Valdības atbalstītie grozījumi likumā paredz, ka eksāmenu norise iepriekš noteiktajos datumos maijā netiek plānota. Jaunus datumus eksāmenu norises gadījumā noteiks izglītības un zinātnes ministre.
Kariņš pastāstīja, ka valdība vērtēs, kā attīstīsies situācija, un pašlaik tiek izskatīti dažādi scenāriji. Tiek plānots, ka eksāmeni vienā vai otrā formā notiks, jautājums tikai, vai tie notiks klātienē vai dalītā veidā.
Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka ir sagatavoti trīs rīcības scenāriji, bet gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi IZM pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas, Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē, paziņojumā medijiem norādīja IZM.
Ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā.
“Saglabājot atstarpes starp eksāmeniem, lai nebūtu vienas klases skolēniem jākārto divi eksāmeni pēc kārtas. Esam mīkstinājuši 12. klasēm prasības pēc eksāmenu skaita. Šobrīd scenārijā esam paredzējuši, ka obligāti jākārto tikai trīs eksāmeni – svešvalodā, matemātikā un latviešu valodā. Un ceturtais eksāmens – tiešām pēc brīvas izvēles,” stāstīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Savukārt devītajai klasei varētu būt viens kombinēts pārbaudes darbs. Jebkurā gadījumā eksāmenu sesija būs citādāka, nekā ierasts.
Ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu laikus varētu pagarināt.
Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu.
Ministrija plāno lēmumu paziņot pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz maija sākumam.
Patlaban tiek modelēts gan tas, kā notiks eksāmeni, gan arī - kāds būs eksāmenu saturs. Ar IZM un Valsts izglītības satura centra izstrādāto rīcības programmu ar eksāmenu norises kārtību sabiedrību pakāpeniski plānots iepazīstināt pēc Lieldienu brīvdienām.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) jau iepriekš atzina, ka mācību gada pagarinājums skolās netiek plānots un ministrija gatavojas centralizēto eksāmenu rīkošanai jūnijā.
Šuplinska stāstīja, ka visvairāk skolēnu kārtos latviešu valodas, matemātikas, angļu valodas eksāmenus un ministrija apzina skolēnu skaitu, lai saprastu, vai šos eksāmenus varēs rīkot, nodrošinot distancēšanos. Iespējams, eksāmenu mutisko daļu varēs rīkot attālināti, pieļāva ministre.
Ministre skaidroja, ka eksāmenus plāno rīkot jūnijā, jo arī gadījumā, ja ārkārtējā situācija beigsies 12. maijā, paies kāds laiks, kamēr dzīve atgriezīsies normālajā ritmā, un nevar uzreiz rīkot eksāmenus 15. maijā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā uzskata, ka eksāmeni šogad būtu jāatceļ. Vadītāja Inga Vanaga atzīst, ka Izglītības ministriju par vidējo atzīmju pielīdzināšanu eksāmenu rezultātiem šodienas sarunās pārliecināt neizdevās.
“Skolēniem ir atšķirīga tehnoloģiju pieejamība un mācību līdzekļu pieejamība. Turklāt attālinātais mācību process ir attālinātais. Vai, ievērojot šos visus [apstākļus] un prioritāri veselības drošības faktoru, vai tiešām nav iespējams šogad kaut ko tādu darīt? Sadzirdēti netikām. Šāds viedoklis ir arī Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijai.
Par devītajām klasēm mēs vispār bijām četras organizācijas, kas lūdza nerīkot šos eksāmenus, bet arī tur ministrijā nekādus kompromisus nerada,” sacīja Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja uzskata, ka pašreizējā situācija ļoti ietekmēs eksāmenu rezultātus. Organizācija “Junior Achievement” veica skolēnu aptauju, kurā 88% respondentu atbildēja, ka nejūtas pilnvērtīgi sagatavoti gala eksāmeniem. Respektīvi - droši jūtas vien 12% skolēnu.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1200 devīto un divpadsmito klašu skolēni, stāstīja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.
“Ja mēs skolēniem prasītu dienu pirms eksāmeniem arī pagājušajā gadā, liela daļa teiktu, ka viņi nejūtas pietiekami gatavi. Tas nav atkarīgs no sistēmas, bet no skolēnu vēlmes kārtot šos eksāmenus. Un tā, protams, nekad nav bijusi pietiekami liela. Mēs iesakām eksāmenus neatcelt,” sacīja Krievāns.
Teju puse aptaujas dalībnieku uzskata, ka mācīties attālināti ir vieglāk un laiks tiek izmantots efektīvāk, bet ne visi tā domā.
“Darbi rit uz priekšu, bet tomēr tu nesaproti, kas tevi sagaida pašā, pašā galā,” atzina Uva Luīze Cimermane - viena no daudziem 12. klašu skolēniem, kuri patlaban saspringuši gaida – eksāmeni šogad būs vai ne.
“Godīgi sakot, tagad ir tāds kā atslābums, jo es mācos mājās. Varu savu laiku pati plānot, veidojas atslābums. Protams, es mācos uz priekšu, bet gribas zināt, vai ir vērts iespringt. Pagaidām es nejūtu to mācību darba piegaršu, kā es saku. Godīgi teikšu, ka es nejūtos gatava, un man liekas, ka tie rezultāti nebūs tik labi,” sacīja skolniece.
Turklāt neziņa rada spriedzi ne vien meitenei, bet arī visai viņas ģimenei.
“Piemēram, mani vecāki ļoti seko līdzi “Panorāmas” ziņām un mēģina saprast, kas notiks. Man mamma prasa, vai notiks eksāmeni? Es nevaru viņai atbildēt, jo es pati neko nezinu,” atzina Uva.
Izglītības ministre gan ir pārliecināta, ka līdz marta vidum, kad sākās attālinātās mācības, visa mācību viela gan 9., gan 12. klašu skolēniem ir apgūta un tagad zināšanas tikai jāatkārto.
Turklāt eksāmeni šogad koronavīrusa dēļ varētu būt vieglāki.
“Tā vairāk ir Valsts izglītības satura centra izšķiršanās, vai mēs šobrīd mazinām eksāmenu apjomu, jo, protams, ka mēs rēķināmies, ka psiholoģiskā spriedze pastāv, un tas nozīmē, ka tas būtu diezgan pareizs risinājums. Ja mēs izšķiramies par šo daļēji attālināto eksāmenu, vismaz mutiskajai daļai, arī tam viņi varētu būt gatavi,” pauda ministre.
KONTEKSTS:
Mācīties attālināti skolēni spiesti, jo valstī izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 izplatību. Lai atbalstītu attālinātās mācības, ir izveidot speciālais TV kanāls “Tava klase”.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Līdz 8. aprīlim ir apstiprināti divi Codiv-19 pacientu nāves gadījumi, vēl par vienu gadījumu gaida ārstu atzinumu.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim, bet 7. aprīlī valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par mēnesi - līdz 12. maijam.
