Studiju gaitas Edgaram Rinkēvičam sakrita ar Latvijas neatkarības atgūšanu. 1991. gadā jaunietis iestājās Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē. Viņa kursa biedrs Raimonds Cerūzis saka – vēsturi toreiz gribējuši studēt, lai labotu padomju laika propagandas sakropļoto vēsturi.
Students Edgars palicis atmiņā kā erudīts un draudzīgs, ar izcilu atmiņu, neviltotu inteliģenci un spēju panākt kompromisus.
"Atceros Edgaru kā ļoti erudītu, viņam bija ārkārtīgi laba atmiņa, viņš izcili orientējās dažādos vēstures aspektos, tostarp saistītos ar starptautiskajām attiecībām (studiju laikā pelnīja augstas atzīmes). Bija un ir laipns, draudzīgs, kā arī ārkārtīgi interesants sarunu biedrs, jo viņa interešu loks ir ļoti plašs. Jau kādreiz agri novēroju, ka viņam piemīt neviltota inteliģence un spēja panākt patiesus un jēgpilnus kompromisus," saka LU Vēstures un filozofijas fakultātes asoc. profesors Raimonds Cerūzis.
Pirmo kursu studentus aicināja strādāt Latvijas Radio, kam nu bija jāraida patiesi brīvi un neatkarīgi. Ziņu dienesta toreizējā vadītāja Zaiga Grīnberga atminas, ka šim nolūkam vajadzēja jaunus darbiniekus, tāpēc līdzās citiem pieņēma arī šos abus studentus. Rinkēvičs komentējis starptautiskos notikumus.
"Viņi bija ar savu zināšanu bagāžu jau, kaut gan viņi bija jauni. Viņi bija tiešām inteliģenti, izglītoti jau tad, un viņi bija darbspējīgi. Viņi prata izdarīt to, ko no viņiem toreiz prasīja. Tostarp Edgars Rinkēvičs.
Viņu es atceros kā tiešām tādu neuzkrītošu puisi. Ļoti nopietnu. Ļoti atbildīgu," teic Zaiga Grīnberga.
Nostrādājis pāris gadu Latvijas Radio, Rinkēvičs devies studēt uz Nīderlandi, bet pēc atgriešanās nolēmis strādāt Aizsardzības ministrijā, kur panāca mūsdienās neiedomājamu karjeras lēcienu. Tikai pāris gados no vecākā referenta kļuvis par faktiski pirmo personu – valsts sekretāru. Šajā amatā 1997. gadā Rinkēviču iecēla tā laika aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis: "Viņi tā arī teica: 24 gadi, valsts sekretārs Aizsardzības ministrijā, kas tolaik bija viena no pašām vadošajām ministrijām... Nu tas neder. Un, godīgi sakot, jā, es ilgi domāju, arī pa naktīm. Mana izšķiršanās bija pilnīgi vienpersoniska, neviens mani neatbalstīja, tai skaitā no maniem tuvākajiem. Pēc tam, protams, virkne vīru tur šņāca un rūca. Jā, iecēlu par valsts sekretāru Aizsardzības ministrijā. Godīgi sakot, Edgars pierādīja, ka viņš tiek galā labāk par jebkuru citu šajā amatā."
Tagad Tālavs Jundzis saka, ka ir lepns par savu lēmumu. Rinkēvičs ir strādājis ik dienu līdz astoņiem, desmitiem vakarā, nācis arī brīvdienās. Kopā ar kolēģiem būvējis jaunu modernu armiju, gatavojis valsti iestājai NATO.
Jundzis atceras: "Tiešām puisis, kuram galva ir uz pleciem, kurš tiešām, tā sakot, spēj pieņemt vislabākos, es teiktu, visoptimālākos lēmumus. Arī krīzes situācijās neapmulst. Tās ir faktiski tādas unikālas spējas. Godīgi sakot – es tādu lietaskoku kā Edgars... man īsti dzīvē ļoti maz nācies sastapt tādus cilvēkus."
