Tagad Junkers turpinās cīņu ar pārējo politisko spēku kandidātiem, bet galīgais rezultāts būs zināms vasarā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Cīņa izvērtusies visai sīva, par to liecina balsu sadalījums, jo uzvarētājs 59 gadus vecais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers savu sāncensi 63 gadus veco Eiropas iekšējā tirgus komisāru francūzi Mišelu Barnjē pārspējis vien par 100 balsīm. Kopumā balsojuši vairāk nekā 600 kongresa delegātu.
Junkera izvirzīšana nav uzskatāma par lielu pārsteigumu, tā kā jau pirms nedēļas viņam atbalstu paauda arī Vācijas kanclere Angela Merkele un viņas vadītā Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība, kas ir ievērojams spēks Eiropas Tautas Partijas rindās.
Paredzot Junkera pārspēku no tālākas kandidēšanas pirms dažām dienām atteicās arī bijušas Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņš pēc atstātā cīņas lauka pats atbalstījis Junkeru.
Žans Klods Junkers Luksemburgas premjerministra krēslā ir sabija 19 gadu un bija spiests no amata atkāpties skandāla dēļ, kurā bija iesaistīts Luksemburgas izlūkdienests, ko vainoja nelikumīgā sarunu noklausīšanā un zagtu automašīnu izmantošanā.
Par spīti šim skandālam Junkers saglabāja pozitīvu tēlu un nosodījuma vietā izpelnījās citu dalībvalstu atbalstu. Briseles aprindās viņš ir cienīts labās humora izjūtas dēļ. Ar to Junkers neskopojās arī savā uzrunā arī vēl pirms balsojuma.
„Negaidiet, ka es teikšu ko sliktu par Mišelu Barnjē. Viņš ir mans labs draugs, īstens eiropietis un labs Eiropas komisārs. Mans viņš patīk. Taču negaidiet, ka es teikšu ko sliktu arī par Žanu Klodu Junkeru. To es atstāju citiem,” sacīja Junkers.
Tagad Eiropas Tautas partijas izvirzītais kandidāts tagad nostājas uz cīņas takas ar pārējo politisko spēku izvirzītajiem vārdiem, no kuriem sīvākie - sociālists, tagadējas Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, liberāļu kandidāts - bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhovstads.
Galīgais iznākums būs zināms pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām vasarā, taču ņemot vērā amata nozīmīgumu un milzīgās politiskās intereses, nav izslēgts, ka īsi pirms izšķirošā lēmuma parādās vēl kāds gluži cits vārds, līdzīgi, kā aizvadītajā reizē, kad par Eiropas Komisijas prezidentu kļuva tolaik daudziem par pārsteigumu kļuva bijušais Portugāles premjerministrs Žozē Manuels Barrozu.
