ĪSUMĀ:
- ASV sākušās priekšvēlēšanas, kurās Republikāņu un Demokrātu partijas atlasīs kandidātus prezidenta vēlēšanām novembrī.
- Republikāņu partijā pārliecinošs favorīts ir bijušais ASV prezidents Donalds Tramps.
- Lielākās cerības pārspēt Trampu ir republikāņu politiķei Nikijai Heilijai.
- Heilija savulaik bijusi Dienvidkarolīnas štata gubernatore un ASV vēstniece ANO.
- Ievēlēšanas gadījumā viņa kļūtu par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā.
- Atšķirībā no Trampa un vairākiem citiem republikāņu politiķiem Heilija paudusi skaidru atbalstu Ukrainai.
- Viņa uzsver, ka Krievija un Ķīna saprot tikai spēka valodu.
Heilija daudzkārt atzinīgi izteikusies par britu "Dzelzs lēdiju", bijušo Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri, kuru viņa uzskata par paraugu politikā.
Tečere bija pazīstama ar savu stingro nostāju pret komunistisko PSRS režīmu, un kopā ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu viņa palīdzēja pietuvināt "ļaunuma impērijas" sabrukumu.
Arī Heilija izceļas ar nepiekāpīgu nostāju pret Maskavu un Krievijas impērisko ambīciju atdzimšanu, tādēļ viņas iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās būtu labas ziņas Baltijas valstīm.
Nekad nav zaudējusi vēlēšanās
Heilija atšķirībā no citiem republikāņu līderiem Donalda Trampa, Rona Desantisa un Viveka Ramasvami ir skaidri pateikusi, ka Ukrainas atbalstīšana ir ASV interesēs un šo atbalstu nepieciešams turpināt.
Heilija lepojas, ka līdz šim uzvarējusi visās vēlēšanās, kurās piedalījusies, taču šoreiz viņai būs ļoti grūti pārspēt republikāņu favorītu, ASV eksprezidentu Trampu, kurš aptaujās ir tālu priekšā visiem konkurentiem.
Aiovas priekšvēlēšanās Heilijai reāls mērķis būtu izcīnīt otro vietu aiz Trampa, apsteidzot Floridas štata gubernatoru Desantisu. Tas viņai ļautu uzskatīt sevi kā galveno alternatīvu Trampam.
Tādā gadījumā viņa varētu cerēt, ka pārējie kandidāti pamazām atbirs un beigās viņa paliks viens pret vienu ar Trampu, kurš ir netīkams arī lielai daļai republikāņu vēlētāju.
ASV politikā priekšvēlēšanas ir mēnešiem ilgs maratons, kura laikā visu 50 štatu vēlētājiem ir iespēja paust savu viedokli, lai abas lielākās partijas (Demokrātu un Republikāņu) varētu izvirzīt kandidātus, kuri spēkosies ASV prezidenta vēlēšanās 5. novembrī.
Republikāņi savu kandidātu nosauks jūlijā, bet Demokrātu partijas kongress notiks augustā. Taču realitātē abu partiju kandidāti parasti ir zināmi jau krietni iepriekš; iespējams, šoreiz skaidrība būs jau pēc "Lielās otrdienas" balsojuma 5. martā, kad priekšvēlēšanas notiks vienlaikus aptuveni 15 štatos.
Būs grūti noķert Trampu
Demokrātu partijā nav nekādas intrigas, jo prezidenta amatam atkārtoti tiks izvirzīts tagadējais Baltā nama saimnieks Džo Baidens.
Savukārt republikāņu vidū pārliecinošs līderis ir Tramps, no kura ievērojami atpaliek Heilija un Desantiss. Taču tie ir tikai sabiedriskās domas aptauju dati, kuros reālā balsošana var ienest būtiskas izmaiņas.
Pēdējā laikā Heilija vairākos štatos ir būtiski pietuvojusies Trampam.
"Des Moines Register/NBC News" aptauja rāda, ka Aiovas štatā 48% vēlētāju plāno balsot par Trampu, otrajā vietā ar 20% ir Heilija, bet trešajā vietā ar 16% ierindojas Desantiss.
Vēl labāk Heilijai varētu klāties Ņūhempšīras štatā, kur 23. janvārī notiks nākamais balsojums. CNN aptauja rāda, ka tur Heilija ir pietuvojusies pavisam tuvu Trampam: 32% pret 39%.
"Manuprāt, viņa piedāvā intelektu un pieredzi pasaules politikā, ņemot vērā viņas pieredzi ANO. Es domāju, ka viņa spētu atkal vienot mūsu valsti, nevis turpināt tās šķelšanu," laikrakstam "The Des Moines Register" stāsta Aiovas štata vēlētāja Megana Ulriha.
"CBS News" aptauja arīdzan rāda, ka tieši Heilijai būtu labākas izredzes novembrī pārspēt Baidenu, nekā tas būtu Trampam vai Desantisam.
