„Nepieciešama piekrišana nekavējoties pārtraukt uguni, un ne tikai papīra lapa ar vārdiem, ir jāseko konkrētiem soļiem,” uzsvēra Kerijs.
Kerijs kārtējo reizi aicinājis Maskavu nekavējoties pārtraukt militāro atbalstu prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos, ziņo raidsabiedrība BBC.
„Mēs vēlamies diplomātisko risinājumu, taču mēs nevaram pievērt acis uz Krievijas tankiem, kas šķērso robežu,” sacījis Kerijs.
Jau ziņots, ka ASV apsver ieroču piegādi Ukrainai. ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti.
Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegādi apsvēra Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to.
Pērn februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
