Viņš uzsvēra, ka Londonai ir jāapņemas samaksāt finansiālās saistības jeb „izstāšanās rēķins”, pirms sarunas varēs pāriet pie jautājuma par turpmākajām tirdzniecības attiecībām pēc “Brexit”.
Iepriekš Eiropas Savienības sarunvedējs Mišels Barnjē bija atzinis, ka šajā jautājumā sarunās iestājies „strupceļš” un nav panākts pietiekams progress, lai viņš varētu ieteikt pāreju no šķiršanās jautājumiem uz tirdzniecību.
Tāpat joprojām nav vienošanās jautājumos par pilsoņu tiesībām un Īrijas un Ziemeļīrijas robežu.
Vienošanos šajos trīs punktos Brisele bija izvirzījusi kā priekšnosacījumu, lai varētu pāriet pie diskusijām par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Sākotnēji bija paredzēts, ka to izdosies izdarīt līdz nākamnedēļ gaidāmajam Eiropas Savienības līderu samitam. Tomēr piektdien uzrunā studentiem dzimtajā Luksemburgā Eiropas Komisijas prezidents Junkers paziņoja, ka progress nav pietiekams.
Situāciju ar „izstāšanās rēķinu” viņš salīdzināja ar alus pasūtīšanu krogā.
„Mēs līdz šīm neesam varējuši atrast īstu kompromisu attiecībā uz Lielbritānijas finansiālajām saistībām. Tā kā to nespējam izdarīt, tad arī Eiropadomē oktobrī mēs nevarēsim teikt, ka tagad varam pāriet uz sarunu otro fāzi par britu un Eiropas Savienības nākotni,” sacīja Junkers.
“Ja jūs sēžat bārā un pasūtat 28 alus, bet tad pēkšņi daži no jūsu kolēģiem dodas prom un nemaksā.. Tā nevar, viņiem ir jāmaksā. Ne tādā veidā, kas ir neiespējams - es neesmu atriebīgā noskaņojumā, es neuzklūpu britiem. Eiropiešiem ir jābūt pateicīgiem Lielbritānijai par ļoti daudzām lietām, ko tā devusi Eiropai – kara laikā, pēc kara, pirms kara, visur un vienmēr. Bet tagad viņiem jāmaksā,” uzsvēra Junkers.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības (ES) sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās premjerministre Terēza Meja cerēja iegūt vēl lielāku sabiedrības atbalstu viņas partijai un valdībai, un līdz ar to arī „Brexit” sarunām, taču Mejas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu Lielbritānijas parlamentā.