"Nav neviena cilvēka bez kāda trūkuma. Es, godīgi sakot, Edgaram, cik es viņu pazīstu, nevaru nevienu tādu trūkumu nosaukt. Atkal laikam ir tāds retais gadījums, kad kādam cilvēkam nevar nosaukt nevienu trūkumu, ja man nav ko nosaukt, godīgi sakot. Būtu kaut kas jāizdomā mākslīgi," saka bijušais aizsardzības ministrs.
Pēc 11 gadiem aizsardzības resorā Rinkēvičs atsaucies toreizējā valsts galvas Valda Zatlera aicinājumam vadīt prezidenta kanceleju. Komandā mainīja arī preses sekretāri. Nāca Ilze Rassa, un arī viņai nav neviena kritiska vārda:
"Viedums. Stratēģisms – skatīties uz lietām stratēģiski, un viņa izcilā atmiņa. Un tie ir nenormāli nozīmīgi rīki viņa darbā. Kopumā ir ļoti svarīgi Valsts prezidenta amatā."
Diplomātisks un koleģiāls, spēles laukumu pārzinošs. Komunikācijas speciāliste Ilze Rassa slavē arī viņa spēju īpaši ātri lasīt, un novēl – pēc 11 gadiem, ko pavadīja ārlietu ministra amatā, jaunajā ampluā pieņemt izaicinājumu saiknes veidošanai ar Latvijas iekšējo auditoriju.
"Es tiešām novēlu viņam pazemību. Saglabāt šo savu sarunu diskusiju ar Latvijas iedzīvotāju pašam nepastarpināti, cik vien iespējams. Es dzirdēju, ka viņš "Twitter" kontu saglabās un pats ar viņu darbosies. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, un šī pazemīgā komunikācija un iesaiste varētu būt ļoti fantastiska viņa izaugsmes iespējas. Tālāk superīgs izaicinājums, ko vēl savā portfolio paplašināt, lai iznestu šo Valsts prezidenta misiju. Sadzirdēt sabiedrības balsi, uzstādījumus un iekļaut to savā dienaskārtībā."
Vēl, atminoties par Rinkēviča ieradumu veikt pierakstus blociņos, Ilze Rassa novēl sākt to darīt jau šodien, lai kādreiz varētu lasīt Valsts prezidenta memuārus.
KONTEKSTS:
Ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču Valsts prezidenta amatam izvirzīja viņa partija "Jaunā Vienotība" pēc tam, kad Levits nolēma nekandidēt uz otro četru gadu pilnvaru termiņu. Levits, kura pārvēlēšanu sākotnēji atbalstīja koalīcijā ietilpstošās Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība", bet kuram nesolīja Saeimas vairākuma atbalstu, savu lēmumu nekandidēt skaidroja ar to, ka koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Rinkēvičs par Valsts prezidentu ievēlēts 31. maijā, par viņu trešajā kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, par otru kandidātu, "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti. Savukārt trešā kandidāte – "Progresīvo" virzītā Elīna Pinto – no cīņas izstājās otrajā kārtā.
Rinkēvičs amatā ievēlēts ar divu opozīcijas partiju – "Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības – balsīm, pēc kā premjers Krišjānis Kariņš sāka sarunas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu, par ko gan aizvien lielas skaidrības nav.
Rinkēvičs pēc ievēlēšanas izstājās no "Jaunās Vienotības" un apņēmās būt politiski neitrāls. Viņš arī noliedza, ka viņa ievēlēšana būtu saistīta ar kādiem solījumiem un politisko tirgu.
Rinkēvičs atzina, ka prezidentūras laikā vēlas centīsies saliedēt Latvijas sabiedrību ap pamatprincipiem – valsts valodu, attieksmi pret Krievijas agresiju un Latviju kā drošu valsti, kas ir daļa no NATO un Eiropas Savienības un kuru mēs veidojam kopā neatkarīgi no dzimtās valodas. Tāpat Rinkēvičs gribētu maksimāli ieklausīties un mēģināt saprast, ko prezidents varētu darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, vairāk uzmanības pievērst demogrāfijai un digitalizācijai.
Rinkēvičs aplēsis, ka viņš ministra amatā aizvadījis 11 gadus 8 mēnešus un 11 dienas.
Viņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtēja kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma no 7. līdz 11. jūnijam veiktā SKDS aptauja.
