Robotizētās zemūdenes uzdevums būs izveidot okeāna gultnes trīsdimensiju karti. Vienlaikus Austrālija analizē naftas plankuma sastāvu, kas tika atrasts meklēšanas zonā.
Mīklainos apstākļos pazudušās Malaizijas pasažieru lidmašīnas meklēšanas operācijas komandas rokās aizvadītās nedēļas sākumā nonāca nozīmīgs pavediens - Indijas okeāna dienvidos, uz rietumiem no Austrālijas, tika uztverti vairāki signāli, kuru frekvence saskanēja ar tādiem, kādus raidītu lidmašīnas melnā kaste.
Tomēr jau sešas dienas jauni signāli vairs nav uztverti, kas saskan ar iespēju, ka varētu būt izlādējušās melnās kastes baterijas. Tādēļ Austrālija paziņojusi, ka tās kuģis "Ocean Shield" pārtrauc signālu meklēšanu un tiek sākta jauna operāciju fāze. Iespējams, jau pirmdien darbu sāks neliela autonomā zemūdene, kuras uzdevums būs izveidot detalizētu attiecīgā reģiona okeāna gultnes trīsdimensiju karti.
Austrālijas Meklējumu koordinācijas centra vadītājs Anguss Hjūstons atgādināja, ka šī ir meklēšanas operāciju 38.diena, bet lidmašīnas melno kastu garantētais baterijas darbības laiks ir 30 dienas.
„Kaut gan jauni signāli nav uztverti, iepriekšēji četri signāli kopā ņemti ir viscerīgākais pavediens, kas ir mūsu rīcībā. Mums ir jāseko šim pavedienam, cik tālu iespējams. Četru uztverto signālu analīze ļāvusi izveidot samazinātu un aptveramu okeāna gultnes meklēšanas zonu,” sacīja Hjūstons.
Autonomās zemūdenes pirmās misijas laikā tā izveidos karti 5x8 kilometru lielai zonai jeb 40 kvadrātkilometru platībā. Katras misijas ilgums būs 24 stundas - 16 stundas tiks pavadītas, zondējot gultni un veidojot trīsdimensiju karti, četras stundas paredzētas, lai nolaistos un paceltos, vēl četras datu lejupielādei.
Uzdevums nebūs viegls - meklēšanas zonā okeāna dziļums vietām sasniedz 4,5 kilometrus -, tomēr ne neiespējams. Šādas pašas autonomās zemūdenes atrada 2009.gadā Atlantijas okeānā avarējušās „AirFrance” pasažieru lidmašīnas atliekas aptuveni četru kilometru dziļumā gandrīz divus gadus pēc traģēdijas.
Kaut gan vērienīgajos meklēšanas darbos bijušas iesaistītas lidmašīnas un kuģi no vairākām valstīm, līdz šim nekādas atlūzas no Malaizijas lidmašīnas nav atrastas. Tomēr viens no Austrālijas kuģiem meklēšanas rajonā pamanījis naftas plankumu, un pārbaudēm savākti aptuveni divi litri vielas, paziņoja Hjūstons. Viņš uzsvēra, ka testēšana prasīs kādu laiku un naftas plankuma avots nav zināms, tomēr piebilda, ka neuzskata, ka tas būtu nācis no kāda meklēšanas darbos iesaistītā kuģa.
Amatpersonām joprojām nav atbildes uz jautājumu, kādēļ Malaizijas pasažieru lidmašīna ar 239 cilvēkiem uz borta marta sākumā būtu novirzījusies tūkstošiem kilometru no kursa un saskaņā ar aprēķiniem, kas balstīti uz satelītu datiem, nogāzusies Indijas okeāna dienvidos. Tiek izskatīta tādas versijas kā nolaupīšana, tehniska kļūme, sabotāža, pilotu vaina. Un reisa melno kastu atrašana tiek uzskatīta par galveno iespēju noskaidrot, kas tieši notika.
