Migrantus cieši uzrauga gan baltkrievu drošībnieki, gan poļu robežsargi. Polijas puse vēsta, ka baltkrievu drošībnieki mēģina provocēt poļu robežsargus, tiem tuvojoties, pielādējot ieročus un tos nomērķējot.
Biedē migrantus ar šāvieniem
Polijas Aizsardzības ministrija arī vēstīja, ka baltkrievu drošībnieki mēģina iebiedēt migrantus. Trešdien izplatīts Polijas pusē uzņemts videomateriāls, kurā redzams un dzirdams, kā pie robežas žoga esošie baltkrievu drošībnieki raida gaisā šāvienus.
Służby białoruskie zastraszają migrantów oddając strzały w ich obecności. pic.twitter.com/GTvrW5xUYU
— Ministerstwo Obrony Narodowej 🇵🇱 (@MON_GOV_PL) November 10, 2021
Kopā ar Polijas robežsargiem un policistiem pie Baltkrievijas robežas ir izvietoti 15 000 poļu karavīru. Lai gan Polija robežu pilnībā nav slēgusi, tomēr internetā izplatītajos videomateriālos uz šosejas, kas ved uz Kužnicas–Bruzgu robežkontroles punktu, redzama gara kravas mašīnu rinda. Pierobežā tiek rūpīgi pārbaudītas visas automašīnas.
Vairāki simti migrantu ir atspiesti atpakaļ. No rīta tika vēstīts, ka divām nelegālo migrantu grupām tomēr izdevies ielauzties Polijā. Daži pārkāpēji nogādāti atpakaļ, bet citiem izdevās aizbēgt. Polija norāda, ka mēģinājumu skaits šķērsot robežu pieaug.
Minska un Maskava noliedz atbildību par migrantu krīzi
Aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks sacīja, ka situācija joprojām ir nemierīga un tagad robežsargiem ir darīšana ar vairākām mazākām grupām, kas vienlaikus uzbrūk Polijas robežai vairākās vietās.
Baltkrievijas un Krievijas varasiestādes turpina izplatīt propagandu par Polijas “cietsirdīgo” izturēšanos pret migrantiem; Maskava un Minska savu atbildību notiekošajā nesaskata vai nevēlas saskatīt.
Baltkrievijas robežsardzes dienests paziņoja, ka poļu robežsargi it kā smagi piekāvuši četrus kurdus un Polijas bruņotie spēki šāvuši virs migrantu galvām, kas mēģinājuši šķērsot robežu.
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs trešdien apsūdzēja Eiropas Savienību, ka tā esot izprovocējusi migrantu krīzi uz Baltkrievijas robežas ar Poliju. Kā vizītē Maskavā sacīja ministrs, Baltkrievija cer uz “savstarpēju atbalstu” no Krievijas, arī uz kopīgu reakciju uz nedraudzīgiem soļiem pret Baltkrieviju.
Merkele aicina pārtraukt migrantu izmantošanu
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja Rietumus “antibaltkrieviskā kampaņā”. Šo kampaņu vadot Vašingtona un tās Eiropas sabiedrotie, arī ANO, EDSO, Eiropas Padomē un citās starptautiskajās organizācijās.
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien telefoniski sazinājusies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai lūgtu viņu panākt, ka Baltkrievija pārtrauc migrantu “necilvēcīgo” izmantošanu politiskiem mērķiem. Taču Putins ierosināja Eiropas Savienībai šajā jautājumā iesaistīties “tiešos kontaktos” ar Minsku.
Abi līderi vienojušies “turpināt diskusijas par šo tēmu”, paziņoja Kremlis. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs par bezatbildīgiem un nepieņemamiem nosaucis Polijas premjerministra Mateuša Moravecka apgalvojumus, ka Baltkrievijas migrācijas krīzes patiesais kurators ir Putins.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