CBS NEWS POLL: Nikki Haley right now holds a bigger lead over Joe Biden than either Trump or Ron DeSantis in potential head-to-head match-ups. https://t.co/yWDtQuclAP pic.twitter.com/R3PSGTnQfe
— CBS Evening News (@CBSEveningNews) January 14, 2024
Prezidenta vēlēšanu dienā Baidens būs jau 81 gadu vecs, un arī 78 gadus vecais Tramps nebūs īpaši jaunāks.
Indiešu meitene melno un balto pasaulē
51 gadu vecā Heilija uzskata, ka astoņdesmitgadnieku laiks ir pagājis un pienācis laiks jaunākas paaudzes politiķiem.
Get excited! Time for a new generation.
— Nikki Haley (@NikkiHaley) February 14, 2023
Let’s do this! 👊 🇺🇸 pic.twitter.com/BD5k4WY1CP
Heilija ir dzimusi 1972. gada 20. janvārī nelielā Dienvidkarolīnas štata pilsētiņā Bambergā. Viņas vecāki bija imigranti, kas ASV ieceļojuši no Indijas. Heilijas pilnais vārds pirms laulībām ar vīru bija Nimarata Nikija Randava, bet viņa pārsvarā lietoja amerikāņiem labāk saprotamo otro vārdu.
Nikijas vecākiem piederēja apģērbu veikals, un viņa jau no 13 gadu vecuma esot palīdzējusi ar grāmatvedību. Vēlāk viņa ieguva bakalaura grādu tieši finansēs un grāmatvedībā.
1996. gadā Nikija apprecējās ar Maiklu Heiliju; viņiem ir divi nu jau pieauguši bērni, meita Rena un dēls Nalins. Pēc laulībām Nikija, kuras vecāki ir sikhi, pārgāja kristietībā.
2010. gadā 38 gadu vecumā Heilija tika ievēlēta par Dienvidkarolīnas štata gubernatori, kļūstot par pirmo sievieti šajā postenī.
Heilija kā Republikāņu partijas politiķe bija pazīstama ar stingro konservatīvo nostāju, piemēram, viņa ierobežoja abortu pieejamību un vērsās pret nelegālo imigrāciju.
"Demokrātu partijā daudziem patīk teikt, ka ASV ir rasistiska valsts. Tie ir meli. Amerika nav rasistiska valsts," pirms dažiem gadiem Republikāņu partijas kongresā uzsvēra Heilija.
"Šis jautājums skar mani personiski. Esmu lepna indiešu imigrantu meita. Viņi ieradās Amerikā un apmetās uz dzīvi mazā dienvidu pilsētiņā. Mans tēvs valkāja turbānu. Mana māte nēsāja sari. Es biju brūnā meitene melno un balto pasaulē. Mēs saskārāmies ar diskrimināciju un grūtībām. Taču mani vecāki nekad neļāvās žēlabām un naidam."
Tramps viņu iecēla par ASV vēstnieci ANO
2017. gadā, kad Tramps kļuva par ASV prezidentu, viņš iecēla Heiliju par ASV vēstnieci ANO. Viņas kandidatūra Senātā tika apstiprināta ar 96 balsīm par un četrām balsīm pret.
Šajā postenī Heilija nostrādāja nepilnus divus gadus un izpelnījās galvenokārt pozitīvas atsauksmes.
"Viņa bija viens no labākajiem vēstniekiem, kāds mums jebkad ir bijis ANO. Viņa mācēja ļoti skaidri paust ASV nostāju un arī izteikt dusmas. Pārāk daudzi cilvēki ANO ir centušies būt pārāk pieklājīgi," žurnālam "Time" stāsta senators Čaks Graslijs.
2018. gadā, kad Heilija pameta vēstnieces posteni, laikraksts "The New York Times" secināja, ka viņa ir viens no retajiem cilvēkiem Trampa administrācijā, kas no amata var aiziet ar nesabojātu reputāciju.
"Nikija paveica labu darbu, bet viņa nav piemērota prezidenta amatam. Es viņu ļoti labi pazīstu: nepareiza domāšana, nepareiza politika," sev raksturīgā stilā par Heiliju tagad izsakās Tramps.
Viņš apgalvo, ka Heilija nespētu tikt galā ar draudiem, ko rada Ķīna un Krievija.
Heilija: Atbalsts Ukrainai ir ASV interesēs
Republikāņu politiķi ir kritiski izteikušies par desmitiem miljardu dolāru, ko Baidena valdība ir piešķīrusi Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem cīnīties pret Krievijas agresiju.
Heilija, atšķirībā no Trampa un Desantisa, uzskata, ka Ukrainas atbalstīšana ir ASV interesēs.
"Krievija ir teikusi: kad viņi iekaros Ukrainu, Polija un Baltijas valstis būs nākamās. Tās ir NATO dalībvalstis, un tas nozīmētu, ka arī ASV jāiesaistās karā."
