Apsaimniekotājs: Daudzdzīvokļu namu remontus nereti kavē prasība par 51% īpašnieku piekrišanu

ĪSUMĀ:

• Vairums no 12 000 Rīgas daudzdzīvokļu namu sasnieguši vidējo kalpošanas vecumu.
• Šādām ēkām regulāri jāpārbauda tehniskais stāvoklis.
• Rīgas dome: visbiežāk sliktā stāvoklī ir 20. un 30. gadu mājas un vēsturiskas ēkas.
• Vairākas "Rīgas namu apsaimniekotāja" pārvaldītās ēkas ir sliktā stāvoklī.
• Apsaimniekotājs: Remontam jāsaņem 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišana, tas kavē darbus.
• Gaidot, kad savāks 51% īpašnieku parakstus, ēkas stāvoklis nereti strauji pasliktinās.

Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu. Lielākā daļa celta vēl pagājušajā gadsimtā. Tas nozīmē, ka vairums ēku sasniegušas savu vidējo kalpošanas termiņu – laiku, kad īpašniekiem katru gadu jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis. To var darīt bez īpašām ekspertīzēm, taču, ja nepieciešams, jāpieaicina būveksperti.

Tad, kad ēkas īpašnieki ar pārvaldnieku nevar vienoties par apsekošanu vai veicamajiem darbiem, tad iedzīvotāji vēršas pašvaldībā ar sūdzībām.

Rīgas domes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova norādīja, ka sūdzības saņem bieži – visbiežāk sliktā stāvoklī ir pagājušā gadsimta divdesmito trīsdesmito gadu celtās divstāvu koka ēkas un citas vēsturiskas celtnes.

Vairākas "Rīgas namu apsaimniekotāja" pārvaldītās ēkas ir sliktā stāvoklī, atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. Iedzīvotāji arvien biežāk vēršas pēc palīdzības pie apsaimniekotāja.

"Pagājušajā gadā nebija tik traģiski, jo viņi [īpašnieki] to sakārtoja, tas ir Tallinas ielā 32, Ģenerāļa Radziņa iela 21-23, tur mēs kārtojam. Mums renovācija ir mājai Krāslavas ielā 21, uzsākot darbus, arī parādījās bīstamība. Mums Maskavas 137 pavisam ir šausmīgā situācijā, bet iedzīvotāji pat nobalsoja, ka viņi maksās kredītu 5 eiro no kvadrātmetra, lai atjaunotu māju," stāstīja Trubko.

Tieši iedzīvotāju aktivitāte ir noteicošā, lai izvairītos no situācijām, kad mājās ir bīstami uzturēties.

Trubko sacīja, ka ir nepilnības likumā – lai veiktu ēkā uzlabošanas darbus, nepieciešama lielākās daļas dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

"Ja mēs visu laiku vāksim 51% parakstu, tas nav normāli. Mēs uzskatām, ka varētu sasaukt sapulci, ja cilvēki neatnāk, otrajā sapulcē, cik atnāca un nobalsoja par, tad  lai būvvalde pieņem šo dokumentu," sprieda Trubko.

Gaidot, kad tiks savākti vajadzīgie paraksti, ēkas stāvoklis nereti strauji pasliktinās.

KONTEKSTS:

Īpaša uzmanība ēku stāvoklim pievērsta pēc tam, kad 18. februāra vakarā Rīgā glābēji saņēma izsaukumu uz ēku Krišjāņa Valdemārā ielā, jo tajā izveidojušās plaisas. Konstatēts, ka ēkā ir izveidojušās redzamas plaisas, un iedzīvotāji evakuēti, bet satiksme ir slēgta Valdemāra ielas posmā no Šarlotes līdz Alojas ielai.

Kādi ir bīstamības iemesli Krišjāņa Valdemāra ielas ēkās, atbildīgie dienesti pagaidām atbildi nesniedz. Tiek gaidīts slēdziens no sertificēta būvinženiera, kas sāka darbu ēkās, lai izvērtētu to stāvokli, bīstamību un ko ar tām darīt tālāk.

Ēku iedzīvotāji savukārt ir neizpratnē, kādēļ evakuācija notika tik pēkšņi, jo plaisas mājās – pēc viņu teiktā – esot jau vismaz piecus gadus, bet līdz šim viņu paustās bažas par tām atbildīgie dienesti neesot ņēmuši vērā, bet apsaimniekotājs norāda – ēkas uzlabojumus neatbalstīja vairākums iemītnieku.