Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, ceturtdien, 19.aprīlī, ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu – publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem – atzīt par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un 105.panta otrajam teikumam.
91.pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt 105.panta otrais teikums nosaka - īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.
Ekonomikas Arvils Ašeradens (“Vienotība”) LTV “Dienas ziņām” atzina, ka šis ir “ārkārtīgi interesants solis, kas var kļūt par pagrieziena punktu OIK sāgā”.
Viņš nav iepazinies ar prokurora pieteikumu un pamatojumu, bet kopumā šo soli vērtē pozitīvi un ir pārliecināts, ka prokuratūras un vēlāk arī Satversmes tiesas skaidrojumi palīdzēs valdības izveidotajai darba grupai, kurai līdz 1. augustam jāpiedāvā risinājumi OIK maksājumu likvidēšanai.
Ministrs sacīja, ka darba grupa uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ, un viņš arī lūgs ģenerālprokuroru iepazīstināt darba grupu ar savu secinājumiem.
Ašeradens arī atzina, ka Ekonomikas ministrija līdz šim nav vērtējusi OIK maksājumu atbilstību Satversmei, un “šis ir interesants pagrieziens”.
Tikmēr Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš kopā ar citiem opozīcijas partijas “Saskaņa” biedriem jau vairākkārt iesniedzis dažādus pieprasījumus Ašeradenam saistībā ar OIK skandālu, uzskata, ka Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa ir tikai sabiedrības maldināšanai. Viņa iesniegumu Saeimas komisija bija pārsūtījusi prokuratūrai.
Zariņš LTV sacīja, ka nezina, par ko tieši prokurors vērsies Satversmes tiesā, jo “tur ir daudz līniju”, kā var pierādīt, ka OIK nebija sabiedrības interesēs, - gan kā tas veidots, gan kā dalītas OIK atļaujas, gan kā šo atbalsta maksājumu saņēmēji tika pārraudzīti.
KONTEKSTS:
Valdība 17. aprīlī jau izveidoja darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupu vadīs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Darba grupai priekšlikumi jāsagatavo līdz 1.augustam, bet Ekonomikas ministrijai līdz 1. septembrim - mēnesi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām - uzdots iesniegt valdībā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
“OIK tādā izpildījumā, kā tas ir šodien, ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo,” iepriekš uzsvēra Ašeradens.
Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.