Why should Americans care about the war in Ukraine?
— Team Nikki Haley (@NikkiHaleyHQ) January 9, 2024
Hear Nikki Haley’s response:
pic.twitter.com/InImfxhLBb
Heilija uzsver, ka Ukrainas atbalstīšana palīdz novērst situāciju, kad ASV tieši būtu jāiesaistās karadarbībā un jāsūta savi karavīri cīnīties pret Krieviju.
Viņa norāda, ka atbalsts Ukrainai izmaksā tikai 3,5% no ASV aizsardzības budžeta.
Ukrainai jāuzvar karā par brīvību
Heilija spriež, ka karš Ukrainā ir kas vairāk nekā cīņa par Ukrainas teritoriju. "Tas ir karš par brīvību, un mums tajā jāuzvar."
Heilija arīdzan brīdina, ka Krievijas uzvara karā pret Ukrainu varētu pamudināt Ķīnu uzbrukt Taivānai, kas ir svarīga ASV sabiedrotā.
"Nevar vest sarunas ar diktatoriem, nevar vest sarunas ar bandītiem, kas vēlas pārņemt savā kontrolē Rietumus un mūsu valsti. Tā vietā mums jābūt stipriem un jāparāda, ka esam gatavi sevi aizstāvēt."
Heilijas pretinieki cenšas viņu attēlot kā marioneti, kas darbojas lielā biznesa, nevis amerikāņu vēlētāju interesēs. Viņas kampaņai par labu nenāca arī tas, ka Heilija priekšvēlēšanu diskusijā vilcinājās atzīt, ka cīņa par verdzības atcelšanu bija viens no ASV Pilsoņu kara cēloņiem.
Taču daudzas pazīmes rāda, ka tieši viņai ir labākās izredzes paspēkoties ar Trampu par iespēju novembrī stāties pretī Baidenam.
Heilija arīdzan tālredzīgi atturējusies no pārāk asas kritikas pret Trampu, jo apzinās, ka nevar atļauties atsvešināt lielu daļu republikāņu vēlētāju, kuri joprojām atbalsta Trampu.
Heilija apgalvo, ka Tramps prezidenta amatā bijis īstais cilvēks tam laikam, bet tagad apstākļi ir mainījušies un Amerikai nepieciešams cits virziens.
Tramps viņu varētu izraudzīties viceprezidentes postenim
Politikas analītiķi spriež: pat ja Heilijai neizdosies pārspēt Trampu, viņa varētu pretendēt uz ASV viceprezidentes posteni Trampa administrācijā.
Vēl viens nezināmais ir daudzie tiesu procesi, kuros iesaistīts Tramps. Ja kādā no tiem viņš tiks atzīts par vainīgu, pat Trampam lojālā Republikāņu partija varētu nobīties izvirzīt prezidenta amatam krimināli sodītu personu.
Šāds pavērsiens varētu atbrīvot ceļu Heilijai, kura tiecas kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā.
2016. gadā tuvu šim postenim bija demokrātu politiķe Hilarija Klintone, bet viņai ceļu aizšķērsoja Tramps.
Klintone priekšvēlēšanu kampaņā bieži uzsvēra savu dzimumu, bet republikāņu politiķe Heilija nav tipiska feministe.
Viņa nevilcinās runāt par sievietes lomu politikā, savu pieredzi kā sievai un mātei, taču dzimumu līdztiesības jautājumi nav viņas kampaņas priekšplānā.
Augstpapēžu apavi nebūs šķērslis
Heilija apgalvo, ka esot briesmīgi slikta pavāre. "Ja mans vīrs neprastu gatavot, mūsu ģimenei nebūtu nekādu izredžu tikt pie mājās gatavotas maltītes."
Heilija izpelnījusies kritiku gan no feministēm, kas viņu raksturo kā "vilku sievietes drānās", gan no republikāņu politiķiem.
Priekšvēlēšanu debatēs Viveks Ramasvami nosauca Heiliju par "Diku Čeiniju uz trīs collu (8 cm) papēžiem [Diks Čeinijs bija ASV viceprezidents Džordža V. Buša valdībā].
Heilija neapjuka un atbildēja: "Patiesībā tie ir piecu collu (13 cm) papēži. Un es tos nevalkātu, ja nevarētu ar tiem paskriet."
Heilija uzsver, ka viņas dzimums nebūs šķērslis, lai droši stātos pretī Amerikas ienaidniekiem.
"Daži raugās uz Ameriku un saskata vājumu. Sociālistiskie kreisie redz iespēju pārrakstīt vēsturi. Ķīna un Krievija rāda muskuļus. Viņi domā, ka varēs mūs pazemot un spārdīt. Taču jums jāzina: es nekad nepiekāpjos huligāniem. Un, kad tu sper pretī, viņiem sāp vairāk, ja tev kājās ir augstpapēžu kurpes," savā priekšvēlēšanu reklāmas video lepojās Heilija.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
