ir veikalā vai pie ārsta. Ja tur viņa nebūs, tas var draudēt ar pārkāpumu. Pēc diviem pārkāpumiem dienestam ir jāvēršas tiesā atcelt nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisku uzraudzību.
Ja izbeidzas cigaretes, tas noteikti nav attaisnojums grafika mainīšanai. Nav viņam tādas iespējas, saka Mūrniece:
„Ir jāmeklē alternatīvs, piemēram, zvans draugam - atnes lūdzu. Ja ir mamma, sieva vai kāds, kas to izdara. Mums ir bijuši gadījumi, kad pārkāpj, piemēram, atbraukusi sieva un sievai mašīna pagalmā, un viņš iet palīdzēt. Šajā gadījumā bija jābūt sievas atbalstam, viņai bija jāpasaka – es paaicināšu kaimiņu. Ka viņš nevar iet. Protams, viņi saka - jūs taču neesat cilvēki, kāpēc tādi ierobežojumi. Bet visi šie noteikumi šiem cilvēkiem ir zināmi, ar viņiem tiek strādāts, kad viņi atrodas ieslodzījumā”.
Tāpat ir stingrs noteikums - nedrīkst lietot alkoholu. Tas bijis klupšanas akmens trim uzraugāmajiem, kas izpelnījušies par pārkāpumu brīdinājumu. Vēl viens klients bija nesaskaņoti izgājis no uzraudzības perimetra.
Tiesa, vai cilvēki atbilst elektroniskajai uzraudzībai, riskus izvērtē, jau viņiem esot cietumā, kā arī to, kāda ir cilvēka motivācija un personības atbilstība. Pamatā elektronisko uzraudzību piemēro tiem, kas izdarījuši mazāk smagus un sociāli bīstamus noziegumus, saka probācijas dienesta priekšnieks:
„Lielākās divas grupas ir dažādi mantiska rakstura noziedzīgi nodarījumi. Sīkas zādzības, zādzības ar iekļūšanu, krāpšanas gadījumi, tajā skaitā daži laupīšanas gadījumi. Otra lielākā grupa ir personas, kuru noziedzīgie nodarījumi saistīti ar narkotisko vielu glabāšanu, lietošanu”.
Elektroniski uzraugāmo personu vidū dzimumnoziedznieku nav, ir atsevišķi cilvēki, kuru noziegumi bijuši saistīti ar vardarbību, taču viņi rūpīgi izvērtēti.
Probācijas dienesta klientiem elektroniskā uzraudzība nozīmē iespēju ātrāk nekā parastajā kārtībā tikt atbrīvotam pirms termiņa. Piemēram, ja par mazāk smagu noziegumu ir trīs gadu ilgs cietumsods, parastajā kārtībā varētu pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu pēc pusotra gada, bet ar elektronisko aproci – pēc gada.
Savukārt, kā norāda probācijas dienestā, sabiedrībai pozitīvais efekts ir notiesāto pakāpeniska un efektīvāka pāreja no slēgta tipa iestādes uz vājāku kontroli, pierodot pie sakārtotas dzīves.
