Levits sacīja: "Es katrā ziņā esmu pateicīgs par šiem četriem gadiem, kur es varēju kalpot Latvijas valstij pēc labākās sirdsapziņas."
Vaicāts par nākotnes plāniem, Levits nedeva konkrētu atbildi. Viņš vairākkārt iestājies par nepieciešamību veidot starptautisku tribunālu, lai iztiesātu Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Iepriekš prezidents atklājis, ka jau esot saņēmis jautājumus par iesaisti šajā procesā, norādot, ka "tur ir interesantas iespējas".
Tagad Levits sacīja, ka turpinās darboties Latvijas labā, kā arī atsāks darboties akadēmiskajā laukā.
"Protams, es arī turpināšu savu darbību. Es esmu uzaicināts izteikt savu viedokli dažādos starptautiskos forumos, konferencēs. To es tūlīt jau jūlija vidū [darīšu], braucu uz Ņujorku. Es turpināšu arī savu akadēmisko darbu, kuru esmu nolicis malā šos četrus gadus. Neesmu tur pieķēries, tur ir iesākti projekti, kas ir jāpabeidz. Tā ka būs, ko darīt. Varbūt šad un tad pakomentēšu politiku. Es teiktu, ka turpināšu savu darbu Latvijas labā," atzīmēja Levits.
Uz jautājumu, vai profesionālo darbību turpinās Latvijā, Levits atbildēja apstiprinoši.
KONTEKSTS:
Lai gan Levita pārvēlēšanu uz 2. termiņu atbalstīja divas koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība", tām nepietiktu balsis prezidenta ievēlēšanai, un maija sākumā Levits paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu.
31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos".
