PVD saimniecībā veic ĀCM apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.
Visticamāk, tas noticis tādēļ, ka saimniecībā nebija ievēroti pat elementārākie biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli, kūtī nav izmantots atsevišķs apģērbs un apavi, pie durvīm nav bijis apavu dezinfekcijas paklāja.
Turklāt cūkas nav bijušas reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, tātad tās turētas nelegāli. Tas nozīmē, ka saimniecība arī nevarēs saņemt kompensāciju par likvidētajām cūkām, norāda PVD.
Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna – aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.
PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.
Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri mājas cūkām konstatēts šī gada sākumā, kad slimība uzliesmoja divās vienam uzņēmumam piederošās mājas cūku novietnēs Krimuldas un Salaspils novados ar kopumā 13 544 cūkām.
Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties arī meža cūku populācijā. Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts 673 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1 146 meža cūkas.
PVD atgādina – lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar Āfrikas cūku mēri un neizbēgamas to likvidēšanas, stingri jāievēro biodrošības pasākumi:
- Jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;
- Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās; pastāvīgi jāapkaro grauzēji;
- Nedrīkst lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;
- Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus u.c.;
- Kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes;
- Pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Tāpat rūpīgi jādezinficē fermas teritorijā iebraucošie transportlīdzekļi;
- Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
PVD uzsver, ka vasaras mēnešos risks ienest vīrusu mājas cūku saimniecībās ir ievērojami lielāks – cilvēki vairāk pārvietojas, dodas pārgājienos, ekskursijās, tostarp dodas uz mežu, savukārt pagalmos un pļavās zeļ zāle, kuru neapzinīgāks cūku turētājs kāro izbarot cūkām. Tādēļ biodrošība šajā periodā ir īpaši svarīga.
Bioloģiskā drošība ir pasākumu komplekss, kuru ievērojot var pasargāt dzīvniekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazināt infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā. Par biodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi novietnēs, kurās tur un audzē cūku sugas dzīvniekus, tajā skaitā dezinfekcijas līdzekļu iegādi, atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, norāda dienestā.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz konstatēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
